Foto: AFI
Foto: Dzintars Jakāns

Parāds valstij par nenomaksātiem nodokļiem aug, taču Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns to skaidro ar labu VID speciālistu darbu. Lai Latvijas iedzīvotājiem neļautu izvairīties no nodokļu maksas, ienākumus deklarēt vajadzēs ne vien pieaugušajiem, bet arī bērniem. Savukārt vietējiem ražotājiem ir pieaudzis pārdošanas apjoms, kas liecina par to, ka iedzīvotāji sāk lietot vairāk legālo alkoholisko dzērienu, nevis “točkās” pirkto. Par šīm un citām aktuālām tēmām žurnālistiem Ivaram Bušmanim un Svetlanai Leitānei stāsta VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Nodokļus iekasē aizvien vairāk

I. Bušmanis: Vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi tiek līdzi ekonomikas izaugsmei?

Dz. Jakāns: Valsts ieņēmumu dienestam šis nodoklis ir viens no prioritārajiem. No PVN ieņēmumiem tiek veidoti ne tikai lieli uzkrājumi budžetā, bet arī pastāv iespēja izkrāpt to no valsts maka.

Šogad deviņos mēnešos salīdzinājumā ar pērnā gada šo pašu laika periodu PVN ieņēmumi pieauga par 36,9% jeb 127,7 miljoniem latu. Tik ievērojams pieaugums nekad iepriekš nav bijis. Tas ir saistīts ar vairākiem faktoriem, piemēram, inflāciju, Eiropas Savienības naudas ieplūšanu Latvijā, kā arī ar PVN maksāšanas kārtības maiņu no 2004. gada 1. maija.

Nākamo gadu nodokļu ieņēmumu prognozi parasti veido piesardzīgi. Taču, kad pienāk laiks, priecīgi tiek ziņots, ka ieņēmumi pārspēj prognozēto. Vai esat piesardzīgs attiecībā uz nodokļu ieņēmumu prognozi 2006. gadā?

Nākamgad uz VID kapacitātes varēsim paaugstināt nodokļu iekasēšanu, samazinot ēnu ekonomiku. PVN pieaugums 2006. gadā tiek prognozēts 37%, bet uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) – 40%. Tie ir pamatnodokļi, kas galvenokārt veido budžetu.

Citiem nodokļiem un nodevām ir samazinājums, piemēram, tiem, kas saistīti ar valsts kapitāla izmantošanu u. c. Līdz ar to kopējais cipars izlīdzinās un nodokļu ieņēmumi nākamgad varētu pieaugt apmēram par 25%. Bet Eiropas Savienības valstīs nodokļu iekasēšanas pieaugums ir ap 10%.

Attīstītajām valstīm nav tādas iespējas nodokļos atgūt apgrozīto naudu kādas ir mums – gan attiecībā uz ēnu ekonomiku, gan ekonomikas izaugsmi.

Jā, mums šī rezerve ir ļoti liela. Neviens gads nav bijis, kad PVN ieņēmumu saplāno 37% apmērā, bet UIN – 40%.

Nesen biju Dānijā, kur bija sanākuši Baltijas jūras reģionu valstu nodokļu administrāciju vadītāji un sprieda par PVN. Norvēģija pirmo reizi atklāti pastāstīja par savām rezervēm un iespējām. Tika pateikts, ka katru gadu no Norvēģijas valsts budžeta tiek izkrāpti vai nesamaksāti viens miljards eiro, ko lēš līdz 10% apmēram no budžeta. Var manīt, ka rezerves ir arī citās attīstītās valstīs.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par PVN ēnu ekonomiku Latvijā 2003. gadā parāda, ka kopējais procentuālais apjoms bija 13%. Manuprāt, 2004. gadā šis cipars ir mazāks.

Jūsuprāt, šī prognoze bija drosmīga tāpēc, lai uz papīra nepalielinātu budžeta deficītu?

Tieši tā, budžeta deficīts ir atstāts 1,5% ietvaros.

S. Leitāne: Kādas tendences vērojamas akcīzes nodokļa iekasēšanā no pārdodamā alkohola? Šogad “Latvijas Avīze” panāca aktīvāku iedzīvotāju iesaistīšanos un valsts policiju aktīvu darbību “točku’ apkarošanā.

Arī te ir vērojamas izmaiņas. Akcīzes nodoklis šā gada deviņos mēnešos iekasēts 226,17 miljonu latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2004. gada attiecīgo laika periodu ir par 57,15 milj. latu jeb 33,8% vairāk.

Ja runājam par alkohola akcīzes nodokli, jāteic, ka arī te ir būtisks uzlabojums. Šogad, nepaaugstinot nodokļa likmi, iekasēts par 10,4 miljoniem latu jeb 34% vairāk nekā pērn. Vietējiem ražotājiem ir pieaudzis pārdošanas apjoms, kas parāda to, ka legālo alkoholisko dzērienu realizācijas apjoms stipri vien pieaug. Un, ja pieaug nodokļu iekasētā daļa, tas nozīmē, ka "točkās" tirgotie apjomi samazinās.

I. Bušmanis: Tagad norit aktīvas diskusijas par akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu alum. Vai, jūsuprāt, palielinot likmi, var veicināt alkohola apkarošanu?

Protams, nodokļu likmju pieaugums katram uzņēmējam ir sāpīgs process. Bet šī likme nav liela. Tagad, paaugstinot akcīzes likmi, viena alus pudele varētu sadārdzināties apmēram par 1,5 santīmiem. Agri vai vēlu nonāksim pie līdzīgām likmēm kā ir Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka kāpums turpināsies.

Bet atšķirībā no ES pie mums stipro alkoholu patērē vairāk nekā alu. Līdz ar to likmes paaugstināšana būs par labu stiprajam alkoholam.

Alus ir tāds produkts, kura patēriņš ir atkarīgs ne tikai no tradīcijām, bet arī no gadalaika. Taču es uzskatu, ka likmju paaugstināšana nenes to vēlamo efektu, proti, lielākus akcīzes ieņēmumus. Jo lielākas būs likmes, jo lielāka interese apiet nodokļu maksāšanu.

Bērni – miljonāri?

I. Bušmanis: Jau 2007. gadā katrs Latvijas iedzīvotājs no VID saņems vēstuli, kurā būs norādīti visi personas īpašumi un ienākumi. Ja VID apkopota informācija būs nepietiekama, tad vajadzēs papildināt pašam. Savukārt, ja nekādu iebildumu nebūs, tad atliks vien vēstuli parakstīt...

Tāda sistēma ir izstrādāta koncepcijā, un to apstiprināja Ministru kabinets. Ir noteikts plāns, kas ir jādara, lai šo koncepciju iedarbinātu. Interese no sabiedrības par šo koncepciju ir liela, jo tā skars katru Latvijas iedzīvotāju. Šis gads būs ļoti saspringts, jo jāizdara viss, lai ar septīto gadu varētu ieviest vispārējo deklarēšanu. Jāsaved kārtībā tehniskā puse, jānodrošina kontrole un citas lietas.

Kāpēc šī deklarēšana tiks attiecināta gan uz pieaugušajiem, gan arī uz maziem bērniem? Kas var piederēt zīdainim?

Ar šādu lēmumu – deklarāciju attiecināt pilnīgi uz visiem Latvijas iedzīvotājiem – cenšamies aizlāpīt visus caurumus, kādi juridiski vien iespējami. Protams, ne jau zīdaiņi aizpildīs deklarācijas lapu.

Bet, ja bērniem nevajadzētu deklarēties, piemēram, līdz 16 vai 18 gadu vecumam, kas tad varētu notikt?

Tad bagātie vecāki saviem bērniem dāvinātu mašīnas un nekustamos īpašumus.

Vai tad parādītos zīdaiņi miljonāri?

Tā varētu būt. Tāpēc arī tika nolemts, ka vispārējā deklarēšana tiks attiecināta pilnīgi uz visiem iedzīvotājiem.

Vai pieļaujat iespēju, ka vairāk parādīsies skaidrās naudas deklarēšana? Vai VID Zemgales reģionālās iestādes vadītāja Andra Zāles deklarētais pusmiljons un vārdā nosaukta pilsoņa deklarētie astoņi miljoni neaizsāks jaunu neskaidri gūtu ienākumu deklarēšanas vilni pirms vispārējās deklarēšanas?

Tad tā būtu nekaunība. Ko VID darīs tādā gadījumā? Nozīmēs šīs fiziskās personas auditu.

Var taču kāds sākt deklarēt lielas naudas summas, rēķinot, ka ar laiku tā parādīsies, kaut arī konkrētajā brīdī tādas naudas viņam nebūs.

Protams, tas var notikt. Un nodokļu maksātājam ir tiesības iesniegt visu, ko viņš vēlas. Taču strādājam, lai tādas situācijas neveidotos.

Kāda atbildība draud, ja konkrēta persona deklarēs to, kas viņam nemaz nav?

Noteikti un droši varu pateikt visiem: ja tas tiks darīts, no VID viņiem būs pārbaudes. Turklāt, ja kāds izdomās deklarēt, piemēram, miljonu, kaut tajā brīdī viņam šādas summas nebūs, var tikt uzlikti nodokļi no šīs summas.

