jūra paisuma alkās

slēpj trīsas –

lai glāstu

sniedz okeāns...


pieskāriens elpu aizvāko ciet

dzīļu ūdeņi traucas augšup

debesu spoguļos lūkoties

viļņi kā bangoti dzejoļi

krustām putas un dejsoļi


vai jūra pret krastu var sasisties?


jūrai vēl daudz ir spēka

un spītības

krastā ko sviest -

saulstari dzintarā ierāmēti;

līdzās fosfora klucīši sēti

ziboši

sprāgtgriboši

un – ai, cik aicinoši


tev, jūra

ir tikai viens uzdevums

tikai tik daudz tev jāmāk –

ar baltu buru krastā stāvošam pamāt

smiltis no pēdām

un dvēselēm mazgāt;

būt -

un esot –

par bēgumu nedomāt

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!