Foto: LTV 4. studija

Latvijas brīvprātīgais karavīrs, kurš pērnā gada novembrī bija atgriezies Latvijā atvaļinājumā no karošanas Ukrainā, alkohola reibumā ar savu "BMW X5" uz Liepājas šosejas pie Saldus izraisīja frontālo sadursmi ar mikroautobusu, kā vadītājs negadījumā gāja bojā. Slimnīcā nedaudz apārstējies, brīvprātīgais karavīrs ar lauztām ribām un traumētām kājām aizbēga atpakaļ uz Ukrainu, rezultātā nav iespējams pabeigt ne krimināllietu, ne saņemt apdrošināšanas atlīdzību, vēsta LTV raidījums "4. studija".

Šāda situācija radusies, jo letālās avārijas izraisītājam nav bijis lieguma izbraukt no valsts. "Kriminālprocesos par ceļu satiksmes negadījumiem galvenokārt netiek piemēroti bargākie drošības līdzekļi, piemēram, apcietinājums. Tas, ka persona neatrodas Latvijā, šajā gadījumā vistiešākajā mērā skar procesa virzību – tādā gadījumā Valsts policija nevar pabeigt izmeklēšanu tajā un nodot to kriminālvajāšanas uzsākšanai, kā rezultātā nav iespējams saukt personu pie atbildības," raidījumam norāda Madara Šeršņova, Valsts policijas pārstāve.

Uz jautājumu, kāpēc šī persona netiek atgriezta Latvijā, lai sauktu pie atbildības, Valsts policija LTV raidījumam neatbildēja.

Ukraina patlaban ir lielisks galamērķis tiem, kuri pārkāpuši likumu un par nodarījumu nevēlas saņemt sodu. "Ja aizbrauc brīvprātīgo bataljonā, pagātnes lietas neviens neskatās. Te par piemēru var minēt Franču Ārzemnieku leģionu, kuri ņem katordzniekus pretī. Domāju, Ukrainā arī šobrīd interesē nevis brīvprātīgā pagātne, bet gan zināšanas un prasmes," komentē Guntars Jansons, kurš aktīvi palīdz Ukrainas aizstāvjiem.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) nevar uzņemties atbildību par katras personas individuālo izvēli, jo tie nesūta Latvijas karavīrus uz fronti Ukrainā, uzsver Aizsardzības ministrija.

"Par dalību Ukrainas Starptautiskajā teritoriālās aizsardzības bataljonā atbildību nes pats brīvprātīgais, kas uzņēmies saistības un atbildību atbalstīt Ukrainu. Lai nemaldina nosaukumā "brīvprātīgais karavīrs" iekļautais vārds "karavīrs" – šis nav NBS karavīra vai zemessarga statuss, tādējādi nav Aizsardzības ministrijas tiešās kompetences jautājums. Savukārt profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem, kuriem ir spēkā līgums par dienestu NBS, dalība citas valsts bruņotā konfliktā nav atļauta," raidījumam skaidro Dace Kundrāte, Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktore.

"Vēršam uzmanību, ka dalība Ukrainas karā brīvprātīgā karavīra statusā neatbrīvo no saistībām, tostarp kriminālatbildības, ko persona veikusi. Atbildība par personas saukšanu pie kriminālatbildības, kā arī izceļošana no valsts, ir iekšlietu sistēmas atbildība, līdz ar to Aizsardzības ministrija nevar komentēt lietas faktiskos apstākļus. Brīvprātīgo karavīru kontrole vai uzraudzība neietilpst Aizsardzības ministrijas kompetencē," rezumē Kundrāte.

Atgriežoties Latvijā, avāriju izraisījušajam karavīram draud cietumsods no trim līdz 10 gadiem, kā arī autovadītāja tiesību liegums no pieciem līdz 10 gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!