Foto: Shutterstock

Elektromobilitātes attīstība Baltijas valstīs atpaliek no citām Eiropas valstīm. Baltijā to autovadītāju īpatsvars, kuri izvēlas elektrisku vai "plug-in" hibrīddzinēju piedziņu, iegādājoties jaunu automašīnu, ir mazāks par 10%. Savukārt Eiropas vidējais rādītājs jau 2022. gadā pārsniedza 20% atzīmi, liecina Eiropas Vides aģentūras dati.

Lai veicinātu elektromobilitātes attīstību un līdz 2028. gadam sasniegtu vismaz 30%, ir izveidota Baltijas Ilgtspējīgas mobilitātes alianse (Baltic Sustainable Mobility Alliance), kas apvieno lielākos Baltijas valstu automobiļu importētājus.

"Neraugoties uz publiski izskanējušajām diskusijām, mēs esam pārliecināti, ka automobiļu nozares nākotne ir elektriskie transportlīdzekļi. E-mobilitātes attīstība Baltijas valstīs ir salīdzinoši lēna. Mēs soli pa solim virzāmies pretim tādai tehnoloģiju attīstībai, kas ļauj risināt vides ilgtspējas jautājumus visos mūsu dzīves aspektos, neietekmējot dzīves kvalitāti. Protams, ilgtspēja un ES klimata mērķi ir svarīgi, taču pārmaiņas patiesi nozīmīgā apmērā var notikt, ja katrs no mums apzinās elektromobiļu praktiskos ieguvumus ilgtermiņā. Mēs kā alianse vēlamies veicināt infrastruktūras attīstības paātrināšanu, pārdomātu valsts atbalstu un nodokļu politiku, kā arī patērētāju izglītošanu," stāsta Baltijas Ilgtspējīgas mobilitātes alianses iniciatore un priekšsēdētāja Ilze Grase-Ķibilde (attēlā pa vidu).

Foto: Publicitātes foto

Alianse apvieno lielākos Baltijas valstu automobiļu importētājus, lai sekmētu ilgtspējīgu mobilitāti. Tās mērķis ir veicināt un atbalstīt sadarbību starp valstīm, vietējām varas iestādēm, uzņēmumiem un patērētājiem dažādos ilgtspējīgas mobilitātes jautājumos, vienlaikus sadarbojoties ar Eiropas Savienības organizācijām, kas atbild par ilgtspējīgas mobilitātes un infrastruktūras uzraudzību. Vēl viens svarīgs tās darbības virziens ir veicināt ilgtermiņa pārmaiņas ilgtspējīgas mobilitātes vides radīšanā un uzturēšanā Baltijas valstīs.

Piemēram, ir plānots turpināt diskusijas ar valdībām un ieinteresētajām pusēm, lai īstenotu Zaļā kursa ilgtermiņa programmu mobilitātei visās trīs Baltijas valstīs desmit gadu garumā. Tāpat ir uzsāktas diskusijas par korporatīvo "zaļo" automobiļu atbalsta programmu, zemas emisijas automobiļu atbalsta programmu transporta līdzekļiem ar rādītāju līdz 130g CO2 uz kilometru, automobiļu importa politiku, publisko iepirkumu kā ilgtspējīgas izvēles piemēra veicināšanu un citām ieviešamajām aktivitātēm.

Līdztekus infrastruktūras pieejamības veicināšanai, plānots nodrošināt sabiedrības izglītošanu, lai mazinātu aizspriedumus un maldīgus priekšstatus par automobiļu uzlādi un lietošanu ikdienā. Savukārt ekspertu un uzņēmēju vidū iecerēts nodrošināt pieredzes apmaiņas pasākumus, lai radītu iespēju pārņemt labo praksi, piemēram, par elektromobiļu akumulatoru pārstrādi Baltijā un citas iniciatīvas.

Biedrību Baltijas Ilgtspējas mobilitātes alianse 2023. gada 31. oktobrī Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrēja lielākie automobiļu importētāji Baltijā – "Moller Baltic Import" SE, "Toyota Baltic" AS, SIA "Inchcape Motors Latvia", "Veho Baltics" AS un "Nordic Automotive Service". Tādējādi alianse pārstāv šādus automobiļu zīmolus: "Audi", "Ford", "Lexus", "Mercedes-Benz", "Nissan", "Toyota", "Volkswagen Passenger Cars" un "VW Commercial Vehicles". To vada valdes priekšsēdētāja Ilze Grase-Ķibilde ("Moller Baltic Import" izpilddirektore, VW importētāji Baltijā un "Audi" importētāji Latvijā un Lietuvā) kopā ar valdes locekļiem Andresu Aguraiuju ("Veho" izplatīšanas direktors Somijā un Baltijā) un Miku Elojarvi ("Toyota Baltic" prezidents).

Pirmā iniciatīva par Baltijas valstu sadarbību ilgtspējīgas mobilitātes jomā tika īstenota 2022. gada augustā, kad eksperti no visām trim valstīm tikās pieredzes apmaiņā Norvēģijā par valsts un pašvaldību lomu un iespējām e-mobilitātes politikas ieviešanā. Stiprinot mērķtiecīgu sadarbību, 2023. gada martā tika izveidota Baltijas valstu ekspertu darba grupa ilgtspējīgas e-mobilitātes attīstībai Baltijas valstīs. Visās trīs Baltijas valstīs 2023. gada pavasarī un vasarā tika organizēti pieredzes apmaiņas pasākumi, kuros vietējie eksperti tikās ar Norvēģijas delegāciju un, balstoties uz Norvēģijas plašo pieredzi, padziļināja izpratni par e-mobilitātes aspektiem valsts, pašvaldību, kopienu un individuālā līmenī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!