Vecpilsētā uzstādīti pirmie - Dobeles - vārti, ko mākslinieks Ronalds Jaunzems kā statīvu veidojis metāla kalumā senā pilsētas mūra veidolā, kur saglabājies viens akmens.
Tādējādi pirms pieciem gadiem aizsāktā ideja simboliski atainot vārtus, pa kuriem 17.gadsimtā Jelgavā ielaisti un izlaisti ieceļotāji un izbraucēji, nu guvusi taustāmu rezultātu.

Kā «Ziņām» pastāstīja Jelgavas pilsētas galvenais mākslinieks Georgs Svikulis, kopumā pilsētā nākamgad plānots iekārtot simboliskus vārtus četrās vietās, kur to nozīme bijusi izteiktākā. Savulaik pavisam bijuši pat astoņi vārti dažādos virzienos. 17.gadsimtā ap Jelgavu bija augsts valnis vai ūdens kanāls, tādēļ iebraukt un izkļūt no pilsētas varēja tikai pa vārtiem.

Tā dēvētie Ezera vārti atradās tagadējā tirgus apkaimē, un tie, kā atzīst G.Svikulis, bijuši progresīvākie - ar ostu un lielu ļaužu kustību, tādēļ Ezera vārtu apkaimē varēja uzzināt jaunākos notikumus.

Vēsturiski nozīmīgākie bijuši Annas vārti, kur pašlaik ir Jelgavas Sv.Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca. Annas vārdā tie nosaukti par godu pēdējā Livonijas ordeņa mestra un pirmā Kurzemes un Zemgales hercogistes hercoga Gotharda Ketlera sievai Annai, kas bija tuvējā hospitāļa patronese. Toreiz tie saukti arī par nabagvārtiem vai soda vārtiem, jo turpat bija gan mazturīgo rajons, gan karātavas.

Vismazāk vēsturiski zināmie ir Rīgas vārti, jo tie veda tikai uz Jelgavas pili, tādēļ caur tiem neplūda lielas ļaužu masas.

Savukārt Dobeles vārti vēra ceļu uz Kurzemi. Pirmdien vecpilsētā laukumiņā pie Dobeles ielas uzstādīts to simbolisks atveidojums. Plānots, ka visiem atjaunotajiem vārtiem vienā ielas pusē būs pašlaik redzamais metāla kaluma statīvs, bet otrā - čuguna bumba, ko rotās pilsētas karte, vaļņa aprises un vārtu nosaukums. Kopējās vienu vārtu izgatavošanas un uzlikšanas izmaksas ir ap tūkstoš latiem.

Vecpilsētas laukumu nākamgad plānots labiekārtot, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Tur būs bruģēts iesegums, varēs apskatīt Jelgavas tūrisma karti, iecerēts izvietot arī soliņus.

Gan G.Svikulis, gan pilsētas galvenais ainavu arhitekts Andrejs Lomakins izteica bažas par uzlikto vārtu stabilitāti, jo jau pirmdienas vējā tie kustējās. Pašvaldībai arī jādomā, kā simbolu pasargāt no tiem pilsētniekiem, kuri metāla vārtus vēlēsies izmantot kāpelēšanai vai citām aktivitātēm, kas tos varētu apskādēt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!