Ja staju u restorana

Zamuž pozno

Zdohnutķ - rana!!


Agrā pirmdienas rīta stundā

(tas varētu būt ap pl.04.),

pamodos un nu jau nekādi vairs nevarēju iemigt.


Sega man no kājām noslīdējusi.

Mutē sausums

Čurāt gribas neprātīgi

Galvā smird viens vienīgs pantiņš.

Tas par to restorānu!


Savā prātā pārcilāju iepriekšējā dienā izdzertā šķidruma litrāžu,

bet tā arī nevarēju precizēt.

Tikai apmēram.

Galvā visu laiku skan:


Ja staju u restorana

Zamuž pozno

Zdohnutķ - rana!


Prasās, lai tulkoju!

Nu nevaru es tevi iztulkot!

Liec mani mierā!


Uzskaitu :

Vakar esmu izdzēris

1)Četrus litrus zaļās tējas,

2)Vienu litru kafijas,

3)Puslitru vīna “POMORIE”(Cabernet sauvignon),

4) “vodka s xarakktjerom” RUSKIJ RAZMER (apm.50.g).


Tā nu es tur gulēju bezmiega bezgalībā, mocīdamies ar to rīmi par restorānu.

Netiku tālāk par rindiņu “Stāvu es pie restorāna…”


Aizvilkos līdz labierīcībām.


Izdzēru

1)Vienu litru nevārīta ūdens

2)Pusotru litru vakardienas kumelīšu tējas.


Palika labāk.


Atspiedu galvu pret virtuves loga stiklu.

Pusmiegā vēroju kā dubļu jūra pārvelkas ar plānu ledus kārtiņu.


Stāvu es pie restorāna ēkas

Nosprāgt, šķiet, par agru,

Precēties – nav spēka!


2004-02-02


04:32

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit