Ulla Zirne – sportiste, kamaniņu braucēja, divkārtēja Ziemas olimpisko spēļu dalībniece. Šobrīd 26 gadu vecumā viņa gatavojas savām trešajām olimpiskajām spēlēm. Pirms tam – XXII Ziemas olimpiskās spēles Sočos, Krievijā 18. vieta sieviešu individuālajās sacensībās (turp viņa kopā ar olimpisko valstsvienību devās 18 gadu vecumā) un XXIII Ziemas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā 12. vieta sieviešu individuālajās sacensībās un 6. vieta komandu stafetē.
Kamaniņas Ulla vada jau 17 gadus, no astoņu gadu vecuma, un savā profesionālajā karjerā ir ieguvusi "superspējas" – koncentrēt pilnīgi visu uzmanību uz smalkākajām detaļām, braucot lejā pa trasi, un visa procesa laikā nenovērst uzmanību no konkrētā mērķa, ko sasniegt var liegt pat viena sekundes simtdaļa.
Ulla saka: "Iespējams, ir bijušas situācijas, kad es pati neesmu apzinājusies savas koncentrēšanās "superspējas", kas pilnveidotas kamaniņsportā, bet tās man ir palīdzējušas. Braukšana pa trasi un tas, ko daru ikdienā, ir pieradinājis pie spējas neapzināti, bet perfekti noturēt uzmanību."
Visa uzmanība kamaniņu vadīšanā, ko Ulla daudzus gadus izkopusi neskaitāmos treniņos un dažāda mēroga sacensībās, palīdz arī auto vadīšanā, jo pie auto stūres viņa sēžas jau astoņus gadus gan Latvijā, gan ārpus tās. Tāpēc Ulla ir viena no CSDD kampaņas "Visu uzmanību ceļam" vēstnesēm, aicinot ikvienu šoferi nepievērsties blakusnodarbēm, lai novērstu neuzmanības radītas avārijas.
Viņa stāsta, ka kopējais ir viegli saredzams, – gan kamaniņu braukšanā, gan auto vadīšanā jābūt klātesošam, spējīgam koncentrēties, jābūt spējai ātri reaģēt visdažādākajās situācijās. Ulla atzīstas: "Novēroju sevī, ka ir labās un sliktās dienas pie stūres. Nekad nevar zināt, kāda diena ir šoferim, kurš tobrīd brauc pretī. Ja satiekas divi ar sliktajām dienām, tad avārija ir pat ļoti iespējama."
CSDD nesen veica Latvijas autovadītāju aptauju, un secinājums – absolūti lielākā daļa visvairāk uztraucas par mobilo telefonu lietošanu auto vadīšanas laikā, lai skatītos sociālo mediju saturu. Kādas attiecības ar to ir Ullai? "Nemelošu, sanāk braucot paskatīties telefonā, bet nemitīgi cenšos to nedarīt un sev atgādinu, ka jābūt pie stūres ar domu, ka nevis es visu zinu un man viss ir skaidrs, bet ka nezini, kas notiks, kādas situācijas un kādi cilvēki ir uz ceļa. Pat ja es visu zinu, māku un daru pareizi, nekad nevaru paredzēt, no kura stūra var pēkšņi kaut kas izlēkt. Tad palīdz spēja reaģēt, kur velku savas paralēles ar braukšanu trasē."
Sportiste atzīst – jo lielāka ir atbildības sajūta, kas parasti ir sacensību neatņemama sastāvdaļa, jo labāki ir viņas rezultāti. Atbildība parādīt savu vislabāko sniegumu nosaka viņas spēju ātri reaģēt uz kļūdiņām un neplānoto trasē. Pie stūres Ulla jūtas identiski – viņa saprot, ka nevar paredzēt, kas varētu atgadīties, bet atbildība un koncentrēšanās palīdz ātrāk reaģēt.
"Ja es trasē būšu koncentrējusies, tas nenozīmē, ka nekļūdīšos vai nenotiks neparedzētas situācijas, bet man būs iespēja ātri to labot. Telefons pie stūres nav tas, kas palīdz koncentrēties – ne profesionāliem sportistiem un tiem, kam fokusēšanās ir asinīs, ne ikvienam šoferim," apgalvo Ulla. "Es aktīvi izmantoju brīvroku (hands-free) sistēmu un patiesībā tad, kad braucu ar auto, sazvanos tikai ar tās palīdzību."
CSDD informatīvā kampaņa "Visu uzmanību ceļam" norit gada beigās ar mērķi kliedēt mītus jautājumā par nepieciešamību veltīt nedalītu uzmanību automašīnas vadīšanai, kā arī mazināt pieredzējušu autovadītāju neobjektīvo pārliecību, ka lielāks stāžs izslēdz iespēju iekļūt ceļu satiksmes negadījumos viņu iespējamās neuzmanības dēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
