Foto galerija ar "Hyundai ix35"Taču dzīve nestāv uz vietas. Arī Korejas autobūve nē. Eiropai paredzētos auto nu jau vairākus gadus izstrādā Eiropā izveidotie dizaina un tehniskie centri, un arī ražošana pieprasītākajiem modeļiem notiek Eiropā izvietotās rūpnīcās. Kas no tā?
Tikai tas, ka laiks saprast un pieņemt, ka Korejas autobūve vairs nav nozares vakardiena un ikvienam pircējam, apsverot auto iegādi, iespējams, būtu vērts ielūkoties arī šī Āzijas tīģera ražotāju pārstāvētajos salons. Tiem, kas nav mācījušies ekonomiku vai ģeogrāfiju – par Āzijas tīģeriem dēvē Dienvidkoreju, Singapūru, Taivānu un Honkongu. Valstis, kas kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem Āzijas reģionā mērķtiecīgi gāja industrializācijas ceļu, kļūstot par nozīmīgiem rūpniecības un finanšu centriem pasaules mērogā.
Jaunie krosoveri "Hyundai ix35" un "Kia Sportage" vairāk nekā jebkuri citi iepriekš tirgū laistie automobiļi ir apliecinājums tam, ka Āzijas tīģeru izvēlētais virziens ir bijis konkurētspējīgs. Un tas nav tikai "DELFI Auto" spriedums. Skatiet "EuroNCAP" avāriju izmēģinājumu rezultātus, "Gada Auto" Eiropas un atsevišķu valstu konkursus, Eiropas ietekmīgāko auto izdevumu testu atskaites! "DELFI Auto" izmēģināšanai saņēma "Hyundai ix35" ar divlitru dīzeļmotoru un manuālo pārnesumkārbu un "Kia Sportage" ar tādu pašu motoru, tikai ar automātisko transmisiju.
Dizains
Nepaspīdēšu ar oriģinalitāti, teikdams, ka gan "ix35", gan jaunais "Sportage" ļauj apgalvot, ka arī korejiešu auto ir nonākuši līdz dizainam, kas labi iekļaujas modernu Eiropas automobiļu skatījumā un ir pat vairāk nekā tīkams. To jau ir pauduši daudzi – gan ārvalstu, gan pašmāju auto žurnālisti.
Vairumam lasītājiem nav noslēpums, ka "Hyundai" un "Kia" ir radinieki, jo pirmajam ir otrā akciju īpašumtiesību ietekme. Tādēļ arī mūsu varoņu iepriekšējā paaudze, ("Hyundai" krosovers gan tolaik saucās nevis "ix35",bet gan "Tucson") kā tehniski, tā arī pēc dizaina bija vienādi kā viendzimuma dvīņu bērni un atšķirt tos bija iespējams tikai pēc logotipiem priekšpusē un šiltītēm aizmugurē.
Tagad vizuālā atšķirība ir redzama jau pa lielu gabalu. Neskatoties uz kopēju platformu un attiecīgi arī galvenajos vilcienos līdzīgu tehniku, dizains katram auto ir individuāls. Katram savs priekšpuses risinājums, kas ieturēts zīmola pēdējās modeļu paaudzes atpazīstamības stilā. Katram citāds siluets ar atšķirīgām sānu līnijām, atšķirīgu aizmuguri un pat atšķirīgām sānskata spoguļu formām. Katram savs salona noformējuma risinājums. Beigu beigās ir pat 3 cm atšķirība virsbūves garumā.
Atkarībā no gaumes, vieniem glītāks šķitīs "ix35", citiem "Sportage". "DELFI Auto" vērtējumā "Hyundai" dēļ laidenāka aizmugures jumta un strauji sašaurinātiem kupejas tipa aizmugures daļas lodziņiem izskatās dinamiskāks. Varbūt tādēļ sportiskāks un smalkāk veidots. Savukārt, "Kia" krosovers ir padevies druknāks, vizuāli ar spēkpilnāku augumu, bet vienalga – iznesīguma tam netrūkst. Un spilgtu detaļu, kas piedod garšu, netrūkst ne vienam, ne otram auto. Turklāt šoreiz ir izdevies izbēgt no "lēta šarma" efektiem, kas agrāk Korejas ražojumiem bija raksturīgi.
