Izira neizsapņots sapnis

Ilūzijas sašķīda sīkās drumslās

Plaukstās palicis tukšums un pelēki pelni

No pērnās vasaras kūlas

No nemiera un nodevības


Bailes no aizmirstās brīvības

Kā mediķu adatas bakstās pa nervu galiem

Domas kā mikrobu perēklis

Mediķu instrumentu šķindoņa galvā

Vājprātīgo rēcieni ausīs


Kā trakam skrienot pa pelēkām pilsētas ielām

Nomira neizsapņots sapnis, sabruka ilūzija

Palika tukšums un pelēki pelni

Aukstums un bailes

Pašam no sevis


Vēlreiz ielaist uguni pērnajā kūlā

Lai nosvilst līdz zeme melna

Lai pelēki pelni paceļas rudeņu vējos

Un gluži kā vājprāta ķerto

Mani apņem aizmirstā brīvība

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit