Foto: Shutterstock
Auto industrija piedzīvo sarežģītu pārejas periodu. Prasības samazināt piesārņojumu liek pakāpeniski atteikties no iekšdedzes dzinējiem, taču elektrifikācijai nozare vēl nav pienācīgi sagatavojusies. No otras puses, šim periodam ir savas priekšrocības. Cilvēkiem, kas meklē jaunu auto, izvēlēties savām vajadzībām piemērotāko spēka agregātu tagad ir vairāk iespēju nekā jebkad agrāk. Turklāt atkarībā no ceļošanas paradumiem ilgtermiņā var pat izdoties ietaupīt naudu.

Izvēle ir ļoti plaša

Kā zināms, Eiropā no 2035. gada ir plānots aizliegt jaunu iekšdedzes auto tirdzniecību. Taču, kamēr šis ierobežojums nav stājies spēkā, cilvēki, kas meklē jaunu un pieejamu mašīnu, joprojām var pirkt, piemēram, "Dacia Sandero" ar trīs cilindru motoru, kas maksā mazāk nekā 14 tūkstošus eiro. Par aptuveni 22 tūkstošiem var iegādāties pilsētas apvidnieks, teiksim, "Ford Puma". Tam viena litra benzīna dzinējs darbojas kopā ar tā saucamo vieglo hibrīdu. Aptuveni tikpat maksātu arī bāzes versijas "Toyota Yaris" hibrīds.

Būtībā izvēles brīvību tagad ierobežo tikai bailes no jaunajām tehnoloģijām. Tālākiem braucieniem ir piemērots "Hyundai Tucson" "plug-in" hibrīds, kas maksā 47 tūkstošus, savukārt ikdienas braukšanai pilnībā pietiks ar tā spēju elektriskajā režīmā veikt līdz 70 km. Cilvēki, kas gatavi pārmaiņām, var izvēlēties arī jaunās paaudzes elektroauto, piemēram, "Kia EV6", kas maksā 61 tūkstoti eiro. Plašais salons, mašīnas sportiskais raksturs un vairāk nekā 500 km sniedzamība atspēko reiz populāro viedokli, ka elektromašīna nevar būt vienīgais ģimenes auto.

Tas pats modelis, bet atšķirīgi elektriskie spēka agregāti

Mūsdienu auto industrija ir apbrīnojama ar to, ka arvien biežāk vienu un to pašu modeli var aprīkot ar dažādiem elektriskajiem spēka agregātiem. Tas attiecas arī uz 2016. gadā debitējušo "Hyundai Ioniq" – tas tika piedāvāts trīs versijās: pašlādējošais hibrīds, spraudņa jeb "plug-in" hibrīds un pilnvērtīgs elektroauto. Daudzveidīgu izvēli nodrošina arī citi ražotāji, piemēram, Dienvidkorejas zīmols "Kia", izstrādājot jaunās paaudzes "Niro". Šāda iespēja ļauj potenciālajiem pircējam salīdzināt dažādu elektrificēto piedziņu cenas un plānot savus izdevumus.

Eksperti uzskata, ka, ņemot vērā lielāku cenu, ko veido papildu akumulators un elektromotors, pie elektrotīkla pieslēdzamo hibrīddzinēju atmaksāšanās periods nebūs garāks, tas vairāk ir ieguldījums ilgtermiņā. Šādu modeļu galvenā priekšrocība ir efektīva rekuperācija, taču ne vienmēr to varēs izmantot pietiekami efektīvi.

Protams, šai tehnoloģijai ir arī zināmas priekšrocības. Piemēram, jaunā "Kia Niro" "plug-in" hibrīdam ir gandrīz par 20 procentiem mazāks degvielas patēriņš nekā tā paša segmenta "Mazda MX-30" ar vieglā hibrīda sistēmu. Nobraucot gadā 15 000 km, "Niro" izmaksas par degvielu ir par 300–400 eiro mazākas.

Elektroauto atmaksājas jau līzinga periodā

Vērtējot elektromašīnu ietekmi uz vidi un to ekspluatācijas izmaksas, jārēķinās, ka tas būs ilgāk par gadu. Elektrifikācijas skeptiķu bieži minētie argumenti par akumulatoru ražošanai nepieciešamajiem dārgmetāliem un to ieguves negatīvo ietekmi uz vidi zaudē spēku, aplūkojot visu elektroauto ekspluatācijas ciklu. "Viss ir atkarīgs no tā, cik intensīvi mašīna tiek izmantota. Pētījumi rāda, ka, nobraucot aptuveni 15 000 km gadā, jau līzinga periodā notiek lūzuma punkts, kad iekšdedzes mašīnas kopējā ietekme uz vidi apsteidz elektroauto," stāsta "Kursors.lv" auto eksperts Māris Gaugers.

Tas pats attiecas arī uz ekspluatācijas tēriņiem: jo vairāk elektroauto tiek izmantots, jo ātrāk tas atmaksājas. Sākotnējie izdevumi par šādu mašīnu joprojām ir diezgan augsti un var būt pat par 50% lielāki nekā iekšdedzes mašīnas gadījumā. Tiesa, šobrīd iekšdedzes auto cenas pieaug, bet akumulatoru ražošanas cenas sarūk, tāpēc ievērojamā starpība pakāpeniski samazināsies.

Lētāka apkope un valsts atbalsts

Luksusauto segments jau šobrīd ir pierādījums tam, ka elektromašīnas ir lētākas nekā tās pašas klases iekšdedzes modeļi. Labākais piemērs tam ir "Porsche Taycan", kas Latvijas tirgū maksā no 91 tūkstoša eiro – tas ir teju par 10 tūkstošiem eiro mazāk nekā tā paša ražotāja "Panamera" modelis.

Cilvēki, mēģinot plānot savus izdevumus, zina, ka elektroauto ekspluatācija ir lētāka, taču bieži vien joprojām to pienācīgi nenovērtē. Ievērojami mazāks kustīgo detaļu skaits nozīmē vieglāku apkopi un garākus tehniskās apskates intervālus, kas ilgtermiņā dod cienījamu ietaupījumu.

"Pēc maniem aprēķiniem, elektroauto uzturēšana līzinga laikā ir 2–5 reizes lētāka nekā iekšdedzes mašīnai. Jā, ekspluatācijas izmaksas stipri ir atkarīgas no tā, cik konkrētais cilvēks maksā par elektrību un cik maksā degviela, taču vajag kārtīgi sarēķināt arī obligāto servisa apmeklējumu izmaksas garantijas periodā," saka speciālists.

Latvijā, iegādājoties jaunu elektroauto, valsts atvieglojumi ir spēkā jau vairāk nekā gadu. Fiziskās personas tam var saņemt 4500 tūkstošu eiro finansējumu. Šāda subsidēšana palīdz arī nedaudz saīsināt periodu, kurā elektromobiļa uzturēšanas izmaksas kļūst salīdzināmas ar parastās mašīnas izdevumiem.

Sarežģīta, bet pārbaudīta konstrukcija

Gan agrāk, gan tagad spraudņa jeb "plug-in" hibrīdu cenas, salīdzinot benzīna un dīzeļa versijām, ir par 15–4% augstākas. Ja "plug-in" auto tiek ekspluatēts atbilstoši ražotāja norādījumiem, laikus veicot uzlādi, tad cenas starpību var atpelnīt dažos gados.

"Ja ir iespēja akumulatoru lādēt gan mājās, gan darbā, tad 100 km ceļš izmaksās 3–4 eiro. Ja ikdienas maršruti ved pa pilsētu, tad starpība starp degvielas un elektrības tēriņiem būs jūtama ātri vien. Vidējās klases auto tas var būt pat pieckārt dārgāk. Bet, starp citu, runa te nav tikai par finansiālo pusi. Nav mazsvarīgi arī tas, ka "plug-in" hibrīdi ir klusāki un mazāk piesārņo vidi," rezumē Māris.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!