Tūrisma nozares pārstāvji ļoti kritiski izsakās par izskanējušajām runām par iespējamu Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) it kā taupības nolūkos. Tūrisma profesionāļu žurnāls "Tūrisms" un tūrisma profesionāļu portāls "Eiropa.lv" apkopojis nozares pārstāvju viedokļus.
Asnāte Ziemele, Asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente:

Nedomāju, ka LIAA un TAVA apvienošana tiek virzīta taupības nolūkos, tai ir politiska aizmugure. Visas pārmaiņas parasti ir politiskas, nevis ekonomiskas, un šīs, manuprāt, vērstas uz to, lai palielinātu LIAA ietekmi un budžetu. Mēs tam kategoriski iebilstu un industrija taisītu lielu skandālu.

Šāda rīcība būtu ļoti negodīga laikā, kad TAVA beidzot uzsākusi aktivitātes, kādas tai vajadzēja veikt jau 15 gadus. Kopš TAVA vada Uldis Vītloņš, ir pavisam cita kustība, aktivitāte un profesionalitāte no TAVA puses. Esmu pārliecināta, ka tūrisms noteikti nebūs ieguvējs. Jau tā tūrisms politiķiem nav bijusi prioritāte, un apvienojot TAVA ar LIAA, tūrisms vienkārši noslīktu tajā struktūrā, uzmanība tūrismam vairs nebūtu tik liela, turklāt ir LIAA ir citi uzdevumi. Idejas virzītājiem, šķiet, interesē tikai avionozare un varbūt kāda lielā viesnīcu ķēde, bet TAVA darbība ir daudz plašāka. Neredzu iemeslu kāpēc struktūra, kas šobrīd strādā ļoti labi, jāapvieno ar kaut ko, riskējot, ka tā vispār nestrādās vai strādās ļoti slikti. Arī vadība.

Aivars Mackevičs, Eiropas reģionālā tūrisma institūta direktors:
Laikā, kad tūrisms Latvijā attīstās straujiem soļiem, būtu pilnīgs neprāts mainīt šo labi strādājošo mehānismu uz kaut ko nezināmu, kā tas nereti valsts pārvaldē notiek. Aģentūru apvienošana tikai attālinātu uzņēmējus, kas tiešā veidā kontaktējas ar TAVA vai Tūrisma informācijas centriem no iesaistes lēmumu pieņemšanā, nozares ietekmēšanā, jo īpaši reģionos. Šaubos, vai visi pienākumi, ko pašlaik veic TAVA tiktu nodoti LIAA.

Valsts tūrisma organizatoriskā struktūra Latvijā pašlaik ir optimāla. Ņemot vērā to, ka tūrisma nozare Latvijā ir ļoti sadrumstalota un trūkst līdera, TAVA dod tūrisma attīstības virziena vektoru, kuram pieskaņojas daudzi tūrisma uzņēmumi. Līdz ar to tūrisma attīstība nav tik haotiska, jo valsts šajā gadījumā pilda komunikācijas un resursu konsolidācijas funkciju, ko citās valstīs ar citādu tūrisma biznesa struktūru parasti veic lieli uzņēmumi, kuru tirgus daļas ir 30% un vairāk. Latvijā šādu lielu spēlētāju pagaidām nav, izņemot "airBaltic". Savu ieguldījumu tūrisma attīstībā devusi TAVA atpazīstamība Latvijas tūrisma biznesā un tās vadītāja U. Vītoliņa iniciatīvas un spēja sadarboties ar nozari.

