Agresīvie BMW, vai arī tomēr nē?
Foto: Shutterstock

"Raksts būs garš. Jo tā nu vienkārši sanāca. Šis viss man prasīja savas 20 stundas, lai atrastu, sarēķinātu, pārbaudītu, uzrakstītu. Tāpēc sēžam, klusējam un lasām," raksta Kaspars Foigts savā blogā Laacz.lv.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs uztur tādu feinu karti, kurā ir redzami reģistrētie ceļu satiksmes negadījumi un dažāda tipa pārkāpumi. Tie kvalificējas kā atvērtie dati, kurus tad drīkst arī dažnedažādi virināt, grozīt un apstrādāt. Diemžēl, tur nav informācijas par fotoradaru reģistrētajiem pārkāpumiem un tiem gadījumiem, kad sastādīts saskaņotais paziņojums, bet policijai ziņots nav.

Jau paspēju parotaļāties ar ceļu satiksmes negadījumiem (APK sadaļa var nokārt pārlūku:), bet tad ienāca prātā jautājums, uz kuru varam meklēt atbildi. Vai tiešām ir kāda auto marka, kura pārkāpj biežāk? Galu galā, visi mēs zinām tos "idiotus bumeristus". Hmm…

Lai izsecinātu patieso situāciju, bez jau minētajiem pārkāpumiem, ir nepieciešama vēl arī otra datu kopa – Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu sadalījums pēc ražotājiem. Raugi, ja izrādīsies, ka VW markas auto pārkāpj biežāk, tad cēlonis būtu meklējams apstāklī, ka tieši šī ražotāja transportlīdzekļi vago mūsu ceļus visvairāk.

Ideja ir sekojoša. Kā jau viegli iedomāties, ja populārāko reģistrēto transportlīdzekļu augšgalā ir VW, tad pārkāpēju augšgalā arī būtu jābūt VW. Ideālā pasaulē visam pārējam būtu jābūt proporcionāli. Ja mums ir 10 Fiat, no kuriem pārkāpj 5, bet 2 Maseratti, no kuriem pārkāpj viens, abu auto marku vidū pārkāpj katrs otrais, lai gan sodu Fiat ir piecreiz vairāk. Matemātika, statistika un mistika jūnou.

Īsāk sakot – mūs neinteresē tas, cik bieži BMW pārkāpj, bet gan tas – cik liela daļa no visiem BMW pārkāpj. Tas ir – ja tu nopirksi BMW, tad cik liela iespēja, ka arī pats kļūsi par "tādu pašu lohu".

Par pamatu ņemsim visus policijas fiksētos administratīvos pārkāpumus 2018. gadā. Ceļu satiksmes negadījumus es neiekļāvu, jo tur nav viennozīmīgi skaidrs vainīgais un līdz ar to arī auto, kuram piemērot pārkāpumu. Izņemsim no kopas arī ārā kriminālpārkāpumus (braukšana dzērumā), tos apskatīsim ieraksta beigās.

TL;DR

  • Tā kā VW Latvijā ir populārākais auto, tad, protams, tie arī visbiežāk pārkāpj.
  • Katrs ceturtais Porsche vai BMW, iespējams, ir pēdējā gada laikā pieķerts, pārkāpjot noteikumus.
  • Katra 55. Mazda, iespējams, pie stūres satur cilvēku reibumā.
  • Sievietes vidēji tiek sodītas trīsreiz retāk, nekā vīrieši.


Neliela liriska atkāpe par pārkāpumiem

Vieglajiem transportlīdzekļiem piešķirto negatīvo apbalvojumu pamatojumi ir teju viss APK, kurš ir piemērojams, ieskaitot vienu gadījumu, kad uz Valmieras šosejas 43. kilometrā kāda Mercedes Benz ML320 vadītājs saņēma sodu pēc APK 149.4. panta 4. daļas "Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 423. ceļa zīmi". 423. ceļa zīme nosaka minimālo braukšanas ātrumu, to uz parastiem divu joslu ceļiem nekad neliek. Noteikti, ka kļūmīte.

Populārākie pārkāpumi "vieglajiem" ir ātruma pārkāpumi, kas tautas valodā tiek saukti par +20 un "lidot". Pirmais par atļautā ātruma pārsniegšanu par 11-20 km/h apdzīvotā vietā (14% gadījumu), seko atļautā ātruma pārsniegšana 21-30 km/h ārpus apdzīvotām vietām (10%) gadījumu, tad par 21-30 km/h apdzīvotā vietā (9%).

Interesanti būtu kādā brīdī papētīt ātruma pārkāpumu dinamiku pa mēnešiem un gadiem, jo šķiet, ka manā ikdienas maršrutā (Jelgava, Jelgavas šoseja, teju visa Rīga) auto plūsma kļūst aizvien straujāka un straujāka.

