Pie krūts piezīdies pamodos no rīta –

Sapņoju, ka esmu mazs bērns.

Kam vajadzīga karaļa svīta,

Ja pats karalis tik bezjēdzīgi lēns.


Pie zobiem mēle pielipusi no rīta –

Kam vakar godkāre tā kliedza.

Šorīt seja bāla kā no krīta,

Ko vakar ļāva, to šodien liedza.


Pie ieroča pieķēries pamodos no rīta –

Sapņoju, ka labāk nepamosties;

Ir gružu kalnā taka mīta

Tiem, kas nevēlas šeit atgriezties.


Pie sevis nodomāju no rīta:

Kam domāt vispār un kāpēc?

Tāpat es miršu kā puķe vīta…

[…apskaidrība, - lai slavēta]

– bez domas esi kontrolēts un lēts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit