Foto: DELFI
125 kubikcentimetru dzinēja tilpuma motocikli ir braucamo klase, kas ierindojama kaut kur starp mopēdiem un lielajiem motocikliem, bet to popularitāti lielā mērā nodrošina fakts, ka ar tiem drīkst braukt arī bez motocikla vadīšanas tiesībām – pietiek, ja ir parastā B kategorijas autovadītāja apliecība kabatā.

Iemesls tam, ka gudri ļaudis izlēmuši ļaut ar šādiem mikrolitrāžas transportlīdzekļiem, kuru jauda ir līdz 11kW, braukt B kategorijas autovadītājiem un jauniešiem no 16 gadu vecuma ar A1 kategorijas tiesībām, ir šo motociklu vieglums un nelielā jauda, salīdzinot ar lielākiem braucamajiem.

Foto: DELFI

Turklāt šādi nelieli motocikli ir arī samērā lēts un ekonomisks transportlīdzeklis, kas noteiktos apstākļos savu funkciju pilda ne sliktāk par lielajiem brāļiem. Piemēram, ja ikdienā jāpārvietojas no darba uz mājām pa pilsētas ielām caur sastrēgumiem, ar litrīga dzinēja motociklu, nepārkāpjot noteikumus, tas nebūt nesanāks ātrāk kā ar simtdivdesmitpiecinieku, bet degvielas patēriņa ziņā būs pat dārgāk.

Foto: DELFI

Lai pārliecinātos, kā, cik ērti un droši ir braukt ar šādu motociklu, kuru likumīgi var vadīt katrs autovadītājs, kurš moci dzīvē nav redzējis, portāls "Delfi" devās izbraucienā pa Rīgu un Kurzemi ar franču zīmola "Mash" 125 kubikcentimetru dzinēja motociklu "Seventy five".

Ātrumi ar kāju, sajūgs ar roku

Foto: DELFI

Motocikla vadīšanai ir tādi paši rīki, kā automašīnai, tikai atšķiras to izvietojums un forma. Ātrumus pārslēdz ar kreisās kājas pēdu, bet sajūgu izspiež ar kreiso roku. Bremzēm ir divi vadības rīki – pedālis ar labo kāju aizmugures ratam un svira stūres labajā pusē priekšējā riteņa bremzēšanas. Gāzi uzdod pagriežot labās puses stūres rokturi, bet lukturi, virzienrādītāji un cita elektronika ieslēdzama ar pogām uz stūres. Motoru iedarbina nevis ar atslēgu, kā vairumu automašīnu, bet ar startera pogu.

Foto: DELFI

Apgūt 125 kubikcentimetru motocikla vadīšanu ir samērā viegli un ātri, tomēr pirms došanās ielās ieteicams pavingrināties kādā laukumā zinātāja klātbūtnē vai pie instruktora. Pieredze ar kādu pazīstamu autovadītāju rāda, ka cilvēks, kurš nekad uz moča nav sēdējis, 15 minūšu laikā kopš ķeršanās pie stūres ragiem jau riņķo ap kvartālu un apzvēr, ka ir pilnībā gatavs doties ceļā. Taču pirmajā asajā ceļa līkumā aizbrauc pa pieskari, pret stūres ragiem sadauza ribas un salauž tikko iegādātā simtdivdesmitpiecinieka sānu plastmasas.

Iemesls gaužām banāls – neviens viņam nav pateicis, ka ar motociklu līkumos ir jāsveras. Pēc šīs skarbās mācības tālāk brauciens gāja kā pa sviestu. Vēl viena būtiska nianse, kas jāatceras – jāizvairās izmantot priekšējā bremze ar sagrieztu stūri, jo tas var beigties ar kritienu, lai gan citos apstākļos priekšas bremze ir galvenais apstāšanās spēks. Daudziem moderniem motocikliem jau ir bremžu sistēma, kas pati sadala bremzēšanas spiedienu pa riteņiem, neatkarīgi no tā, kura bremžu svira izmantota.

Iedarbināt un stilīgi caur pilsētas sastrēgumiem ripot

Foto: DELFI

Uzsēžos uz pilnīgi jauna četrtaktu viencilindra dzinēja "Seventy five" motocikla, novērtēju sēdpozīciju un vadības rīku izvietojumu. Viss ir saprotams un ērti aizsniedzams, spoguļos redzamība laba. Galvenais šī motocikla trumpis, laikam gan, ir gaumīgs retro stils, kas tagad ir modē.

Foto: DELFI

"Mash" ir 2014. gadā izveidots franču zīmols, kas savu nišu atradis sešdesmito un septiņdesmito gadu stila motociklu ražošanā. Lai gan "Mash" klāstā ir arī 250 un 400 kubikcentimetru dzinēja motocikli, populārākie ir tieši simtdivdesmitpiecinieki, kas ir pārdotākie savā klasē tādās siltās Eiropas dienvidu vietās kā Spānija, Francija un Portugāle.

Piesardzīgu dara fakts, ka "Mash" motocikli ir ražoti rūpnīcā Ķīnā, bet mierina doma, ka dzinējs ir japāņu "Suzuki" ražojums. Uzmanīgi nopētot motociklu, kurš atbilstoši retro stilam ir maksimāli vienkāršs, nekādi redzami un būtiski defekti acīs nekrīt. Braucot atklājas, ka čīkst aizmugurējās disku bremzes, bet tā ir iebraukšanas vaina, kas lietošanas laikā drīz pazūdot.

Foto: DELFI

Mazo 11,6 zirgspēku dzinēju baro visparastākais karburators, un auksta motora iedarbināšanai ir jāizmanto "čoks". Braucienā pārliecinos, ka silts dzinējs iedarbojas labi – atliek tikai pieskarties startera pogai, lai motors momentā ierūktos.

Visumā ērts rīks, ko novērtēju braucienā, ir pārnesumu indikatora displejs spidometra apakšā – tajā var redzēt, kurš no pieciem robiem ir ieslēgts. Sevišķi noderīgi tas ir sākumā, kad pie konkrētā motocikla vēl nav pierasts.

Foto: DELFI

Pirmais pārnesums ir ļoti īss, gandrīz momentā ir jāpārslēdzas uz nākamo, toties tas nodrošina pietiekamu vilkmes un uzsākšanas spēku skarbākos apstākļos ārpus pilsētas un pret kalnu. Pārsvarā visa braukšana jau pilsētā notiek piektajā ātrumā.

125 kubikcentimetru motors nav nekāds skrējējs, taču pilsētas satiksmē īpaši apdalīts nejūtos. Pilnīgi normāli krustojumā var uzsākt braukšanu pat straujāk par vidusmēra automašīnām. Turklāt jo ilgāk brauc un vairāk aizmirst, kā ir braukt ar lielo motociklu, simtdivdesmitpiecinieka dinamika sāk šķist arvien pietiekamāka un pilnībā apmierinoša.

Foto: DELFI

Galvenā atšķirība ir tā, ka mazajam motoram nav tādas jaudas rezerves, ja ir vēlme un vajadzība straujāk uzsākt kustību. Turpretim lielajiem motocikliem rezerve ir tik liela, ka ar kārtīgu gāzes roktura pagriezienu vienā mirklī ir pārsniegts ātrums un jau jābremzē pie nākamā luksofora. Tas, protams, provocē uz asu braukšanu, tāpēc tādu iespēju neesamība cilvēkam ar B kategorijas tiesībām un bez motobraukšanas pieredzes ir tikai normāla.

Motocikla priekšrocība ir arī iespēja, ja ielas platums to atļauj, starp automašīnu rindām izbraukt vairumu sastrēgumu un atrast vietu stāvēšanai teju jebkurā vietā (noteikumi atļauj novietot motociklu uz ietvēm, ja tas netraucē gājējiem). Šai ziņā vieglais un mazais motocikls ir īpaši ērts. Braucot pa Rīgu, nevienā sastrēgumā negaidīju un bieži pie krustojuma biju pirmais, kurš uzsāk kustību. No rīta darbā par spīti ielu remontiem ierados ātrāk, kā jebkad.

Savukārt Kuldīgā, riņķojot pa mazajām šaurajām ieliņām, sapratu, ka tur ar lielo litrīgo motociklu nesanāktu ne ātrāk, ne labāk, ne ērtāk.

Uz šosejas ar pacietību un tālu

Foto: DELFI

Maza dzinēja tilpuma motocikli ir ērtāki apdzīvotām vietām un īsiem pārbraucieniem, taču neviens nav liedzis braukt arī tālākos ceļojumos. Uz šosejas gan būs jāsamierinās, ka īpaši ātrāk par maksimālo atļauto ātrumu pabraukt nevarēs, kas nozīmē grūtības apdzenot. Simtdivdesmitpiecinieki parasti neiet daudz vairāk par 100 kilometriem stundā. "Delfi" testētais "Mash" pēc tehniskajiem datiem – 105 kilometri stundā.

Tas nozīmē, ka, ja negribas visu laiku braukt pilnā gāzē, kreisera ātrums būs ap 80 – 90 kilometriem stundā. Ceļojuma laikā apdzinu tikai traktorus un velosipēdistus, un ļoti retas automašīnas, kas brauca aizdomīgi lēni. Mani – visi pārējie.

Foto: DELFI

Vispatīkamāk ir braukt pa šaurākiem un tukšākiem ceļiem ar zemu satiksmes intensitāti, kur nav mudinājumu pēc ātruma. Savukārt uz maģistrālajām šosejām jārēķinās ar apdzenošu automašīnu straumi un jāapbruņojas ar pacietību. Tāpat kā pilsētā, jo ilgāk braucu, jo vairāk pieradu pie motocikla un uztvēru par pilnīgi normāliem tā jaudas parametrus.

Būtiski atzīmēt, ka 110 kilogramus smagajam "Seventy five" ir 14 litru tilpuma degvielas tvertne. Salīdzinājumam, 1200 kubikcentimetru dzinēja "Harley-Davidson" "Sportster Forty-Eight" tie ir tikai 8 litri. Tas nozīmē, ka, ja tic "Mash" ražotāja datos norādītajam degvielas patēriņam 2,5 litri uz 100 kilometriem, tad ar vienu pilnu bāku var nobraukt vairāk nekā 550 kilometrus.

Foto: DELFI

Mani brauciena laika izdarītie mērījumi, ja paļaujas uz "Mash" odometra precizitāti, gan uzrādīja 2,9 litru patēriņu. Maršrutā bez šosejas bija arī zemes un meža ceļi ar smilšainiem posmiem, kas degvielas ekonomijai diez vai palīdzēja, taču to īpatsvars nebija milzīgs. Iespējams, tos 2,5 litrus kaut kā teorētiski arī var sasniegt prātīgi braucot pa šoseju tā ap 70. Taču arī 3 litri uz 100 nav slikts rezultāts, kas nozīmē lētu ceļojumu un 460 kilometrus ar vienu bāku. Spēcīgs arguments par labu 125 kubikcentimetru motociklam.

Degvielas līmeņa rādītāja vai indikatora šim "Mash" modelim nav, bet ir tāda pati sistēma, kā "Jawa" un citiem vecajiem motocikliem – krāniņa pozīcija "degviela" un "rezerve". Kad benzīns ir beidzies, krāniņu pārgriež uz "rezervi" un ir pieejams vēl zināms daudzums degvielas, ar ko braukt līdz uzpildes stacijai. Taču ar šādu degvielas patēriņa un bākas tilpuma attiecību uzpildes stacijas ir vajadzīgas ļoti reti.

Foto: DELFI

Braucot tumsā novērtēju spidometra apgaismojumu. Uz skalas lielākie cipari ir jūdzēs, bet kilometri stundā ir mazāki un apļa iekšpusē. Jūdzes izgaismojas labi, bet kilometri paliek tumsā. Tas gan ir traucēklis tikai pašā sākumā, kad nav iegaumēts, kurā vietā ir kura būtiskā ātruma atzīme.

Pa meža celiņiem un takām

Foto: DELFI

"Mash" ir klasiska dizaina motocikls, kas primāri piemērots cietiem segumiem, taču klasiskais stils nozīmē arī zināmu universālumu. Un skaidrs, ka ar 125 kubikcentimetru braucamo kāds noteikti gribēs doties sēnēs un makšķerēt, tāpēc bija jāizmēģina arī meža celiņi.

Foto: DELFI

Te atkal pārliecinājos, ka mazie meža ceļi ir vieta, kur ar litrīgu ielas motociklu netiktu uz priekšu ne ātrāk, ne labāk. Tieši otrādi, motocikla vieglums te spēlē nozīmīgu lomu – tas ir ļoti viegli manevrējams un vienmēr noturams uz riteņiem. Tiesa, aizmugures piekare uz nelīdzenumiem šķiet pārāk cieta un atgādina, kas šis motocikls vairāk paredzēts līdzeniem ceļiem.

Foto: DELFI

Arī smilšainos posmus izdodas labi pārvarēt. Motociklam nav tādas jaudas, lai iebuksētu līdz pus ritenim smiltīs un viegluma dēļ tas negrimst iekšā. Turklāt jebkurā gadījumā viņš ir tik viegls, lai to izstumtu vai izceltu vajadzības gadījumā. Kādā smilšainā ceļu krustojumā sastopu noputējušus vīrus ar trīs kvadracikliem un krosa motociklu. Sasveicinos un braucu garām – vīri domīgi noskatās uz hromā spīdošo transportu, kurš kārpās smiltīs.

Foto: DELFI

Mežā sevi apliecina arī īsais pirmais pārnesums. Ir viegli uzsākt braukšanu neceļos un pat pret kalnu. Riepu protektors sniedz arī labu braukšanu pa grantētajiem ceļiem. Jāprecizē, ka "Seventy five" nav bezceļu motocikls, tāpēc nebraucu pa pilnīgiem neceļiem un nevērtēju to krosa motociklu kategorijās.

Ar vidēja svara pasažieri uz 'astītes'

Foto: DELFI

Ja ar motociklu nevar kādu pavizināt, tad šī transportlīdzekļa iespējas un priekšrocības nav līdz galam izmantotas. Tā kā "Seventy five" ir divvietīgs modelis, sēdināju aizmugurē pasažieri tā uz 75 kilogramiem, lai pārliecinātos, vai simtdivdesmitpiecinieks to spēj.

Pirmais tests – vietas pietiek abiem. Salīdzinot, sešdesmito gadu "Jawa" gadījumā pasažierim nevilšus sāk rasties sajūta, ka viņš lēnām slīd nost no sēdekļa un sēž tikai ar pusi dibena. Uz "Mash" vietas ir vairāk.

Foto: DELFI

Otrais – motocikls iet. Nav nekādu problēmu uzsākt braukšanu, kārba izdara savu. Augšup tiltā braucot, motors gan sāk stāties un no piektā roba ir jāpārslēdzas zemāk uz ceturto.

Izmantojot iespēju, ka pasažieris arī ir motociklists, izmetam loku pa Rīgu "Seventy five" kompānijā ar 1968. gada 350 kubikcentimetru "Jawa". Tādā sastāvā var kopā braukt, jo neviens būtiski neizceļas, kaut gan 14 zirgspēku divtaktu "Jawa" uzrāda lielāku potenciālu. Tikmēr "Mash" disku bremzes pret grūti noregulējamiem "Jawa" trumuļiem ir satriecošas.

Bez tiesībām lieliska iespēja

Brauciena laikā pārliecinājos, ka arī ar 125 kubikcentimetru dzinēja motociklu var tīri labi braukt un ceļot, un nepiespiesti baudīt motobraukšanu, kā arī sajust tās burvību. To pierādīja arī puiši, kas ar mazajiem motocikliem šovasar apbrauca apkārt Latvijai.

Foto: DELFI

Ja ir tikai autovadītāja apliecība, bet motociklista tiesības netiek plānotas vai vēl nav, 125 kubikcentimetru motora motocikli ir labs ieskats motobraukšanas pasaulē tiem, kas to vēlas izmēģināt. Papildu trumpis – cena un degvielas ekonomija. Te gan jāatceras, ka maza tilpuma motoram resurss būs daudz mazāks, un tas būs ātrāk nobraucams, nekā lielo dzinēju motocikli.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!