Pieminēšanas vērts ir fakts, ka ceturtajā vietā arī ar 9% ir sods par nepiesprādzēšanos. Paziņai ikurāt sanāca Jelgavā no rīta tikt apturētai par atļautā ātruma pārsniegšanu (11-20 km/h). Tā kā steidzās, piekrita brīdinājumam, parakstīja protokolu un devās tālāk savās gaitās. Pēc dažām dienām, saņemot paziņojumu, konstatēja, ka protokolā ierakstīts, ka sods piešķirts par jostu neievērošanu. Triks tāds, ka viņa ir apzinīga šajā ziņā. Un arī auto ir gana jauns, lai bļautu kā kauts, ja priekšā sēdošie nav piesprādzējušies. Protams, viens gadījums nav indikatīvs, bet komplektā ar šiem cipariem, tas šķita pieminēšanas vērts.

Radās doma, ka tas, iespējams, parasti ir kā otrs protokols, bet datu analīze nesniedza pierādījumus. Kopā izdevās atrast tikai 18 gadījumus, kad, iespējams, vienam satiksmes dalībniekam ir piemēroti divi dažādi protokoli. Uz 11 tūkstošiem tas nav nekas.

Iespējams, ka šie ir aizspriedumi un ka mani kā cilvēku, kurš pats visu laiku piesprādzējas un apgrozās lokā, kurā visi arī vienmēr piesprādzējas, ziņas par masveida sodiem par šādu pārkāpumu, nemaz nepanāk. Līdzīgi kā tas ir ar reibumā apturētajiem velosipēdistiem, kuri diezgan lielā skaitā parādās Valsts policijas ikdienas atskaitēs.

Ja mēs paskatāmies uz vientuļajiem pārkāpumiem, jeb reģistrētajiem gadījumiem, kuros pants ir piemērots tikai vienu pašu reizi visa gada laikā, tad tur ir "149.25. panta 8. daļa: Par braukšanu ar tramvaju vai trolejbusu, uz kura nav uzkrāsoti reģistrācijas numuri", "149.34. panta 13. daļa: Par transportlīdzekļa apzīmēšanu ar pazīšanas zīmēm vai bīstamības zīmēm, ja transportlīdzeklī bīstamā krava netiek pārvadāta", "149.9. panta 6. daļa: Par apdzīšanu tuvāk par 100 metriem pirms dzelzceļa pārbrauktuvēm", "149.6. panta 4. daļa: Par trolejbusu un autobusu vadītāju uzsākšanu braukt no apzīmētas pieturas, nepārliecinoties, vai viņiem tiek dots ceļš," (divreiz ir piemērots arī pretējais – "149.6. panta 3. daļa: Par ceļa nedošanu trolejbusiem un autobusiem, kuri sāk braukt no apzīmētas pieturas apdzīvotās vietās").

Ir arī acīmredzams kļūdaini ievadīts "149.7. panta 3. daļa: Par braukšanu pa joslu, kas no abām pusēm apzīmēta ar 927. ceļa apzīmējumu gadījumos, kad tas ir aizliegts". Triks tāds, ka 927. ceļa zīme ir dubultā raustītā līnija, kas apzīmē reverso joslu. Toč zinu, ka uz P97 starp Dobeli un Anneniekiem tādas nav.

Tātad, BMW ir vai nav pirmie?

Lai ķertos klāt pie skaitīšanas, ir jāizmet liekie vai neviennozīmīgie dati.

Atlasītajos datos neņēmu vērā šaubīgos gadījumus, kad iesaistīts neviens vai vairāk nekā viens transportlīdzeklis. Pirmais noteikti ir kļūda, bet otrajā var gadīties, piemēram, minēti trīs transportlīdzekļi – Volvo S60, Audi Q7 un Mercedes Benz ML320 ar pārkāpumu "Par ziņu nesniegšanu par transportlīdzekļa tiesisko lietotāju". Ej nu saproti, kas tas ir :)

No iesaistītajām personām izņemam ārā velosipēdistus, gājējus, pasažierus un sazin ko vēl. Atstājam tikai "vadītājs".

Vēl viena lieta, kura bija jāizņem, ir transportlīdzekļi, kuri nav vieglie, tostarp traktortehnika, trolejbusi, tramvaji, motocikli, un diezgan daudzi (apmēram 1,5k) smagie. Kā arī 41 "nedefinēts".

Pāris pārsteigumi no Excel, pāris kļūdas pieņēmumos un pivotā, līdz rezultāts ir klāt.

Un, tavu pārsteigumu, pirmajā vietā patiesi ir VW :) Kas arī ir tiesa, jo to ir visvairāk. Lielākais pārsteigums ir nedaudz cits. Atlasot datus par APK pārkāpumiem par 2018. gadu, sanāk, ka to ir ~120k. Pēc CSDD sniegtās informācijas, Latvijā patlaban reģistrēti un tehniskajā kārtībā esošie vieglie transportlīdzekļi ir ~707k. Kas tīri matemātiski nozīmē, ka izgājušogad sodu dabūjuši ir 17% no tiem, kas, protams, ir maz ticams. Piebildīšu, ka šis neietver fotoradaru novērotos pārkāpumus. Visticamākais, ka problēmas rada sīkie recidīvisti – tie, kuri pārkāpj divas un vairāk reizes gadā. Šis gan ir minējums, jo nav absolūti nekāda datu avota, kurš recidīva faktu apstiprinātu vai noliegtu. Tāpēc esmu vienpersoniski nolēmis, ka recidīva procentu ražotāja ietvaros mēs ignorējam un pieņemam, ka tas ir procentuāli konstants visu ražotāju auto.

