kad tējas koka pagalītes

rauj iekšā liesmā gunskurs zils

jel vīraku sniedz pelnrušķīte

un sastrēgums kļūs gaismas pils


kad pasakā trīs pūķi dvašo

un tavās acīs jēga milst

vairs žogs nav žogs bet tikai pažogs

un sastrēgums kļūst gaismas pils


tu pelnrušķīte izzudīsi

vai iemiesosies mārrutks zin

uz atvadām vēl noskūpstīsi

mēs tevi nenobildēsim


ai sēra briest līdz pāriet pāri

līdz pāršķeļ jūtas asmens smeils

cik pliki sirdī dejo pāri

cik kaili spēlē džī džī keils


mēs bijām nerisināms binoms

mēs bijām strupceļš stratēģisks

ni kotram lotgolam ir zinoms

kū maksā dzeive nōve risks


no debesīm es ņemu kausu

ko smelties dzīves mācībā

rit mūža ratiņš gaitu gausu

māt atgriez mani sācībā


kā tējas koka pagalīte

es krītu zilā gunskurā

ir izmīlēta pelnrušķīte

gaist dūmos daiļais aromāts


liek divi zirgi galvas krustām

un blāva zvaigzne aci miedz

ir cita planēta ir pusnakts

es mostos ragā pussaliekts


man vēl ir astoņpadsmit ziemu

un sirds sit ekoloģiskāk

es savai laimei pakaļ brienu

jo tas ir tikai loģiskāk


mēs mirstam vieni dzimstam vieni

pa vidu esam vesels bars

tu ķermeni man nepiedieni

ja esmu mūžīgs pavasars

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!