ar kraukļa spārnu sidrabmatos

lec trakais tonijs kumeļā

kad epilepsijā es kratos

un skatos televizorā


o mīļie tās ir tādas gvaļas

kas šņurki notiek ārapus

lai nav lai nav pie putras gaļas

jel ticiet man tā labāk būs


slikts koks kurš negrib kļūt par šķēpu

slikts ūdens negrib iztvaikot

traks tonijs uzvelk karatērpu

kā gribas man to pielaikot


kaut pastāv tabletes un plāni

un tūkstoš citu lietu kas

gan priecājas kad mums iet plāni

gan ēd no mūsu dzīvības


lūk cīņā auļo kumeļš trakais

lūk lepni plīvo kraukļa spārns

jel pasakiet – kas ir tas aklais

ko redz no televizora


vai miesas iks vai nervu igrek

vai cietu kaulu rēbuss zē

vai dzīvā gaisma viņā vibrē

vai velti aizplūst pagultē


ai duni duni veikals spožais

ai salvetes un svecītes

kaut reizi gadā ārā došos

un iegādāšos precītes


un nosvinēšu anturāžu

un grīdu izmazgāšu ar

ar toniju saskandināšu

ko kraukļa spārns tik svēti skar


es krītamkaites nezināju

kad biju jauns un spēcīgs vēl

kad sevi līksmi lutināju

kad naudas nebija man žēl


nu pirkstos grozās katrs grasis

un gvaļas notiek ārapus

un katram slimnieciņam prasīs

vai dzīvē biji gana kluss

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit