Foto: EP/Scanpix/LETA

Japānas autobūves uzņēmums "Nissan" ceturtdien paziņoja, ka aprīlī-jūnijā tā peļņa bijusi par 95% mazāka nekā pirms gada un līdz 2023. gada martam visā pasaulē tiks likvidēti 12,5 tūkstoši darbavietu.

Kompānijas pārdošanas apmērs sarūk gan ASV, gan Eiropā, kā arī tā cenšas atgūties no negaidītās korupcijā apsūdzētā bijušā vadītāja Karlosa Gosna aizturēšanas. Viņš gaida tiesu Japānā, bet savu vainu visās apsūdzībās noliedz.

"Līdz 2022. finanšu gada beigām ražošanas jaudas pasaulē tiks samazinātas par 10%. Ražošanas optimizācija nozīmē, ka kompānijā strādājošo skaits tiks samazināts par 12,5 tūkstošiem," paziņoja "Nissan".

Finanšu gada, kas noslēgsies martā, pirmajā ceturksnī "Nissan" peļņa bija 6,4 miljardi jenu (53 miljoni eiro), kas ir par 95% mazāk nekā pirms gada. Peļņas kritums saistīts ar pārdošanas apmēra samazinājumu un izmaksu pieaugumu.

Savukārt operacionālā peļņa aplūkotajā periodā gada izteiksmē samazinājusies par 98,5% un aprīlī-jūnijā bija 1,6 miljardi jenu.

Apgrozījums aprīlī-jūnijā bija 2,37 triljoni jenu, kas ir par 12,7% mazāk nekā šajā laika periodā pērn.

Aprīlī-jūnijā pārdoto "Nissan" automašīnu skaits visā pasaulē gada izteiksmē saruka par 6%.

"Rentabilitāti negatīvi ietekmēja ieņēmumu kritums un ārējie faktori, piemēram, izejmateriālu izmaksas, valūtas kursu svārstības un investīcijas, kas jāveic, lai izpildītu regulatoru standartus," norādīts "Nissan" paziņojumā.

"Nissan" vadītājs Hiroto Saikva sacīja, ka 2018. un 2019. finanšu gadā jau ir likvidētas 6400 darbavietas astoņās rūpnīcās.

Viņš atteicās precizēt, kurās sešās rūpnīcās 2020. līdz 2022. gadā plānots likvidēt vēl 6100 darbavietu.

12,5 tūkstoši ir apmēram 9% no kopējā "Nissan" darbavietu skaita.

"Nissan" saglabāja peļņas prognozi šim finanšu gadam, kas beigsies martā, 170 miljardu jenu apmērā, bet operacionālās peļņas prognoze saglabāta 230 miljardu jenu apmērā. Apgrozījums finanšu gada tiek prognozēts 11,3 triljoni jenu.

Iepriekšējā finanšu gadā, kas beidzās martā, "Nissan" peļņa gada izteiksmē saruka par 57% un bija 319 miljardi Japānas jenu, kas ir vājākais sniegums nepilnu desmit gadu laikā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!