Foto: AFP/Scanpix/LETA/F64
Pēc tam, kad Krievijas armija agrā 24. februāra rītā īstenoja plašu iebrukumu Ukrainā, par savu drošību uztraucas arī citas Eiropas valstis. Līdz ar to daudzviet pārskata valsts drošības stratēģiju. Tam seko arī Latvija, lemjot ieviest valsts aizsardzības dienestu. Par un ap to sociālajos medijos risinās dažādas diskusijas, ar apgalvojumiem neskopojas arī kāds aktīvists "Facebook".

Neguļ arī tie, kuri ikdienā nodarbojas ar Latvijas kā neizdevušās valsts tēla veidošanu. Piemēram, kāds ļoti aktīvs kungs vietnē "Facebook", kurš komunicē krievu valodā un, kā norādījis profilā, strādā kādā celtniecības firmā. Viņš teju katru dienu publicē videomateriālus, kuros krievu valodā stāsta par kādu, viņaprāt, aktuālu problēmu Latvijā. Dažiem šādiem video ir gandrīz 70 000 skatījumu un ar tiem dalās līdz pat tūkstotim vietnes lietotāju.

Vienā no jaunākajām publikācijām vīrietis apspriež valsts aizsardzības dienestu un aicina to atcelt. Ceturtdienas pēcpusdienā ar to dalījušies teju 200 lietotāju un tam ir vairāk nekā 9 tūkstoši skatījumu, un publikācijas popularitāte strauji aug. Kungs video dalās ar vairākiem apgalvojumiem.

Attēls no Facebook

Valsts aizsardzības dienestu veido, lai iegūtu "lielgabalu gaļu", tāpat kā Padomju savienībā. Par "lielgabalu gaļu" parasti dēvē mazāk apmācītus kājniekus, ar kuriem palielināt armijas skaitlisko sastāvu. Aizsardzības ministrijā portālam "Delfi" skaidro, ka Padomju armijā jauniesaucamos tiešām uzskatīja par zemākas vērtības kaujiniekiem. Taču Latvija aizsardzības dienestu veidojot, balstoties uz ziemeļvalstu, īpaši, Somijas standartiem. AM valsts sekretārs Jānis Garisons stāsta, ka jauniesaucamos sūtīs ne tikai kājniekos.

"Tas jau ir tāds stereotips, ka vienīgais, ko jauniesaucamais var darīt, ir kļūt par kājnieku. Ir vajadzīgas dažādas profesijas, kur vajadzīgas arī zināšanas kādās jomās. Piemēram, dronus lidināt. Artilērijā ir jāmāk rēķināt," tā Garisons.

Turklāt apmācību laiks 11 mēneši esot pietiekams, lai sagatavotu apmācītas kaujas vienības, kuras gatavas reaģēt uz nopietniem draudiem. Bez tam jauniesaucamie var izvēlēties arī alternatīvo dienestu Iekšlietu, Veselības vai Labklājības ministrijā.

Mēs ļoti daudz maksājam NATO, viņiem būtu mūs jāaizsargā. Latvija tiešām iemaksā naudu NATO militārajā budžetā – tas ir aptuveni viens miljons eiro gadā, kas kopumā ir ļoti neliela summa, tā stāsta Aizsardzības ministrijā. Dalībmaksu maksā katra dalībvalsts pēc noteiktas formulas, kas ņem vērā valsts iekšzemes kopproduktu un citus parametrus. Šo budžetu tērē alianses administrācijas un kopēju projektu uzturēšanā.

Dalība aliansē uzliek par pienākumu arī 2% no IKP tērēt aizsardzībā – tātad šo naudu Latvija iegulda savā aizsardzībā, attīstot savus bruņotos spēkus.

Bez tam, arī Latvijas armija ir daļa no NATO. "Ja mēs neesam gatavi sevi aizsargāt un gaidām, kad kāds to izdarīs mūsu vietā, tad ar visiem 5.pantiem neviens to negribēs darīt. Tā ir nepareiza domāšana, ka varam sēdēt, urbināt degunu un neko nedarīt. Kopumā mums ir jādomā, kā palielināt bruņoto spēku skaitlisko sastāvu gan nacionālā līmenī, gan NATO ietvaros," tā komentē AM valsts sekretārs Jānis Garisons.

Valsti aizsargāt var tikai profesionālā armija un tā ir pietiekami liela. Latvijas profesionālajā armijā ir zem 7000 cilvēku. Taču lai nodrošinātu visas nepieciešamās funkcijas aizsardzībai uz zemes, gaisā un uz ūdens, armijas sastāvā jābūt vismaz 9000 cilvēku, tā ziņo AM. Pašlaik cilvēku iztrūkums esot ne tikai kājnieku, bet arī artilērijas un citās vienībās.

Militārais analītiķis Mārtiņš Vērdiņš portālam "Delfi" skaidro, ka obligātais dienests ir atbilstošs risinājums tieši Latvijas aizsardzībai. Viņš stāsta, ka, piemēram, ASV var atļauties uzturēt profesionālu armiju, jo to atļauj gan ģeogrāfiskais izvietojums, gan ekonomiskā situācija. Turpretī mazo valstu neatkarību var nodrošināt ar to dalību aizsardzības blokos un pašu tautas armijām. "Tas nozīmē apdraudējuma periodā iesaistīt valsts aizsardzībā visus pieejamos, iepriekšapmācītus un prasībām atbilstošus cilvēkus," uzsver Vērdiņš.


Valsts aizsardzības dienestu plāno ieviest no nākamā gada. Dienestam būtu pakļauti vīrieši no 18 līdz 27 gadiem, bet sievietes tam pieteikties varēs brīvprātīgi. Paredzēts, ka nākamgad varētu būt divi brīvprātīgi iesaukumi, kurā katrā iesauktu 500 cilvēku. Dienests ilgu 11 mēnešus un tam pa vidu būtu viens brīvlaika mēnesis. Pilnībā obligāto dienestu plāno ieviest līdz 2028.gadam. Un par izvairīšanos no tā varētu piespriest līdz pat trīs gadiem cietumā. Aizsardzības ministrijā gan skaidro, ka tas būtu galējais soda veids, paredzot arī citus variantus, piemēram, atņemt iespēju pagarināt personas apliecinošus dokumentus gadījumā, ja līdz noteiktam vecumam persona būs izvairījusies no dienesta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!