Saule eksplodē

viņam sejā

kā zibspuldze

pulsējoša

mašinērija

tālumā

sit atpakaļ

manu

mehāniski

izkārtoto sirdi

būs grūti

noticēt sev

savas mājas

istabām

jaunajā

izglābtajā

pasaulē

man rodas

nekurienes sajūta



Savā pazaudētajā

paradīzē

acis vedu

pastaigāties

jūtu tuvojās

viss mainās sevī

lidinās ausis

taureņu vietā

virs puķēm

kas haosa dīgli

briedina manī

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!