Piekritīsiet, ka mūsu dienās- pie augošā iedzīvotāju blīvuma uz m2 ir grūti kādu pārsteigt ar izskatu, kur nu vēl ar garīgo bagāžu. Un kas pats trakākais, visādiem citiem švaļiem un švindriņiem veicas – viņiem, redz, ķeras… Pārīši rēgojas visur, parkā, transportā, trepenē, pat Dailes teātrī notiek spaidīšanās…Un, kad pienāk pavasaris – mums vairs negribas divdimensiju sieviešu no Otto kataloga, mums gribās apgreidoties uz 3-D.
Pilsētā protams par singliem ir padomāts – ir kafeinīcas un klubi. Un, kad visi tā saucamie draugi ir apzvanīti un tusēties atsacījuši, mēs aizveram Otto katalogu un dodamies uz “Kabatu”. Šeit mēs lieku reizi konstatējam, ka ar izskatu nevienu nepārsteigsim un pēc iespējas intriģējošu sejas izteiksmi nosēžamies maliņā. Pāris glāzīšu garumā mēs vērojam dejotājus un tad pievēršamies malā sēdētājiem. Vientuļi puiši ar mīklainām, garlaikotām sejas izteiksmēm šajā gadījumā mūs neinteresēs, mūs interesēs vientuļas jaunas sievietes.
Negribu šoreiz jūs nomocīt ar klasifikāciju un piegājieniem, par to citreiz. Īsi, sakot, jūs izdanciniet pāris jaunkundzes, bezjēdzīgi izmetiet naudu par dzērieniem, garīgais tuvojas absolūtajam zero. Gaidīdams rīta transportu jūs tukšojiet pirmspēdējo biķeri, kad notiek brīnums – jums blakus nosēžas īsts lotoss – labi veidota meitene sēdoša suņa augumā ar kaislīgu skatienu, nošauj jums pāris cigarešu un iesāk sarunu ar vārdiem: nu redzu, redzu, ka tev gribas parunāties… Jūs pērciet dārgu drinku, saņemieties, plēšat jokus par avīzi, pat nodejojiet kādu deju… Vakarā gaitā jūs konstatējiet, ka šī persona ir pat vēl noslēpumaināka kā jūs… Jūs uzziniet, ka viņa sirgst ar vairākām nāvējošām, bet ne lipīgām slimībām, ka viņas eks ir beidzamais nelietis, apsolieties eksu pie izdevības nosist, jaunā dāma pat atzīstas biseksuālismā… Kas jūsu gara tuvību padara jo spēcīgāku… Pēc izvanckāšanas no kluba jūs dodaties uz kādu diennakts iestādījumu aļā aladins un turpiniet mest pa lampu, tiek izrunātas laulības kontrakta detaļas…
Pēc tam jūs sekojiet jaunajai sievietei uz viņas mājām( man tur maza nekārtība) un konstatējiet, ka nekāda mazā nekārtība vis tur nav – tā ir otrā lielākā”mazā nekārtība” kādu jūs esat redzējis. Tad jūs ieveļaties gultā, kurai palagi ir mainīti labi, ja pirmās atmodas laikā, un piedevām vēl saņemiet atraidījumu savam atturīgajam tuvošanās mēģinājumam, pieredzes trūkums liedz jums atpazīt cenas uzsišanu. Uz ko meitene nāvīgi apvainojas. Kas tev tās par pumpām? – jūs prasiet – Tā man alerģija, no bērnības,- viņa atbild. Jūs viņu cieši apskaujiet, bet seksa nav – ir ļoti labi pagulēt tāpat…
Jūs vairākas reizes zvanāt jaunajai paziņai, taču tiekat atraidīts – aizmirsti šo numuru- tā viņa saka…
Jūs nospļaujaties un iegrimstat darbā. Taču pēc pāris dienām konstatējiet, ka jums parādījusies alerģija. Ahā! Jūs domājiet, tas laikam no alus, vairāk alu nedzeršu- dzeršu kolu ar šņabi, alerģija gan mazinās, bet nepāriet… Jūs neesat čikstulis, jūs varat paciest tādus niekus, suprastīns daļēji palīdz. Darbs sokas, jūs smaidat- sarokojaties ar klientiem un kolēģiem, līdz kādu rītu konstatējiet, ka jums vairs nav ādas.
Nu jūs skrienat pie ārsta.
Kādas sūdzības?
Dakter, man vairs nav ādas!
Kā tas var būt!? Noģērbieties!
Jokribabai zavsenogi! Dakters iesaucas un atlec nost – Tik ielaistu kašķi es neredzēju pat Magadanā, turies pa gabalu!
Dakter tas nevar būt kašķis- tā ir alerģija.
Jā, jā… Tāda pati alerģija kā šai 1913. Gadā uzņemtajā foto. Dakters rāda grāmatu.
Oi! Saku – vai tiešām tik traki!? Ko man tagad darīt?
Neko nedarīt, ādu tagad kašķis jums ir noēdis, varbūt nokritīs, bet varbūt sāks ēst gaļu. Tāpēc vakarā ierīvējieties ar sālsskābi.
Tāds lūk mīlas stāsts, tagad rīvējos ar sālsskābi, staigāju ādas biksēs un jakās, domāju, kur dabūt jaunu ādu, bet ar meitenēm iepazīstos tikai transportā…
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