Citu zīmolu Eiropas tirgus krosoveru dizaineri tagad var ņemt privātstundas pie Korejas koncerna meistariem. Var piebilst, ka abu Korejas krosoveru dizains ir bijis vāciešu atbildībā. Par "ix35" izskatu rūpējās agrāk ar "BMW" saistītais Tomass Bērkle, bet "Sportage" tapis Petera Šreijera, kurš pazīstams ar darbu pie tādiem auto kā "Audi TT" un "VW Beatle", vadībā. Fakts, ka, atšķirībā no korejiešu vidusmēra krosoveru iepriekšējās paaudzes, uz abiem jaunajiem ļaudis visā Eiropā atskatās ar lielu interesi. Vispirms jau tieši pievelkošās ārienes dēļ. Taču uzmanību tiem veltīt ir vērts arī "ix35" un "Sportage" citu īpašību dēļ.
Tehnika
Abu zīmolu krosoveros ir notikusi atteikšanās no agrāk praktizētajiem 2,7 l sešcilindru benzīna motoriem. Korejieši ir sapratuši, ka šajā mašīnu kategorijā masveidā tas ir interesanti varbūt tikai amerikāņiem. Lielākais darba tilpums, ko var atrast saistībā ar jaunajiem modeļiem joprojām ir prāvs – 2,4 litru četrcilindru "Theta" sērijas benzīna motors, bet ne mums tas ir paredzēts.
"Hyundai" vietējo tirgotāju cenu lapās redzams, ka jau vismaz pusgadu pēc tirdzniecības sākuma Latvijā, pieejami tikai "ix35" ar divlitru motoriem. Divu litru (163 Zs) benzīna un tāda pat tilpuma dīzeli, kam gan ir divas jaudas pakāpes (136 un 184 Zs). Lielais dīzelis pieejams tikai ar automātisko pārnesumkārbu, bet benzīnieks pēc izvēles – vai nu ar mehānisko vai automātu. Iespējams, ka tā ir mūsu tirgus īpatnība, bet "ix35" paredzētie mazākie motori – 1,6i un 1,7 CRDi – joprojām nav pieejami. Tāpat kā modifikācijas tikai ar piedziņu uz priekšējiem riteņiem.
Otrā nometnē ir cita aina. Nezinu, kā būs ar reālu mašīnu piegādāšanu, bet "Kia" salona cenu lapas sola plašāku izvēli. Gan konkurentam pagaidām liegto priekšpiedziņu, gan abus mazākos motorus – 135 Zs benzīnieku un 115 Zs dīzeli. Pēdējie turklāt pieejami tikai vienas ass piedziņas versijās. Arī 136 Zs divlitru dīzelis, atšķirībā no "ix35", tiek piedāvāts ne tikai 4WD versijā, bet arī tikai ar priekšpiedziņu.
Te nu var aizdomāties, kas "Hyundai Kia Automotive Group" sastāvā ir galvenais? It kā jau "Hyundai", bet ne dizainā, ne komplektāciju izvēlē, ne aprīkojuma pieejamībā un nereti pat tirgū nākšanas subordinācijā tas vairs nav manāms. Varbūt mājiens uz subordināciju ir tas, ka "Sportage" lielākā tilpuma dīzeļmašīnai arī ar automātisko transmisiju nav vis 184 Zs motora jauda, bet tikai tā pati 136 Zs? Varbūt. Lielo koncernu cenu un komplektāciju politikai atsevišķos reģionos nereti nav loģiska un pamatota skaidrojuma.
Subordinācijas lietu loģikai tā īsti nepakļaujas arī pilnpiedziņas risinājumi. Arī "ix35", atšķirībā no ne viena vien konkurenta, ir iespēja zemākos ātrumos sabloķēt asis, tādējādi iegūstot pastāvīgu visu riteņu piedziņu, bet 4WD tehniski pēc būtības ir tāda pati kā "Tucson" un "Sportage" bija iepriekš un, kas ne ar ko īpašu neizceļas. Savukārt jaunajam "Kia Sportage" ir arī jauna tipa 4WD sistēma. Pilnpiedziņa "Dynamax AWD" it kā nav nekas tehniski super sarežģīts, taču tās ātrdarbīgais daudzdisku hidrosajūgs paceļ "Sportage" līmeni kā sarežģītākos (slidenos) ceļu apstākļos, tā arī mērena bezceļa potenciāla ziņā.
Brauciena iespaidi
"DELFI Auto" vispirms izmēģināja "Hyundai ix35", kas bija komplektēts ar dīzeli un sešpakāpju manuālo pārnesumkārbu. Interjers, tāpat kā āriene, efektīgs, taču tajā dikti daudz bižutērisku efektu un daudz visnotaļ kvalitatīvas, tomēr cietas plastmasas. Psiholoģiski gribas kaut ko pēc taustes patīkamāku un mājīgāku. Plus vēl tas, ka ādā (lai ne arī augstas raudzes) apdarinātie sēdekļi sniedza vidēja auguma cilvēkam pavāju auguma fiksāciju. Citādi? Viss normas robežās, jo pie dažām ergonomikas īpatnībām jau ikviens lietotājs pieradīs ātri. Ietilpība? Dažiem teorētisko litru bagāžas nodalījumā ir vairāk, bet... Nu ko tad tādu tik dikti vedīsim, ka būs par mazu. Pietiekami.
Pārnesumkārbas kulise nav īpaši kompakta, taču pārpratumi ar slēgšanos negadījās un kārbas darbība vērtējam kā visnotaļ pieņemama. Diezgan īss pirmais pārnesums, bet ne līdz tādai galējībai kā "Dacia Duster". Kā jau tagad bieži ierasts ar manuālajām, kārba komplektā ar borta elektroniku mudina uz taupīgu braukšanu. Pie aptuveni 1700 apgriezieniem, kad ātrums ir knapi virs 60 km/h, bultiņa panelī jau signalizē, ka jāslēdzas uz 6. pārnesumu. Klasiska likuma atgādināšana – gribi būt taupīgs, par dinamiku aizmirsti.
Pieskaņojoties pārnesumkārbas diktātam, uz Daugavpils šosejas (skat. beigās degvielas patēriņa tabulu) izdevās sasniegt 6,5 l uz 100 km. Manuprāt, ļoti labi, lai gan prieka no tādas braukšanas nekāda. Jautrākos režīmos tik un tā kombinētajā ciklā var iekļauties starp 7 un 8 litiem. Labi!
Arī vadāmība un gaitas komforts ir atzīstamā līmenī. Piekares nav mīkstas, bet zobus ārā nesit arī uz grunts ceļiem. Varēja būt īsāka stūre (3,1 apgrieziens no atdures līdz atdurei), tad arī vadāmība būtu izjustāka. Ir atslēdzama stabilizācijas sistēma, kas automātiski neaktivizējas, ātrumu kāpinot. Aļņa testam (šķēršļa apbraukšana ātrumos ap 90 km/h) līdzīgos manevros tad jābūt "kaujas gatavībā", lai "ix35" savaldītu. Vienā gadījumā no trim tas testa laikā neizdevās – sekoja sagriešanās bez bēdīgām sekām pat uz plaisu izvagotā Rumbulas lidlauka betona. Motora fons salonā īpaši nelien. Kopumā labi.
Ne līdz galam saprotamu taktiku Baltijas reģionam ražotājs diktē "ix35" apkopēm. Dīzelim ik pēc 20 tūkstošiem vai reizi gadā, lai gan, piemēram, Vācijā tādai pat mašīnai apkopju intervāls ir 30 tūkstoši. Tāds pat kā analogam "Sportage" arī šeit Latvijā.
Pretim stājās "Kia Sportage" ar tādu pat 2,0 (136 Zs dīzeļmotoru, bet tikai ar automātisko pārnesumkārbu. Vadāmība un gaitas komforts faktiski viens pret vienu. Tas sakāms arī par aļņa testu. Salonā gan atmosfēra citāda. Dizains nav tik ekstravagants un laikam tādēļ var šķist mājīgāks. Tiesa, arī apdares materiāli, neatkarīgi no vizuālās gaumes, ir patīkamāki. Atšķirīgajos no "ix35" izmēģinājumu apstākļos, gadījās saskarties ar elektriskā stūres pastiprinātāja "sintētiku". Reizēm tam pietrūkst reaktīvā spēka riteņu un attiecīgi gaitas iztaisnošanai. Iespējams, "ix35" ir tāpat, tikai izmēģinājumā negadījās bieži tik uzkrītošas situācijas. Galu galā šai ziņā tehnika ir vienāda.
Motors velk labi, bet automāts īpašu patiku neraisīja. Uzreiz atcerējos iepriekš braukto jauno "Kia Sorento" un tā automātisko pārnesumkārbu. Ja jāspriež pēc sviras un slēgšanās zigzaga vidustunelī, "Sportage" ir cita kārba. kas slēdzas lēnīgāk un reizēm pārtur pārnesumus? Cik var redzēt no "ix35" fotogrāfijām, tad tam automāta svira un slēgšanas gropes ir citādākas nekā "Sportage" taisnais sviras tunelis. Iespējams, tas ir atgādinājums par subordināciju. Vai "ix35" ar automātisko kārbu tiesām ir citāds un inresantāks, izmēģināt nav gadījies.
Taču "Sportage" automātiskās transmisijas "īpatnība" nez vai īpaši mazina kopējo pievilcību, jo ne viens no abiem auto nav būvēts un regulēts priekš sportiskas braukšanas. "Kia" krosovers šķita salonā klusāks. Šoreiz pelnītā apjomā netika izmēģināta ne "ix35", ne "Sportage" varēšana off road apstākļos. Piekaru īsie gājieni liek domāt, ka nekādi lieli dubļu bridēji nav ne viens, ne otrs. Teorētiski "Sportage" šai komponentā varētu būt mazliet spējīgāks dēļ jaunās "Dynamax" pilnpiedziņas, taču pamatoti tā apgalvot varēs tikai pēc konfrontācijas klātienē. Skats no apakšas uz abiem auto ir līdzīgs – modernas, bet ne pārgudras piekares, maz kā, kur sliktos ceļos vai neceļos aizķerties, plastmasas aizsargs zem motora. Tieši motors arī iznāk zemākā klīrensa vieta. It kā derētu metāla aizsargs, bet ne "ix35", ne "Sprortage" jau nav paredzēti off road braukšanai un dīleri apgalvo, ka neviens vēl karteri neesot pārsitis.
"Sportage" degvielas patēriņš ar automātu, protams, bija lielāks nekā "ix35" ar manuālo kārbu. Taču iekļauties 8 – 9 litru robežās un nebūt gausam nav problēmu. Jāatzīmē, ka reālā ikdienas satiksmē ne ar "ix35", ne "Sportage" neizdevās sasniegt patiešām ekonomiskos, rūpnīcas sniegtos patēriņa kontrolskaitļus.
Virsbūves formas dēļ "ix35" ir grūtāk kontrolēt notikumus auto aizmugurē, lūkojoties atpakaļskata spogulī. Toties sānskata spoguļi abiem ir ne tikai glīti, bet arī sniedz labu pārredzamību. Salona ietilpība ir ļoti līdzīga – vietas aizmugurē pietiek pieciem cilvēkiem un gan priekšā, gan aizmugurē ar vietu kājām nebūs apdalīti arī ļaudis augumā virs vidējā.
Komforta, drošības un izklaides aprīkojums abos auto, kā jau tas pie korejiešiem bija pierasts arī agrāk, ir labā līmenī jau bāzes komplektācijās.
Dizains, atšķirībā no iepriekšējās paaudzes, nu ir korejiešu krosoveru stiprais trumpis. Abi ir varen glīti, pat skaisti auto, un "DELFI Auto" atturēsies kādu no konkurentiem šai vērtējumā izcelt – neizšķirts 4 pret 4. Par tehniku arī zvaigznes dalīsim līdzīgi, jo "Dynamax" pilnpiedziņas priekšrocības praktiski pārbaudītas netika, bet "ix35" ir pieejams ar jaudīgāku dīzeli un, iespējams, interesantāku automātisko transmisiju. Par komfortu nedaudz izcelsim "Sportage", jo tam salons ir no patīkamākiem materiāliem un subjektīvi šķita, ka tomēr labāku skaņas izolāciju. Dēļ izvērstāka un attiecīgi arī finansiāli daudzveidīgāka piedāvājuma mūsu tirgū viena zvaigzne vairāk "Sportage" tiek arī "Izvēle/cena" kategorijā.
Tehniskie rādītāji (ražotāju dati)
| Kia Sportage | Hyundai ix35 | |
| Garums (mm) | 4440 | 4410 |
| Platums (mm) | 1855 (bez spoguļiem) | 1820 (bez spoguļiem) |
| Augstums (mm) | 1645 (ar jumta rel.) | 1670 (ar jumta rel.) |
| Riteņu garenbāze (mm) | 2640 | 2640 |
| Klīrenss (mm) | 172 | 170 |
| Priekš. pārkares leņķis (º) | 22,7 | 24,2 |
| Aizmug. pārkares leņķis (º) | 28,2 | 26,9 |
| Rampas leņķis (º) | 17,7 | 17 |
| Pārvarama brasla dziļ. (cm) | Datu nav | 50 |
| Bagāžnieka tilpums (l) | 564 | 591 |
| Pašmasa (kg) | 1676 | 1525 |
| Pilna masa (kg) | 2140 | 2140 |
| Apgriešanas diametrs (m) | Datu nav | 10,58 |
| Motors | 2,0 CRDi (1995 cm³) maks. jauda 136 Zs pie 4000 apgr./min. maks. grieze 319 Nm no 1800 līdz 2500 apgr./min. | 2,0 CRDi (1995 cm³) maks. jauda 136 Zs pie 4000 apgr./min. maks. grieze 319 Nm no 1800 līdz 2500 apgr./min. |
| Degviela | Dīzeļdegviela | Dīzeļdegviela |
| Piedziņa | 4WD | 4WD |
| Ātrumkārba | Sešpakāpju automātiskā | Sešpakāpju mehāniskā |
| Maksimālais ātrums (km/h) | 181 | 181 |
| Dinamika 0-100 km/h (s) | 12,1 | 11,3 |
| Degvielas patēriņš (l/100 km) | Pilsētā – 6,7 Uz šosejas – 5,1 Jauktā režīmā – 6,9 | Pilsētā – 6,7 Uz šosejas – 5,1 Jauktā režīmā – 5,7 |
| Degvielas tvertnes tilpums (l) | 58 | 58 |
| Bremzes | Priekšā ventilējamas disku Aizmugurē disku | Priekšā ventilējamas disku Aizmugurē disku |
| CO2 emisijas (g/km) | 179 | 149 |
| Tehniskās apkopes cikls | Pēc 30 000 km nobraukuma vai reizi gadā | Pēc 20 000 km nobraukuma vai reizi gadā |
"DELFI Auto" veiktie salona izmēru mērījumi
| Kia Sportage | Hyundai ix35 | |
| Attālums no priekšējā sēdekļa līdz griestiem (cm) | 99 | 98,5 |
| Attālums no pakaļējā sēdekļa līdz griestiem (cm) | 94,5 | 95 |
| Platums elkoņu zonā priekšā (cm) | 151 | 152,5 |
| Platums elkoņu zonā aizmugurē (cm) | 147,5 | 148,5 |
| Attālums no priekšējā sēdekļa atzveltnes līdz pakaļējam sēdeklim, ja priekšējais noregulēts vadītājam ar 1,75 m augumu (cm) | 29 | 27,5 |
Cenas eiro un konkurenti
| Kia Sportage 1,6 (135 Zs) 2WD 5MT | no 17 990 |
| Kia Sportage 1,7 CRDi (115 Zs) 2WD 6MT | no 20 390 |
| Kia Sportage 2,0 (163 Zs) 4WD 5MT | no 21 990 |
| Kia Sportage 2,0 CRDi (136 Zs) 4WD 6AT | no 23 090 |
| Hyundai ix35 2,0i (163 Zs) 4WD 5MT | no 22 200 |
| Hyundai ix35 2,0 CRDi (136 Zs) 4WD 6MT | no 25 300 |
| Hyundai ix35 2,0 CRDi (184 Zs) 4WD 6AT | no 26 900 |
| Dacia Duster 1,5 dCi (110 Zs) 4WD 6MT | no 16 826 |
| Škoda Yeti 2,0 TDI (140 Zs) 4WD 6MT | no 22 290 |
| Nissan Qashqai 2,0 dCi (150 Zs) 4WD 6MT | no 23 107 |
| Renault Koleos 2,0 dCi (150 Zs) 4WD 6AT | no 23 933 |
| Subaru Forester 2,0 TD (147 Zs) 4WD 6MT | no 25 612 |
| Ford Kuga 2,0 TDCi (140 Zs) 4WD 6AT | no 26 039 |
| Mitsubishi ASX 1,8 DI-D (150 Zs) 4WD 6MT | no 26 200 |
| Jeep Compass 2,0 CRD (140 Zs) 4WD 6MT | no 26 541 |
| Ford Kuga 2,0 TDCi (163 Zs) 4WD 6AT | no 27 077 |
| VW Tiquan 2,0 TDI (140 Zs) 4WD 6AT | no 27 365 |
| Nissan X-Trail 2,0 dCi (150 Zs) 4WD 6MT | no 27 660 |
| Chevrolet Captiva 2,0 DSL (150 Zs) 4WD 5MT | no 28 187 |
| Toyota RAV4 2,2 D-4D (150 Zs) 4WD 6MT | no 28 330 |
| Opel Antara 2,0 CDTI (150 Zs) 4WD 5MT | no 29 779 |
| Mitsubishi Outlander 2,2 DI-D (177 Zs) 4WD 6MT | no 29 990 |
| Peugeot 4007 2,2 HDi (156 Zs) 4WD 6MT | no 31 332 |
| Honda CR-V 2,2 i-DTEC (150 Zs) 4WD 5AT | no 32 797 |
| Toyota RAV4 2,2 D-CAT (150 Zs) 4WD 6MT | no 33 196 |
| Mazda CX-7 2,3 DISI (260 Zs) 4WD 6MT | no 36 860 |
"DELFI Auto" degvielas patēriņa rezultāti ar "Kia Sportage 2,0 CRDi 6AT"
| Maršruts | Brauciena dati pēc borta datora rādījumiem |
| Rīga (centrs) – Pļaviņas kombinētajā pilsētas-šosejas režīmā | 136,4 km ar vid. ātrumu 59 km/h – 8,1 l/100 km |
| Pļaviņas – Rīgas apvedceļš – Saurieši šosejas režīmā | 102,8 km ar vid. ātrumu 85 km/h – 8,4 l/100 km |
| Pļaviņas – Rīgas apvedceļš – Saurieši – Biķernieku mežs – Ķengarags kombinētajā pilsētas-šosejas režīmā | 130,4 km ar vid. ātrumu 70 km/h – 8,3 l/100 km (ieskaitot iepriekšējo 102,8 km posmu) |
