Foto: Shutterstock

Pērn visā pasaulē tika pārdoti aptuveni 10 miljoni elektroauto. Tirdzniecības apjomi ir palielinājušies vairāk nekā par 55%, un tiek prognozēts, ka šogad tie pieaugs vairāk nekā par trešdaļu. Tas mudina autobūves kompānijas vēl straujāk pāriet uz elektrisko transportlīdzekļu ražošanu. Pēc ekspertu domām, iekšdedzes auto tirgus lēnām izmirst. Tiesa, dažas interešu grupas joprojām cenšas to uzturēt pie dzīvības.

Iekšdedzes spēkratus vairs neražos

Pēdējos gados elektroauto pārdošanas apjomi strauji aug, un to īpatsvars pasaules jauno automobiļu tirgū ir 14%. Jau tagad var izvēlēties no vairākiem viena ražotāja modeļiem. Piemēram, 2021. gadā "Hyundai Motor" laida klajā "Ioniq 5", bet šogad Latvijā nonāca "Ioniq 6". Abi tie jau ir ieguvuši dažādus apbalvojumos, tostarp pasaules "Gada auto" konkursā.

Šāda virzība arī ir saprotama, jo "Hyundai Motor" ir noteicis sev iekšdedzes auto pārdošanas ierobežojumus – ražotājs sola no 2035. gada Eiropā tirgot tikai elektromobiļus, bet 2040. gadā no lielākajiem tirgiem izņemt visus ar citiem dzinējiem darbināmos transportlīdzekļus. Kompānija paredz, ka šajā gadā 80% visu tās pārdoto jauno auto veidos tieši elektriskās mašīnas.

Kā uzskata nozares eksperti, iekšdedzes automobiļu tirgus pamazām dabiski iznīks. Tomēr pagaidām par to ir gana liela interese, un daži ražotāji mēģina rast veidus, kā līdzšinējās tehnoloģijas noturēt pie dzīvības.

Infrastruktūras tīkls plešas plašumā

"Eleport Latvija" vadītājs Kārlis Mendziņš ne vien attīsta biznesu, bet arī aktīvi veido Latvijas elektroauto kopienu un regulāri iesaistās diskusijās, minot interesantus un nozīmīgus faktus par tehniku un tirgu. Piemēram, Norvēģijā šogad 84% visu pārdoto jauno auto ir tieši elektromašīnas.

Ar pašreizējo elektrifikācijas tempu mēs varētu kļūt par lieciniekiem interesantām pārmaiņām. Piemēram, šobrīd tradicionālās degvielas uzpildes stacijas drīzumā vēl vairāk līdzināsies ātrās ēdināšanas restorāniem.

"Latvijā sērijveida elektroauto parādījās pirms gadiem desmit. Tiem bija mazs akumulators, taču braukšanai pa pilsētu bija tā neko. Uzlādes infrastruktūra tolaik bija pavisam iedīgļa fāzē, un, ja mājās vai darbā nebija pieslēgvietas, uzlāde sagādāja jūtamas neērtības. Pašlaik situācija ir būtiski citāda. Jā, starp pilsētām uzlādes punktu varētu būt vairāk, bet, piemēram, Rīgā to netrūkst. Galvenais, lai to skaits aug līdz ar pieprasījumu pēc pašām elektromašīnām, un mēs pie tā strādājam," stāsta Kārlis.

Nozīme ir arī morālajam motīvam

Daudzi kļūst par elektroauto faniem, kolīdz sanāk tos izmēģināt. "Es ieteiktu noīrēt šādu mašīnu kaut vai uz dažām stundām un izbraukt tīri izklaidei. Tāpat es ieteiktu arī atvērt ātrās uzlādes punktu karti – tas sagraus daudzus aizspriedumus un parādīs, ka uzlādei nav nekādu šķēršļu un ka ar elektroauto var ceļot pa visu Eiropu," piebilst Kārlis.