Kitija Gitendorfa, Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas prezidente:
Ļoti ceru, ka baumas par LIAA un TAVA apvienošanu ir tikai baumas. Pēdējos divus gadus kopš TAVA vada Uldis Vītoliņš, nozare strauji attīstās. Pirms tam neviens tā nav strādājis un mēs nebijām redzējuši tādu atdevi no TAVA, kāda tā ir šobrīd. Ja tagad kaut ko apvienos, prognozēju, ka mēs tūrismā atkal būsim tur, kur bijām pirms pāris gadiem, nozares attīstība apstāsies. Tas būtu vienkārši neprātīgi. Igaunijā, kur par tūrismu atbildīgā Tūrisma padome ir daļa no organizācijas "Uzņēmējdarbība Igaunijā", tūrisma rādītāji pasliktinās, lai gan nevar zināt, vai šī struktūra ir galvenais iemesls. Katrā ziņā TAVA nodarbojas tieši ar tūrisma programmu īstenošanu, sadarbojas ar tūrisma aģentūrām, vietējiem uzņēmējiem, Latvijas un ārvalstu žurnālistiem, tā ir konkrēta struktūra ar skaidru mērķi un stratēģiju. Noteikti maināma nebūtu arī vadība - kopš TAVA nebija Ulda Vītoliņa, TAVA darbība nebija jūtama. Tagad mēs esam apmierināti ar procesu virzību, aktivitāti, lai gan nauda, ar kuru nākas strādāt TAVA ir smieklīgi maza, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Bet efekts ir labs, komanda strādā profesionāli un labi. Var jau būt, ka kaut ko ietaupīsim, bet zaudēsim daudz vairāk, ko nevaram atļauties, ņemot vērā kaut vai aizsāktos lidostas attīstības plānus, jaunu viesnīcu iesākto celtniecību un citus.

Varbūt arī var runāt par ārvalstu biroju apvienošanu, bet jāskatās, kāda ir katra specifika.

Juris Zudovs, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents:
Par iespēju apvienot TAVA un LIAA runāja jau pirms gada, bet nekas nenotika. Grūti kaut ko spriest par apvienošanās efektivitāti, pirms nav zināms nekas vairāk. Ja arī runā par administrēšanas līdzekļu samazināšanu, tad nekādā gadījumā nedrīkstētu samazināt līdzekļus, kas paredzēti tieši tiem mērķiem un funkcijām, kuras veic TAVA. Varbūt var runāt par resursu apvienošanu, vienotu koordinēšanu Latvijas popularizēšanai ārvalstīs, bet ekonomēt uz tūrisma popularizēšanas rēķina nevajadzētu, jo šī nauda ar uzviju nāk atpakaļ, vairāk kā puse viesnīcu viesi ir ārzemnieki - tas ir kā mūs eksports.

Tamāra Kļaviņa, Rīgas Kongresu biroja izpilddirektore:
Apvienot LIAA un TAVA nedrīkst, jo mēs riskētu ar tūrisma nozares attīstības turpināšanos.

Apvienošana atkarīga no mērķa ko grib sasniegt – inflācijas apkarošanas uzplūdos imitēt darbību, ka valdība efektivizē valsts pārvaldes funkcijas, iznīcinot iestrādes, kas ir pierādījušas sevi kā dzīvotspējīgas un ekonomisku labumu nesošas, nav atbildīgi. Katrai iestādei ir nepieciešams optimālais darbinieku skaits, lai efektīvi pārzinātu un pārstāvētu nozares intereses. Jo specializētāka iestāde ir, jo efektīvāk tā var to izdarīt. Katrai nozarei ir nepieciešamas dažādas mārketinga stratēģijas, politiskie instrumenti to sasniegšanai.

Apvienojot iestādes, efektivizēt valsts pārvaldes funkcijas nebūtu iespējams, jo abas iestādes ir valsts un darbiniekiem tiks atrasti vai izveidoti jauni amati citur. Iestāžu apvienošana var nodarīt daudz lielākus zaudējumus katrai nozarei kopumā nekā dot kādu labumu.

Guntars Seilis, Ventspils TIC vadītājs:
Paziņojums par ieceri apvienot TAVA un LIAA izklausās pēc valdības krīzes. Valdības centieniem tautai parādīt, ka kaut kas tiek darīt inflācijas ierobežošanas labā. Tūrisms ir atsevišķa nozare, kurai vajag savu struktūru un budžetu. Šī ir dažādas organizācijas, kuru apvienošanai būtu nepieciešama pamatīga reforma. Šobrīd TAVA tā jau ir niecīgs budžets, kas nespēj nodrošināt pietiekamu informatīvo materiālu izveidi un plašākas kampaņas tūrisma izstādēs. Drīzāk būtu jādomā, kā attīstīt un investēt nozarē, tādejādi veicinot ari valsts ekonomisko izaugsmi, nevis taupīt uz tūrismu.

Dace Markvarte, Latvijas Kempingu asociācijas vadītāja:
Ideja par TAVA un LIAA apvienošanu, manuprāt, ir aplama. Valstī tiek uzsvērts, ka ir nepieciešams veicināt eksportu, un tūrisms ir viens no nozīmīgākajiem eksporta veidiem. Tādēļ tieši lielāks uzsvars būtu jāliek uz šīs nozares attīstību un veicināšanu. Šī nav nozare, uz kuru vajadzētu taupīt – tieši otrādi, ir jāpiešķir vēl papildus līdzekļi un nopietni jāstrādā pie tās attīstības. Tam nepieciešams nopietns tūrisma departaments/aģentūra, to apstiprina arī citu valstu pieredze.

