close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Izira neizsapņots sapnis
Ilūzijas sašķīda sīkās drumslās
Plaukstās palicis tukšums un pelēki pelni
No pērnās vasaras kūlas
No nemiera un nodevības

Bailes no aizmirstās brīvības
Kā mediķu adatas bakstās pa nervu galiem
Domas kā mikrobu perēklis
Mediķu instrumentu šķindoņa galvā
Vājprātīgo rēcieni ausīs

Kā trakam skrienot pa pelēkām pilsētas ielām
Nomira neizsapņots sapnis, sabruka ilūzija
Palika tukšums un pelēki pelni
Aukstums un bailes
Pašam no sevis

Vēlreiz ielaist uguni pērnajā kūlā
Lai nosvilst līdz zeme melna
Lai pelēki pelni paceļas rudeņu vējos
Un gluži kā vājprāta ķerto
Mani apņem aizmirstā brīvība
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form