Visas pareizās un rātnās domas pazūd, kolīdz satieku tevi. Pāri visam ķermenim pārskrien nevaldāmas, kaitinošas, tomēr patīkamas trīsas. Tajā brīdī , domas ir nesakarīgas, spēju domāt tikai par to, cik ļoti vēlos tevi tūlīt un tagad uz vietas. Nu un, ka tas pārkāpj visas morāles normas? Es zinu, ka pilnīgi reāli pēc tam varu to nožēlot. Tu? Tu - nē, tu esi pārāk piesardzīgs, pārāk labi tev viss vienmēr ir izplānots. Liekas, ka arī savas seksuālās tieksmes tu spēj saplānot konkrētā laikā un stundā. Ja kādreiz tavi plāni izjūk manis dēļ, tu nesaproti, kāpēc. Bet mani tas īpaši neuztrauc. Es zinu, ka man ir vairāk trumpju nekā tev. Tu to labi apzinies, lai arī negribi atzīt man.

Tu labi zini, ka vari zaudēt mani jebkurā mirklī. pieredze tev jau ir. Un tad tu izskaties pēc maza šuneļa, it kā lūgdams žēlastību. Lūgdams, lai tev nesper, lai pažēlo. Tas ir diezgan uzjautrinoši tevi vērot tādu. Šo brīdi gribas paildzināt, jo kolīdz piekāpjos, tu atkal paliec iepriekšējais, pierastais TU.

Tomēr vienmēr abiem mums paliks apziņa, ka kopā nebūsim nekad. Un nevienai tu nepiederēsi pavisam. Nekad

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit