close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
I
Gilgamešs pārvietojas, skupsnu aiz skupsnas mainīdams,
odus kā dabas raidītas lodes gainīdams,
no kurām viena dzied kā sastingst miesa.
Tuksneša smilts nedod elpai palikt vieglai,
laiku neatlicina smiekliem.
Ceļa malā knābis līķi tiesā,

lieku reizi pierādot, ka soģiem
gribas tīru roku. No Bābelas logiem
skan klustoša cītaras nots,
vēstot, ka diendusas patvertne jāatstāj,
ka augļi (vispirms jau melnie) jāatklāj,
tirgus galdam pārklāju nosviežot nost.

II
Gilgamešs pārvietojas tālāk. Aiz viņa dromedārs,
apliecinot, ka Enkidu nav vajadzīgs. Marss
pārvietojas tuvāk retajām palmām,
lai novērtos izrādē „Panaceju meklējot”.
Rekvizīti – zobens un bulta – pietuvina peklei
mizanscēnu. Bet galmā,

neinteresējoties par aktieru labsajūtu,
kā vienmēr, pēc jauna vīna sulaini sūta,
un ilgi spriež spriež par kulišu labiekārtošanu.
Vakars aiz loga liek domāt, ka rītdien atkal būs fēča.
Enkidu, sajaucis lomas, ceļmalā galvu atrod vienā lečo,
sajaucot vārdus, nošņāc: „Da, nu...”

III
Janičārs, jātagans, harēms, mošeja, minarets,
einuhs, par ābolu cīkstēdamies redz,
ka Trojas zirgu atgādina štāba karte.
Aiz loga Ahillejs ar falangu papēdi sedz,
baltgalvu ērgli uz viņa vairoga redz,
kas izķērc kara iemeslu: Melnā Ištarte.

O, Afrodīt! Tavas putas rādās tapušas
zirgu pakavu dunā, kas
neatsākamus mīlētājus aizved, kur mīlas vēl nav.
Turpmāko mēs zinām: statujām aplūzt rokas,
sadrūp kolonnas, varoņa sejā ieviešas krokas,
un no jūras iznirušas čūskas Apollonu kā Laokontu skauj.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form