| Dinamikas un stabilitātes izmēģinājumu laikā | 19,4 km ar vid. ātrumu 41 km/h – 15,3 l/100 km |
| Rīgā (Ķengarags – centrs – Stomatoloģijas institūts – centrs – Kalnciema iela – Rumbula - centrs) pilsētas režīmā | 87,7 km ar vid. ātrumu 24 km/h – 10,6 l/100 km |
| Kopsavilkums | Auto kopējais nobraukums pirms testa – 4960 km Kopumā veikti – 373,9 km Auto kopējais nobraukums pēc testa – 5334 km |
"DELFI Auto" degvielas patēriņa rezultāti ar "Hyundai ix35 2,0 CRDi 6MT"
| Maršruts | Brauciena dati pēc borta datora rādījumiem |
| Rīga – Ainaži – Rīga kombinētajā pilsētas-šosejas režīmā | 248,3 km ar vid. ātrumu 65 km/h – 7,4 l/100 km |
| Rīga (Rumbula) – Koknese (motelis "Orinoko") šosejas režīmā | 95,9 km ar vid. ātrumu 73 km/h – 6,5 l/100 km |
| Rīga – Koknese – Pļaviņas - Rīga kombinētajā pilsētas-šosejas režīmā | 307,6 km ar vid. ātrumu 54 km/h – 7,7 l/100 km (ieskaitot iepriekšējo 95,9 km posmu, kā arī dinamikas un stabilitātes izmēģinājumus) |
| Kopsavilkums | Auto kopējais nobraukums pirms testa – 7898 km Kopumā veikti – 555,9 km Auto kopējais nobraukums pēc testa – 8454 km |
"DELFI Auto" dinamikas testu rezultāti ar "Kia Sportage 2,0 CRDi 6AT"
| 0-100 km/h (s) | 1.mēģinājums – 12,34 (D režīmā) 2.mēģinājums – 12,32 (D režīmā) 3.mēģinājums – 12,44 (D režīmā) 4.mēģinājums – 12,25 (+/- ar pārnesumkārbas sviru) |
| No 40 līdz 80 km/h (s) | 1.mēģinājums – 5,56 (D režīmā) 2.mēģinājums – 5,65 (D režīmā) 3.mēģinājums – 5,59 (D režīmā) |
| No 80 līdz 120 km/h (s) | 1.mēģinājums – 9,32 (D režīmā) 2.mēģinājums – 9,75 (D režīmā) 3.mēģinājums – 9,35 (D režīmā) |
| 1000 m no 0 km/h (s) | 33,81 (ātrums kilometra beigās aptuveni 170 km/h) |
"DELFI Auto" dinamikas testu rezultāti ar "Hyundai ix35 2,0 CRDi 6MT"
| 0-100 km/h (s) | 1.mēģinājums – 12,28 (1.-3. pārnesums) 2.mēģinājums – 11,72 (1.-3. pārnesums) 3.mēģinājums – 11,82 (1.-3. pārnesums) |
| No 40 līdz 80 km/h (s) | 1.mēģinājums – 5,28 (2.-3. pārnesums) 2.mēģinājums – 5,87 (2.-3. pārnesums) 3.mēģinājums – 5,18 (3. pārnesums) |
| No 80 līdz 120 km/h (s) | 1.mēģinājums – 7,96 (4. pārnesums) 2.mēģinājums – 9,25 (4.-5. pārnesums) 3.mēģinājums – 8,53 (5. pārnesums) |
| 1000 m no 0 km/h (s) | 34,13 (ātrums kilometra beigās aptuveni 165 km/h) |
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
