close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kur tumsa sniegota pret debesi stīdz
Gar vientuļām priedēm kalnup kāpjot
Kā putna spārniem un nedvešot balsi
Pret likteni kas sansārā ierakstīts

Viena vientuļa pēda un vēl viena tad;
Zaru pirksti pie ūdenskritas maigi vēl
Kā par visu aizgājušo piemiņa
PADODIES KAD PATS SEVI TU SĶEL!

Ir vakars un drēbes noplēstas pavisam
Skropstās ziemvasaru smagums tāds!
Līdz kore lūzt uz kuras bij mans nams
Un kāds man ļoti līdzīgs man pakaļ nāk

2001.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form