Vēl viena svarīga lieta ir elektrības cena. Kārlis skaidro – ja ir iespēja uzstādīt savu saules elektrostaciju, tad elektrība faktiski var būt bez maksas. Ņemot vērā degvielas, auto remonta un pat līzinga izdevumus, tas jaunu elektromobili padara lētāku par lietotu iekšdedzes mašīnu.

Līdzās pragmatiskajiem apsvērumiem ir vēl morāles motīvs – Latvijā autotransporta radītā emisija veido aptuveni trešdaļu kopējā apjoma, un, ja to grib mainīt, vieglajiem auto jāpievēršas nopietni. To uzsver arī auto ražotāji. Piemēram, "Hyundai Motor" sola līdz 2045. gadam kļūt par uzņēmumu ar nulles emisijas līmeni.

Nolietotie akumulatori atrod jaunas mājas

Elektriskie auto nereti nonāk kritikas krustugunīs, jo skeptiķi apšauba tiem nepieciešamo materiālu ieguves un pārstrādes atmaksāšanos. Taču patiesībā vecie akumulatori jau tagad sekmīgi tiek pielāgoti citiem mērķiem. "Akumulatori satur daudz dārgu materiālu. Lielāko to daļu veido varš, alumīnijs, niķelis, kobalts, litijs un citi. Lai tos pārstrādātu, gan Eiropā, gan citviet pasaulē top un jau darbojas specializēti pārstrādes centri. Taču tikpat labi nolietotie elektroauto akumulatori ir lieliski stacionārai elektrības uzkrāšanai, un daudzi otru dzīvi iegūst arī šādā veidā," norāda Kārlis.

Lai kļūtu par pirmajiem, kas paziņos par spēju pilnībā pārstrādāt akumulatorus, elektromašīnu ražotāji apvieno spēkus ar jaunuzņēmumiem.

Kurās tehniskajās jomās elektrisko auto ražotāji varētu vēl ko uzlabot? Piemēram, termiskajā kontrolē. Tā ir sarežģīta un dārga sistēma, kas sastāv no daudzām detaļām un kuru darbībā vēl ir gana daudz klupšanas akmeņu.

Elektrotransports ne tikai personīgai lietošanai

Eksperts ir novērojis interesantu tendenci: kamēr dažos tirgos tiek piedzīvots elektroauto cunami, joprojām ir ražotāji, kas elektriskās mašīnas izlaiž gandrīz vai ķeksīša pēc. Tomēr tas drīzāk ir izņēmums, pārsvarā kompānijas ir izvēlējušās skaidru ilgtspējības virzienu. Piemēram, "Hyundai Motor" piedāvā vairākus elektriskos modeļus, turklāt iegulda līdzekļus ilgtspējīgas mobilitātes tehnoloģijās. Piemēram, uz "Ioniq 5" bāzes tiek izstrādāts pašbraucošs taksometrs, kas varēs pārvadāt pasažierus bez jebkādiem izmešiem.

Pirms kāda laika Dienvidkorejas ražotājs prezentēja arī degvielas šūnu elementa jeb ar ūdeņradi darbināmo apvidnieku "Nexo". Vēlāk šī tehnoloģija tika pielāgota kravas furgonam, bet pašlaik tiek testēta Minhenes sabiedriskajā transportā – autobusos.

Kārlis gan skeptiski raugās uz mēģinājumiem uzmanību no elektromašīnu attīstīšanas novērst ar flirtu par tehnoloģijām, kuru perspektīvas ir miglainas. "Ūdeņradis atradīs savu vietu – iespējams, lielajā komerctransportā. Tas būs saistīts ne tikai ar tehnoloģiju, bet arī ar atjaunīgās enerģijas ražošanu. Taču, ja runā par vieglajiem auto, tad jau tagad pieejamās mašīnas demonstrē tehnoloģisku briedumu un faktiski spēj apmierināt lielākās daļas cilvēku vajadzības," rezumē eksperts.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!