Foto: Publicitātes foto
Ekonomikas atveseļošanās periodā lielākajā daļā Latvijas uzņēmumu autoparkos automašīnu skaits joprojām nepārsniedz vienu vai divas automašīnas. Pašlaik uzņēmumi arvien attīsta savus autoparkus, taču to uzturēšanas izdevumi tiek stingri kontrolēti un lielākā daļa uzņēmēju rūpīgi apsver tēriņus, kā arī izvērtē nepieciešamo automašīnu skaitu, liecina ”If Apdrošināšana” KASKO portfeļa analīze.

Lielākajā daļā uzņēmumu – aptuveni 40% – to autoparku lielums nepārsniedz vienu vai divas automašīnas. Vēl aptuveni 20% uzņēmumu ir trīs vai četras automašīnas. ”Pašlaik straujāko attīstību piedzīvo tieši kravas pārvadājumu joma, kurā jūtama visizteiktākā attīstība – uzņēmēji papildina un atjauno esošos autoparkus, kā arī aicina darbā autovadītājus. Pārvadātāji, kā arī uzņēmumi, kas darbojas pakalpojumu un rūpniecības sfērā, ir tie, kuru autoparki ir vieni no lielākajiem. Kopumā gan lielo autoparku īpašnieki ir vien daži procenti no kopējā autoparku īpašnieku skaita. Jāpiebilst, ka pašlaik vidējais autoparku lielums ir tāds pats kā 2005. un 2006. gadā pirms sākās straujā ekonomikas augšupeja,” norāda ”If Apdrošināšana” KASKO produkta vadītājs Kaspars Duburs.

Pirmskrīzes periodā uzņēmumu autoparku paplašināšana nereti notika, pieņemot nepārdomātus un pārsteidzīgus lēmumus par uzņēmuma tēriņiem. ”Kā likums, uzņēmējs, kas iegādājās vienu kravas auto un kā nākamais pirkums bija luksus auto, neplānoja ilgtermiņa biznesa attīstību, bet gan cerēja uz ātru peļņu,” norāda Duburs.

Savukārt pašlaik, atjaunojot un paplašinot autoparkus, darba devējiem raksturīga apdomība. Tiek izvērtēts darbinieku loks, kuriem darba pienākumu veikšanai automašīna tiešām ir nepieciešama. Turklāt pašlaik uzņēmēji daudz rūpīgāk monitorē automašīnu maršrutus un degvielas patēriņu, lai darbinieki darba automašīnu izmantotu darba pienākumu pildīšanai, nevis savām privātajām vajadzībām. Taupības nolūkos uzņēmēji arī izvēlas uzstādīt autogāzes iekārtas, liecina ”If Apdrošināšana” dati.

Pieredzējušākie autoparku īpašnieki arī seko tam, kā darbinieki ekspluatē automašīnas. ”Mūsu klienti atzīst, ka ir tieša sakarība starp darbinieka braukšanas stilu un auto ekspluatācijas izdevumiem. Jo agresīvāks braukšanas stils, jo ātrāk tiek nolietots darba auto. Tāpat ir pierādījies, ka jo lielāka ekonomiskā labklājība valstī un auto iegāde ir iespējamāka, jo būtībā mazāk tiek novērtēta taupīga un droša braukšana, jo degvielas cenas un auto remonta izmaksas šķiet pieņemamas,” rezumē Duburs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!