Uzskatu, ka šīs apvienošanas rezultātā beigās būs vairāk zaudējumu, nekā ieguvums. Ja šobrīd aģentūras tiks apvienotas, tad ļoti iespējams tuvākā laikā atkal nonāks pie secinājuma, ka tās ir jāatdala.

Daina Vinklere, Latvijas tūrisma informācijas organizāciju asociācijas valdes priekšsēdētāja:
Grūti komentēt šo situāciju, jo neesmu detalizēti ar to iepazinusies. Latvijā saistībā ar tūrisma pārvaldi ir bijušas jau daudzas reformas. Plašas diskusijas bija arī tad, kad TAVA nonāca Ekonomikas ministrijas pakļautībā. Teorētiski, nav svarīgi, kas zem kā atkarīgs, bet gan kā darbs tiks veikts. Ir jāskatās, kas tad apvienošanās gadījumā būs labāk un efektīvāk. Nepieciešama konkrēta shēma, uz ko tiks ietaupīts.

Olga Slaugotne, T/a Via Latvia direktore, bijusī Latvijas Valsts Tūrisma aģentūras (1990-1996) vadītāja:
"Nedrīkst savienot šīs iestādes, jo tām ir atšķirīgi mērķi un uzdevumi. Tūrisms ir atsevišķa nozare, kuru nevar savienot ar LIAA. Ja tas tiek darīts ar mērķi, lai taupītu līdzekļus, tad it īpaši nevar savienot, jo darba vietas taču nesamazināsies. Līdzekļus var taupīt citās jomās.

TAVA ir spēcīgākā aģentūra Baltijā. Pateicoties tās interesantajiem projektiem un, tiešām, labajam darbam tā strādā pilnvērtīgi.

Un, ja arī tiks apvienoti abi uzņēmumi, tad kurš no tiem būs galvenais? Un kurš vadīs darbību?

Es neatbalstu šo ideju, jo zinu, kā tas notika Igaunijā. Tur kolēģi cīnījās kā lauvas, lai netiktu apvienoti uzņēmumi. Jau pēc diviem gadiem varēja just sekas – tūrisma attīstība samazinājās. Ja pirms tam Igaunija bija vadošā valsts Baltijā tūrisma attīstībā, tad tagad Latvija to apsteidz.

Manuprāt, TAVA ļoti labi strādā, un nevajag aiztikt to, kas strādā!

Gunta Ušpele, Jūrmalas TIC vadītāja:
Iecerē apvienot TAVA un LIAA nesaredzu neko pozitīvi un uzskatu, ka tas nav pārdomāts solis, bet vairāk politisks lēmums, kas kādam ir izdevīgs.

Šīs apvienošanas gadījumā tūrisma nozare zaudēs kopumā, patreiz nevaru prognozēt uz kurām sfērām būs lielāka ietekmēt. Varētu samazināties mārketinga aktivitātes (tieši, ja runā par finansu ierobežošanu), tādejādi samazinot attiecīgi tūristu skaitu. Jāatzīmē, ka TAVA ne tikai nodarbojas ar mārketinga jautājumiem, bet arī sadarbojas ar uzņēmējiem dažādu problēmu risināšanā. Ja TAVA atradīsies LIAA pakļautībā, tad šis dialogs varētu izzust.

Laima Lupiķe, Latvijas piļu un muižu asociācijas izpilddirektore:
Neuzskatu, ka TAVAs un LIAA apvienošana kaut ko būtiski mainīs – tas ir tikai formāls skatījums uz situāciju. Pozitīvi vērtēju kā TAVA šobrīd strādā un veic savas funkcijas, tas ir nesalīdzināmi labākā līmenī nekā pirms 4 gadiem.

Variants būtu skatīties uz funkciju sadali. Kādas no TAVA funkcijām varētu tikt nodotas privātpersonu vai NVO pārziņā, tādejādi risinot finansiālos jautājumus. Tomēr Tūrisma attīstības valsts aģentūrai būtu jāpastāv, kas uzņemas galveno vadītāja lomu nozarē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!