Foto: Publicitātes foto
Kamēr uz pasaules ceļiem absolūto vairākumu veidoja automobiļi ar tradicionālu iekšdedzes dzinēju, bremzēšanas laikā radusies enerģija, pārvērsta siltumā, vienkārši izkūpēja gaisā. Taču, sākoties elektrifikācijai, parādoties hibrīdiem un elektromobiļiem, tapa arī risinājumi, kas ļauj šo enerģiju saglabāt un izmantot piedziņai, tādā veidā palīdzot samazināt patēriņu un veikt lielākus attālumus. Lai gan pirmajā acu uzmetienā šīs sistēmas var šķist sarežģītas, to "piejaucēšana" ir izrādījusies visnotaļ vienkārša.

Papildu enerģijas avots

Lai samazinātu automobiļu ietekmi uz vidi, ir jāmeklē veidi, kā mazāk noslogot iekšdedzes dzinēju, un tā dienasgaismu ieraudzīja dažādi elektrifikācijas risinājumi. Taču, lai tie varētu darboties, automobilim neatkarīgi no piedziņas tipa – vieglā, pašuzlādes, uzlādējamā hibrīda vai elektriskās piedziņas – nepieciešams papildu lādiņš.

Lai to iegūtu un palielinātu bez papildu uzlādes veicamo attālumu, izmanto rekuperācijas sistēmas, kas bremzēšanas laikā atbrīvoto enerģiju pārvērš elektriskajā un ļauj to izmantot dažādām elektrificētā automobiļa vajadzībām: no patērētāju barošanas līdzi motoru darbināšanai.

Pielietotās sistēmas atšķiras pēc darbības veida. Piemēram, "Hyundai" elektromobiļos vadītājs var dinamiski mainīt rekuperācijas intensitāti. Lielākajā daļā hibrīda modeļu ir fiksēta rekuperācijas intensitāte. Savukārt elektriskajos "Peugeot" tā ir atkarīga no braukšanas režīma.

Piemēram, ieslēdzot "Eco", enerģija tiek taupīta, ierobežojot piedziņas jaudu, un rekuperācija darbojas visefektīvākajā režīmā – kolīdz atlaiž akseleratoru, automašīna intensīvi bremzē. Savukārt, ieslēdzot "Sport" režīmu, rekuperācijas spēks samazinās, un auto brauc dinamiskāk.

Piedevām auto vadītājs rekuperāciju var regulēt, tādā veidā automobili pielāgojot vai nu noteiktam braukšanas stilam, vai apstākļiem, piemēram, braukšanai pilsētā.

Automašīnas kontrole ar tika vienu pedāli

Auto eksperts un "Auto Bild Latvija" redaktors Toms Timoško ir izmēģinājis praktiski visus pārdošanā esošos hibrīdus un elektromobiļus un atzīmē, ka daži spēj būt efektīvāki, kaut prasa rūpīgāk noslīpētas vadīšanas prasmes.

"Man patīk rekuperācijas sistēmas, kas ļauj ar taustiņiem pie stūres manuāli regulēt intensitāti. Šāda risinājuma priekšrocība ir iespēja ātri pielāgot bremzēšanas spēku, taču tas prasa zināmu papildu darbu – ne katram braucējam tas būs pa prātam," saka autožurnālists.

"Vienkāršākajām sistēmā būtība ir viens paaugstinātas intensitātes režīms, ko parasti apzīmē ar "B", un savā ziņā autovadītājam tā ir vieglāk. Daudz kas atkarīgs arī no tā, kā kalibrēta rekuperācija. Piemēram, "Peugeot" sistēma darbojas diezgan intuitīvi un efektīvi, tāpēc autovadītājiem nav vajadzīgas īpašas prasmes vai jāpieliek ekstra pūles," salīdzina Timoško.

Rekuperācijas sistēmas, jo īpaši elektromobiļos, kam maksimāli efektīva enerģijas atgūšana ir ārkārtīgi svarīga, var strādāt ļoti intensīvi: atlaižot akseleratoru, automašīna tiek bremzēta ar lielu spēku. Lai aizmugurē braucošie spētu pareizi reaģēt, šādos gadījumos iedegas bremžu signāllukturi. Faktiski, braucot intensīvās rekuperācijas režīmā, bremzēšanas spēks ir tik liels, ka vadītājs var apstādināt automobili pirms krustojuma, nemaz nespiežot bremžu pedāli.

Viens no pirmajiem modeļiem, kas piedāvāja iespēju ar vienu pedāli kontrolēt gan paātrināšanos, gan palēnināšanos, bija otrās paaudzes "Nissan Leaf", un to nodrošina arī kompaktais "Peugeot e-208" un tā apvidus versija "e-2008".

"Ja vēlas rekuperāciju izmantot maksimāli efektīvi, nepieciešams zināms treniņš, lai iemācītos atlaist akseleratora pedāli īstajā mirklī. Ja atlaidīsiet par agru, apstāsieties pārāk tālu no krustojuma vai priekšā stāvošā auto, tāpēc nāksies atkal paātrināties, bet tas tērēs enerģijas rezervi," saka "Auto Bild Latvija" redaktors.

"Savukārt, ja laikus nesamazināsiet ātrumu un bremzēsiet ar lielu spēku un izmantojot darba bremzes, to pilnībā nevarēs izmantot rekuperācijai, un radīsies enerģijas zudumi. Bet būtībā ar zināmām iemaņām braukšana ar vienu pedāli nav nekas sarežģīts. Jautājums vairāk ir par vadītāja spēju just auto un pienācīgi novērtēt satiksmes situāciju," skaidro Timoško.

Mazāks bremžu nodilums

Ieslēdzot intensīvo rekuperāciju, ir iespējams ne tikai iegūt papildu elektroenerģiju un lielāku nobraukuma rezervi līdz nākamajai uzlādei, bet arī pagarināt darba bremžu kalpošanas laiku, kas savukārt nozīmē zemākas automašīnas uzturēšanas izmaksas.

"Intensīva rekuperācija samazina bremžu nodilumu – to tagad zina daudzi, bet savā pieredzē esmu pamanījis vēl kādu īpatnību. Braucot pa kalnu ceļiem ar ilgstošu kustību lejup, var nākties bieži izmantot bremzes, un, ja vadītājam nav pieredzes šādos apstākļos un viņš nav mācījies bremzēt ar motoru, tās var pārkarst un radīt bīstamas situācijas."

"Savukārt, elektromobilī, ko, pateicoties pieaugušai sniedzamībai, tagad aizvien biežāk izmanto ceļojumiem, bremzēšanas funkciju lielā mērā uzņemas rekuperācijas sistēma: tā darbojas tik spēcīgi, ka ne vien uzlādē bateriju, bet arī būtībā izslēdz bremžu pārkaršanu," atzīmē eksperts.

Automašīnu straujā elektrifikācija mudina ražotājus izstrādāt aizvien jaunus efektivitātes paaugstināšanas risinājumus, kas sniedzas no riepu rites pretestības un aerodinamikas līdz klimata iekārtas darbībai. Neskatoties uz pielietoto tehnoloģiju sarežģītību, ražotāji meklē veidus, kā tās integrēt un pielāgot, lai automobiļa lietošana paliktu intuitīva un ērta, labākajiem piemēriem esot jaunākās paaudzes elektromobiļiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!