Tumsa rāmi nakti auž

Zvaigzne mēness galvu glauž

Kas mani grauž

Kas neļauj aizmigt man

Vai klusums, kas ausīs skan

Kas esi Tu, kas neļauj būt

Kas neļauj mieru sirdī gūt

Vai pārāk aizrāvies es būtu

Vai vispār kādu jūtu

Kā būtu, ja nebūtu

Ja tukšums būtu

Bet vai zinu

Ka tukšums manī nemājo

Kā lai zinu

Kas ir ar manu sirdsapziņu

Kā lai saprotu, kā klājas

Ja viens es esmu

Ja nezinu, kur manas īstās mājas


Apjukums

Es esmu panīkums

Spēku izsīkums

Bezspēks

Kā lai atrodu

To, kas mani saprast spētu

Kas kādu glāstu atvēlētu

Vai tiešām lemts man vienam būt

Nejust to, ko citi jūt

To citu, kas vientuļiem nav lemts

Kas manām acīm liekas zelts

Vai zināšu, kad laime iestājusies būs

Vai pateiksiet man, visi Jūs

Kas vienmēr laimi sevī nes


Vai esmu es bez dvēseles

Kad novēršas no manis skati

Vai novērsusies laime pati

Pieņemiet mani savā lokā

Dodiet vēl kādu smadzeņu kroku

Lai saprast varu

Vai kādam vajag

Ko tagad daru

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit