Gan jaunākajā, gan iepriekšējā "Hibrīdekspresī" lielā mērā esam centušies izkliedēt mītus par hibrīdauto. Tomēr ir skaidrs, ka dažiem apgalvojumiem par hibrīdtehnoloģiju ir nepieciešams pamatīgāks skaidrojums. Tādēļ esam lūguši palīgā "Toyota Baltic" tehnisko pasniedzēju Lauri Ertu, lai apgāztu visizplatītākos nepareizos priekšstatus par hibrīdautomobiļiem, par kuriem varat lasīt tepat "Delfi" komentāros.
Nepareizais priekšstats Nr. 1. Braucot pa šoseju, hibrīdauto nav nekādu priekšrocību.
Hibrīdauto ir priekšrocības gan pilsētā, gan uz šosejas. Pilsētā vislielākā priekšrocība ir degvielas ekonomija, jo autovadītājs bieži bremzē un samazina ātrumu – šajā laikā uzlādējas hibrīdauto akumulators, kas savukārt atbalsta benzīna dzinēja darbu. Dīzeļdegvielas automobiļu ekonomiskums izpaužas tieši uz šosejas, kur degvielas patēriņš patiešām var samazināties līdz hibrīdauto degvielas patēriņam. Tādējādi gan hibrīdauto, gan dīzeļdzinēju automobiļi degvielas patēriņa ziņā ir ekonomiskāki par benzīna dzinēja automobiļiem. To mēs pārbaudījām, veicot pārbaudes braucienu no Rīgas uz Tallinu ar diviem "Toyota Auris", no kuriem viens bija hibrīdpiedziņas automobilis, bet otrs – benzīna dzinēja automobilis. Brauciena rezultāti liecināja, ka hibrīdauto degvielas patēriņš šajā ceļa posmā bija par 1,5 l mazāks. Hibrīdauto taupīgumu uz šosejas apliecina arī Lietuvas žurnālistu veiktais pārbaudījums, ar hibrīdpiedziņas "Auris" veicot ceļu no Viļņas līdz Berlīnei un sasniedzot vidējo degvielas patēriņu 3,9 l/ 100 km.
Nepareizais priekšstats Nr. 2. Hibrīdauto ir ļoti dārgi, turklāt jauns hibrīdauto akumulators maksā 5000 euro.
"Toyota" hibrīdauto cenas sākas no 16 990 euro, kas ir tādā pašā cenu līmenī kā līdzīga aprīkojuma dīzeļdzinēja automobiļu cenas. Hibrīdauto cenas gadu gaitā ir samazinājušās, tāpēc arvien vairāk cilvēku var atļauties hibrīdauto – to apliecina arī aizvien pieaugošais hibrīdpiedziņas automobiļu tirdzniecības apjoms. Savukārt akumulatora cena mūsdienās pilnīgi noteikti vairs nav 5000 euro. Tāda tā varēja būt pirmo hibrīdauto laikā, taču mūsdienās akumulatora cena ir vismaz par pusi mazāka. Ņemot vērā tehnikas cenu tendences, var prognozēt, ka akumulatora cena tuvāko gadu laikā kļūs vēl mazāka.
Nepareizais priekšstats Nr. 3. Dīzeļdzinēja automobiļu degvielas patēriņš ir tikpat zems kā hibrīdauto, tāpēc hibrīdauto gluži vienkārši ir mārketinga projekts.
Kā iepriekš minēts, dīzeļdzinēja automobiļu degvielas ekonomija izpaužas uz šosejas. Ja ikdienā braucat tikai pa šoseju, dīzeļdzinēja automobilis kopumā var būt ļoti ekonomiska izvēle. Hibrīdauto tehnoloģiju galvenokārt sāka attīstīt tādēļ, lai cīnītos ar automobiļu radīto gaisa piesārņojumu – benzīna dzinēju radīto CO2 un dīzeļdzinēju radītajām cietajām daļiņām un slāpekļa savienojumiem. Daudzās pasaules lielpilsētās gaisa piesārņojuma radītais smogs ir kļuvis par būtisku problēmu, tādēļ tiek veikti pasākumi, lai to samazinātu. Viens no šādiem pasākumiem, piemēram, ir dīzeļdzinēja automobiļu aplikšana ar papildu nodokli, lai tādējādi netiešā veidā padarītu izdevīgāku hibrīdauto cenu.
Par laimi, ir skaidrs, ka hibrīdauto ekonomiskumu un vides aspektus cilvēki novērtē aizvien vairāk. Mūsdienās visā pasaulē brauc jau pieci miljoni hibrīdauto, un to reālais ieguvums izpaužas jo vairāk, jo biežāk tiem tiek dota priekšroka, salīdzinot ar parastajiem automobiļiem.
Nepareizais priekšstats Nr. 4. Lai ar hibrīdauto ietaupītu degvielu, jābrauc lēnām, kavējot citus satiksmes dalībniekus.
Ikviena automobiļa degvielas patēriņu nosaka tas, kādā veidā ar to brauc autovadītājs. Ja autovadītājam patīk "gāzēt" vai braukt impulsīvi, tad nekāds automobilis nespēs nodrošināt degvielas ekonomiju. Ekonomiskas braukšanas principi nenoteic, ka ar hibrīdauto būtu jābrauc lēnāk, taču iesaka laikus sākt bremzēšanu un uzturēt vienmērīgu un pludenu braukšanas ātrumu. Ekonomiska braukšana nozīmē tieši tos pašus principus, kurus iesaka visiem autovadītājiem neatkarīgi no tā, vai viņiem ir hibrīdauto vai automobilis ar dīzeļdzinēju vai benzīna dzinēju. Pieredzējuši hibrīdauto lietotāji apgalvo, ka, braucot ar hibrīdauto, šie principi ātri vien kļūst skaidri, jo automobiļa paneļa displejs nepārtraukti informē, vai braukšana ir ekonomiska vai nav.
Nepatiess ir arī priekšstats par hibrīdauto "miegainumu", jo, piemēram, ātrumu 50 km/h "Yaris Hybrid" no nulles sasniedz 3,5 sekundēs – divu dzinēju kombinētais spēks nodrošina, ka pilsētas vidē hibrīdauto ir jūtami dinamiskāks nekā automobiļi ar tradicionālo dzinēju.
Nepareizais priekšstats Nr. 5. Hibrīdauto varbūt ir izdevīgs degvielas patēriņa ziņā, taču remonta un apkopes izmaksas atsver šo ietaupījumu.
Veicot dažus aprēķinus, esam secinājuši, ka hibrīdauto uzturēšanas izmaksas nav lielākas kā divu litru dīzeļdzinēja automobilim. Hibrīdauto uzturēšanas izmaksas ļauj samazināt jau tas vien, ka, pateicoties inteliģentajai enerģijas vadībai, divas reizes ilgāk kalpo gan bremžu kluči, gan bremžu diski. Tādu detaļu, kurām nepieciešama regulāra nomaiņa, hibrīdauto ir mazāk nekā parastajiem automobiļiem, un tas būtiski samazina uzturēšanas un remonta izmaksas.
Nepareizais priekšstats Nr. 6. Mūsu ziemas klimatā hibrīdauto nespēj nodrošināt nekādu ietaupījumu.
Hibrīdauto, tāpat kā jebkurš cits automobilis, ziemā patērē vairāk degvielas. Tomēr procentuāli šis degvielas patēriņa pieaugums nav tik liels kā benzīna dzinēja vai dīzeļdzinēja automobiļiem. Hibrīdauto akumulators piedalās hibrīdauto piedziņā arī ziemas laikā, tādēļ iekšdedzes dzinējs tiek mazāk noslogots. Piemēram, salona elektriskā apsilde darbojas no piedziņas akumulatora resursiem, un, auto iedarbinot, iekšdedzes dzinējs darbojas tikai tik ilgi, līdz tiek sasniegta nepieciešamā dzinēja darba temperatūra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
