"Lai veiktu izrakumus bijušajās kauju vietās, ir vajadzīga Latvijas Brāļu kapu komitejas atļauja, kur turklāt vēl jāapstiprina vietējā pašvaldībā un pie meža īpašniekiem. Pretējā gadījumā tā ir "melnā arheoloģija", par kuru draud sods," darbojoties izrakumu vietā teica komitejas pārstāvis un vecais, nerimtīgais vēstures pētnieks Aldis Hartmanis.
Līdzās viņam strādāja jauni puiši, Kara muzeja darbinieki, kas pēc sirmā vīra atziņas ir ļoti kompetenta speciālistu komanda. Pavērot ekspedīciju bija atbraucis arī leģendārais Latviešu strēlnieku piemiņas glabātājs, Ziemassvētku kauju vietu kopējs Voldemārs Birznieks.
Krastiņu mežā ekspedīcijai izdevās uziet laukumu ar jauktu zemi, kas liecina, ka šeit ir rakts. Tomēr strēlnieku apbedījuma vietu atrast neizdevās. Dedumietis spriež, ka, iespējams, ka vēl pagājušā gadsimta divdesmitajos gados kritušie no šejienes ir pārapbedīti Antiņu kapos.
Mežā 48.kvartālā pie šaursliežu dzelzceļa uzbēruma sēņotāji bija uzgājuši cilvēka kaulus. Ekspedīcijas dalībnieki šeit atrada vairākus desmitus patronu, šineļa atliekas un daļu cilvēka kaulu, kas tiks apbedīti brāļu kapos Rotberga stigas malā.
Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija teic, ka pēdējā laikā masu medijos izplatītā doma par Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju muzeja "Mangaļi" slēgšanu vismaz pagaidām no Aizsardzības ministrijas dienaskārtības ir noņemta. "Centīsimies, visādā veidā ietaupot, izvilkt cauri šim grūtajam laikam," piebilst direktore.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
