Foto: John De Boer

Vegāns uzturs nozīmē atteikšanos no visa, kam ir kāds sakars ar dzīvniekiem. Cilvēki, kuri ietur vegānu diētu, iet vēl soli tālāk nekā veģetārieši: dzīvnieku aizsardzības apsvērumu dēļ vegāni nelieto pārtikā jebkādus dzīvnieku valsts produktus – ne gaļu, ne zivis, ne piena produktus, kā arī atsakās no olām un medus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pašlaik šis uztura virziena piedzīvo atkārtotu uzplaukumu – modē nāk vegānu restorāni, kuri ir galvenā veģetāriešu tikšanās vieta.

Priekšrocības

Tīra sirdsapziņa visiem, kuri ētisku apsvērumu dēļ atsakās no dzīvnieku valsts produktiem. Ievērojot uzturā tikai augu valsts produktu diētu, organisms tiek ļoti labi nodrošināts ar antioksidantiem un šķiedrvielām.

Trūkumi

Pastāv uzturvielu deficīta risks. Vegāni savā uzturā parasti uzņem pārāk maz olbaltumvielu, B12 vitamīnu, omega-3 taukskābju, kalcija, dzelzs, cinka, selēna un joda.

Ir jābūt labam uztura pazinējam, lai nepieļautu šo vielu trūkumu ēdienā, piemēram, jāzina, ka soja sniedz olbaltumvielas, skābie kāposti – B12 vitamīnu, mandeles – kalciju. Tomēr bez uztura bagātinātājiem vegāns diez vai varēs iztikt, ja grib saglabāt labu veselību.

Ekspertu viedoklis

Vegāna diēta nav ieteicama kā ilglaicīga uztura forma. No uzturvielu deficīta iespējams izsargāties, tikai ļoti labi pārzinot veselīga uztura principus un prasmīgi sastādot daudzveidīgu ēdienkarti, citādi pastāv draudi veselībai. Šis uztura veids nekādā gadījumā nav piemērots bērniem, grūtniecēm un mātēm, kas baro bērnu ar krūti.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form