Kas mēģina sagraut Baltijas valstu solidaritāti – Baltkrievijas AES vai Krievijas finansēti dezinformatori?
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Astravjecas atomelektrostacijas (AES) uzcelšana Baltkrievijā, vien dažus kilometrus no Lietuvas robežas, izraisīja plašu rezonansi ne vien mūsu reģiona drošības kontekstā, bet arī diskusijās par Baltijas valstu savstarpējām attiecībām. Kamēr demokrātisku valstu līderi ilgāku nonākšanu pie vienotas pozīcijas sauc par normālu praksi, dezinformāciju izplatošie informācijas kanāli ar steigu nosaukuši to par "nodevību" un "solidaritātes zudumu". "Atmaskots.lv" skaidro, kā šo situāciju izmanto Krievijas finansētie mediji, lai kārtējo reizi iedragātu Baltijas valstu solidaritāti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā krīze, tā solidaritāte zūd?


Jau ilgstoši dezinformāciju izplatošie kanāli aktīvi lobē Astravjecas AES projekta it kā graujošo ietekmi uz Baltijas valstu solidaritāti un vienotību. Viens no pēdējiem rakstiem ticis publicēts maldīgas ziņas izplatošajā vietnē "Baltnews". Publikācijā tiek klāstīts, ka pirms pusgada Lietuva vienīgā iestājās pret atomelektrostacijas celtniecību un darbību, taču tad norisinājās pret režīmu vērstie protesti Baltkrievijā un visas trīs Baltijas valstis atteicās no Baltkrievijas elektrības piegādes. Šobrīd situācija, kā norādīts rakstā, esot mainījusies: "Latvija pēkšņi aizmirsa par solidaritāti attiecībā pret Lietuvas nostāju un atkārtoti iepērk Krievijas elektroenerģiju, kurā iekooperēta arī Baltkrievijas energosistēma. Tas nozīmē, ka Baltijas republika [Latvija] de facto spēj saņemt enerģiju, kura saražota Baltkrievijā."

Ekrānuzņēmums no "Baltnews"

Tāpat rakstā tiek minēts, ka, "protams, šajā spēlē ir iesaistīta pretkrieviska ideoloģija, kuru Baltijas reģions nepamet ne uz dienu. Taču Latvijas un Igaunijas enerģētikas balanss ir tāds, ka Lietuvas kareivīgums spēj nonākt tukšumā un nesaņemt atbalstu. Šajā sakarā pastāv iespēja, ka Latvijas valdība ignorēs savas kaimiņienes [Lietuvas] neapmierinātību un nepārstās importēt Krievijas Federācijas elektrību".

Situācija, kurai nav vienkārša risinājuma


Kopš realizācijas sākuma Lietuvas valdība aktīvi kritizē Baltkrievijā uzcelto atomelektrostaciju, kura uzbūvēta vien pāris kilometru no Lietuvas robežas un netālu no galvaspilsētas Viļņas. No vienas puses, tas ir ģeopolitiskas ietekmes instruments, no otras puses – apdraudējums. Tiek klāstīts, ka it kā šāds projekts nodrošina Baltkrievijai enerģētisko neatkarību, kā arī palielina reģiona enerģētiskos resursus.

Patiesībā šāds projekts ir svarīgs Krievijai. Astravjecas AES celtniecību finansēja un realizēja Krievijas valdības uzņēmums "Rosatom", parādot, ka Krievijas ietekme reģionā atomelektrostacijas darbības rezultātā ne vien paliks nemainīga, bet uz šī projekta rēķina pat palielināsies. Vēl jo vairāk, Astravjecas AES neatbilst starptautiskajiem atomelektrostaciju drošības standartiem, tādēļ, piemēram, atceroties 1986. gada Černobiļas AES kodolkatastrofu un tās radītās sekas, ir saprotamas ne vien Lietuvas, bet arī citu reģiona valstu bažas.

Jāatzīst, ka šajā jautājumā kompetenti Latvijas eksperti uzskata, ka Astravjecas AES boikots būtiskas izmaiņas reģiona energoapgādē neradīs. Piemēram, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis "LSM" publikācijā norāda, ka Baltijas valstis konkrētās AES atslēgšanu būtiski neizjutīs un tas neatstās ietekmi uz elektroenerģijas cenām vai drošību, – tas ir ārpolitisks solis.

Latvija, Lietuva un Igaunija šobrīd darbojas vienotā elektroenerģijas lokā ar Krieviju un Baltkrieviju (BRELL). Lai mazinātu enerģētisko atkarību no Krievijas, kā arī palielinātu reģiona drošību, Baltijas valstis līdz 2025. gadam ir apņēmušās no tā atslēgties un sinhronizēt savus elektrotīklus ar Eiropu. Atteikums iepirkt Astravjecas AES saražoto elektroenerģiju ir ne vien tehnisks, bet arī loģisks solis, lai integrētos Eiropas elektroenerģijas sistēmā.

Tādēļ šā gada 3. novembrī Latvijas Ministru kabinets apstiprināja grozījumus elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos. Tiem stājoties spēkā, elektroenerģijas pārvaldes sistēmas operators spēj pieprasīt Krievijas atbildīgajām instancēm apliecinājumu, kurā jātiek norādītam, ka importētā elektroenerģija ir saražota Krievijā, ne Baltkrievijā. Jaunā metodika ir apstiprināta Latvijā, taču Lietuvā par tās efektivitāti vēl turpina spriest, baidoties, ka Baltkrievijas elektrība, nonākot Krievijā un tad Latvijā, tāpat tiks novadīta Lietuvai.

Savukārt, ņemot vērā būtisko Krievijas elektroenerģijas plūsmu šobrīd, Latvijai nav iespējams no tās atteikties pilnībā, tādēļ Latvijas un Lietuvas dialogs attiecībā uz instrumentiem Astravjecas AES boikotēšanai turpinās. Kā norāda Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs: "Mēs ar latviešiem pastāvīgi diskutējam, par dažām lietām neesam vienisprātis, par citām esam, tas ir normāls sarunu process, un domāju, ka tas turpināsies."6

Ja pastāv solidaritāte, kādēļ runā par tās trūkumu?


Baltkrievijas Astravjecas AES projekts ir fundamentāli svarīgs Krievijai. Tas ir viens no daudziem ietekmes instrumentiem mūsu reģionā. Apzinoties, ka šī projekta boikots tiek realizēts ne vien Baltijas reģiona, bet Eiropas Savienības līmenī, Krievijas valdībai lojālie plašsaziņas kanāli cenšas lieku reizi radīt priekšstatu, ka Baltijas valstis ir sašķeltas un arī ES valstu solidaritāte ir visai apšaubāma. Tā kārtējo reizi ir iespēja attēlot ES kā vāju un nespēcīgu institūciju iepretim "stabilajai" Krievijai. Tādējādi īslaicīgās domstarpības Astravjecas AES kontekstā tiek atainotas kā realitāte, kura it kā pastāv attiecībā uz visiem starpvalstu jautājumiem ES un Baltijas valstīs.

Jāatzīst, ka atrisināt jautājumus, kuri saistās ar energoapgādi, ir vitāli nepieciešams, bet sarežģīts process. Tādēļ Lietuvas un Latvijas dialogs attiecībā uz Astravjecas AES ir progresējis, taču vēl nav noslēdzies. Baltijas valstīm ir līdzīgas politiskās, ekonomiskās un drošības vadlīnijas, tādēļ visu triju valstu solidaritāte ir bijusi spēcīga gadu desmitiem, un to rāda neskaitāmi notikumi – Baltijas valstu iesaiste starptautiskās organizācijās, vienota pozīcija pret neleģitīmo Krimas pussalas anektēšanu 2014. gadā, kuru realizēja Krievija, kā arī vienota nostāja visnesenāko notikumu kontekstā – saistībā ar neleģitīmām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām un šīs kaimiņvalsts represīvo režīmu. Jāsaprot, ka problēmu risināšanas process nebūt nenozīmē, ka kāds tiek "nodots", un nenorāda uz vispārēju solidaritātes zudumu. Par to mūs vēlas pārliecināt vienīgi prokremliskie informācijas kanāli.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Ja pamanījāt dezinformāciju, neesiet vienaldzīgi!

Atmaskots.lv ir DELFI iniciatīva, ar kuru aicinām plašsaziņas līdzekļus, sabiedrību un valsti atmaskot dezinformāciju, kas tiek izplatīta, bieži vien Latvijai naidīgos, ziņu medijos un sociālajos tīklos.

Ziņot

Paldies, informāciju saņēmām.

Atmaskots

Tags

atmaskots.lv Baltkrievija Krievija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form