Jūs paši teicāt, ka visas deklarācijas nedz spēsiet pārbaudīt, nedz fiziski varat to izdarīt. Ar kuru brīdi jārēķinās, ka deklarāciju pārbaudīs?

Iesniedzot deklarāciju un ievadot datus par konkrētu personu, datu bāzē tiks parādītas visas neatbilstības ar ienākumiem. Ja mūsu informācija nesakritīs ar iedzīvotāja rakstīto deklarācijā, pārbaude notiks.

Jo vairāk kontrolē, jo lielāki parādi

S. Leitāne: Šā gada sākumā VID lielāko nodokļu parādnieku sarakstā (kuru aktuālo parādu kopsummas pārsniedz 300 tūkstoši latu) bija iekļāvis 59 uzņēmumus, kas pamatbudžetā nodokļos nebija samaksājuši ap 51 miljonu latu. Tagad sarakstā ir 61 nodokļu parādnieks – un parāds uz 1. septembri bija ap 56 miljoni. Vai VID nevajadzētu ieviest stingrāku mehānismu attiecībā uz nodokļu iekasēšanu, jo parāds valstij par nenomaksātiem nodokļiem aug?

Parādu apjoms saistīts ar nodokļu kontroles rezultātiem un efektivitāti. VID iestādes, izņemot muitas iestādes, šogad deviņos mēnešos ir veikušas 1379 nodokļu auditu, no kuriem 879 jeb 64% ir juridisko personu nodokļu auditi un 500 jeb 36% fizisko personu. No veikto nodokļu auditu skaita rezultatīvi bijuši 1248 jeb 91%, kas ir par 5% augstāk nekā pērn.

Šogad mazāk traucējam tos uzņēmējus, pie kuriem nav ko darīt. Tieši pretēji, mēģinājām trāpīt tur, pie kā būtu jāiziet audits. Līdz ar to tika uzrēķināti nodokļi un parāds valstij pieauga. VID iestādes auditos papildus aprēķinājušas 88,6 milj. latu, kas ir par 16,7 milj. latu jeb 23% vairāk nekā pērn. Nodokļu summā vislielākais īpatsvars ir PVN – 37,4 milj. latu, tad ir akcīzes nodoklim – 3,2 milj. latu un uzņēmumu ienākuma nodoklim – 2,7 milj. latu.

Otra lieta ir piedziņas process, pie kura uzlabošanas strādājam. Proti, jo lielāki kontroles rezultāti, jo lielāks izveidojas parāds. Gribas lielāku efektivitāti naudas atgūšanā. Lai nav tā, ka parāds ir aprēķināts un tas paliek parādnieku sarakstā.

S. Leitāne: Viena no problēmām, ar ko savā darbā saskaras VID, ir fiktīvo uzņēmumu darbība. VID bija ierosinājis veikt grozījumus Komerclikumā, kas liegtu citai personai ar pilnvaru reģistrēt Komercreģistrā komersantu. Jūsuprāt, tas dotu vēlamo rezultātu?

Mēs gribējām iedarbināt stingrāku reģistrēšanas procesu! Šobrīd kā uzņēmumu vadītājs var reģistrēties bezpajumtnieks un pēc tam nemaksāt nodokļus. Šādā veidā arī rodas parādi valstij.

Tāpēc nācām klajā ar priekšlikumu veikt grozījumus Komerclikumā, bet no Tieslietu ministrijas saņēmām noraidošu atbildi. Taču mēs vēlreiz izteiksim priekšlikumus par reģistrēšanu. Procesam, kas notiek ar uzņēmumu pirkšanu, pārdošanu, pārreģistrēšanu un visu pārējo, jāpievērš daudz lielāka uzmanība, nekā šobrīd tas tiek darīts.

VID speciālisti arī ierosina iestrādāt likumdošanā normu, kas paredz, ka nodokļu maksātājam jādeklarē visi savi norēķinu konti...

Jā. Lai VID būtu informēts vispirms par visiem kontiem, kādi ir uzņēmumam, un nepieciešamības gadījumā varētu ātri rīkoties, proti, slēgt tos, lai neizplūst nauda. Pašlaik kontu apzināšana notiek tā: mēs uzrakstām vēstuli visām bankām ar jautājumu, vai konkrētam uzņēmumam ir konts viņu bankā un vai tā var sniegt kādu informāciju. Šo neskaitāmo vēstuļu rakstīšana un atbilžu saņemšana uz tām kavē darbu. Pieļauju, ka nākamajā gadā varētu iestrādāt šo likuma normu.

Intervijas pilnu tekstu lasiet laikrakstā “Latvijas Avīze”

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form