Marija (M): (ar grūtībām) Jāzep..!
Jāzeps (J): Nē! Nē, Marij, tikai ne to. Tikai nesaki, ka tu atkal esi stāvoklī.
M : Bet Jāzep...
J : Tu gribi teikt, ka tas atkal ir tavs svētais gars?
M : Bet ko gan es varu padarīt ?
J : Es saprotu, ka tā var gadīties vienu reizi, bet katru gadu ap šito laiku...Tas jau ir
par daudz.
M : (nogurusi) Man pašai jau ir apnicis...
J : Tas sāk palikt par ļaunu joku. Gribētu gan es reiz satikt to tavu svēto garu un
pajautāt viņam, cik viņš ilgi domā tā turpināt cilvēkus āzēt.
Klauvē pie durvīm.
J : (Marijai) Tu vai tad kādu gaidi ?
M : Šogad it kā ne.
J : (brīdi domā) Āāā..es zinu! Tie taču atkal ir viņi! Kā gan viņi vienmēr to uzzina.
Varbūt viņiem ir kāds sakars ar to visu? Iekšā!!!!
Parādās enģeļu koris.
J : (lūdzoši uz kori) Vai tad mēs ar sievu nevaram vismaz vienus Ziemassvētkus pavadīt
tikai divatā?
Koris neklausās Jāzepā, tikai sastājās apkārt un sāk kaut ko klusi dungot.
M : Jāzep, kā tad mēs nosauksim mazuli?
J : Vai tad vēl ir kādi varianti?
Koris sāk ļoti skaļi dziedāt "Klusa nakts, svēta nakts." Te atveras durvis un parādās kāds nokavējies enģelis.
Nokavējies Enģelis.: Vai tad mēs atkal dziedam te?
Pārējie enģeļi : Tu katru gadu kavē! Kur tu, pie velna, vari klimt mūžīgi apkārt?
Nok.Enģ.: Es pazaudēju izdruku ar adresēm un tāpēc apmaldījos. Bet nu dziedam taču!
Neviens jau vairāk nebūs!
Visi dzied
Priekškars