Lai nodrošinātos, izņemsim ārā populārākos atkārtoto pārkāpumu veidus, kas visbiežāk saistīti ar stāvēšanas un apstāšanās noteikumu neievērošanu. Ātrumu arī vajadzētu, bet tomēr atstāsim, jo fotoradaru sodi te nav, bet "uzrauties" uz ekipāžu vairākas reizes gadā ir jāprot. Neņemsim vērā arī tādas lietas kā apgaismojuma ierīču nepareizu lietošanu, braukšanu dzērumā (tā mūs interesēs rakstā vēlāk), braukšanu bez papīriem vai derīgas apskates, liegumus, utt. Visa šī rezultātā mēs esam atlasījuši 93 tūkstošus pārkāpumu.

Gala rezultātā, fanfārām skanot un rožlapiņu lietum līstot, uz skatuves iznāk pirmais grafiks. Atlasīti dati, kur pārkāpumu skaits ir vairāk nekā 100.

Administratīvo pārkāpumu kodeksa ietvaros piemēroto sodu sadalījums pa auto ražotājiem un % attiecība pret šīs pašas markas LV reģistrētajiem transportlīdzekļiem (klikšķiniet uz attēla, lai palielinātu):

Kā redzams, pārkāpēju tops pēc skaita ir prognozējams, bet procentuāli pirmajā vietā ir Porsche, kam seko BMW un Land Rover :) Tas nozīmē tikai to, ka uz katriem 10 Porsche ir divreiz vairāk pārkāpēju, nekā uz katriem 10 Volkswagen. Zemāk pilnākai bildei ievietošu tabulu.

Un te arī atbilde uz jautājumu par BMW. Pat neskatoties uz to, ka BMW latvietim tik tiešām ir trešais populārākais pēc Audi un VW, pārkāpumu skaita ziņā uz vienu BMW, tas ir otrajā vietā – to vadītājiem ir daudz izteiktāka tendence piedalīties satiksmē ar saviem noteikumiem, nekā pārējiem, taču ne tik liela kā Porsche.

Ja runājam par pirmajām vietām, tās tomēr vairāk vai mazāk ir biznesa un ekskluzīvās klases automašīnas. Iespējams, ka tieši te ieslēdzas nianse par recidīvu – tendence uz atkārtotiem pārkāpumu gada laikā, kas šo transportlīdzekļu vadītājiem varētu piemist vairāk nekā citiem.

Šo statistiku gan pieņemiet ar sāls devu. Speciāli pamēģināju izpētīt visus Porsche gadījumus. Sagrupēju visus pārkāpumus pēc auto modeļa, pirmās reģistrācijas gada, vadītāja vecuma, dzimuma. Nope, nepalīdzēja. Taču viens dīvainītis gan mums uzzīmējās.

Pagājušā gada 10. decembrī ap 15:00 kāds 33 gadus vecs Porsche Panamera S vadītājs Rīgā, Gaujas ielā 15 (pieņemu, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes telpās) saņēmis 9 protokolus par ziņu nesniegšanu par transportlīdzekļa tiesisko lietotāju. Tik tiešām – PG083905, PG083906, PG083907, PG083908, PG083909, PG083910, PG083911, PG083912, PG083913.

Vecums un dzimums

Lai gan tabulās ir ieraksti, kuri norāda, ka, piemēram, 2018. gada 7. jūlijā A7 32. kilometrā ir apturēts kāds 117 gadus vecs vīrs ar Seat Altea, braucot 21-30 km/h ātrāk, nekā atļauts, pieņemu, ka tā ir kļūme.

Te var redzēt, ka visdiktāk pārkāpt noteikumus tīk vecuma grupai no 30 līdz 39 gadiem. Interesanti arī pavērot to, ka vecāka gadagājuma vadītāju skaits būtiski pieaug to pārkāpumu grupās, kuri ir tieši saistīti ar uzmanību.

Pārkāpumu veidi pēc vecuma grupām:

Ja atgriežamies pie vadītāja auto ražotājiem, pagriežot to visu vecuma skatījumā, tad BMW gadījumā ir redzams, ar ko jaunieši brauc :) Procenti tabulā attiecas uz visu ražotāju. Piemēram, 35% no Porsche sodītajiem ir vecuma grupā 30-39 gadi.

Bet, ja mēs visu saliekam dzimumu griezumā, tad izrādās, ka sievietes ir daudz prātīgākas. Vai arī spēj pierunāt policistus nebūt piekasīgiem :) Problēmas, principā, ir tā pašas, kas ar vecāka gadagājuma cilvēkiem – pie neuzmanības pārkāpumiem sieviešu daļa pieaug.

Pārkāpumu veidi pēc dzimumiem:

Dzērāji, narkomāni un citi idioti

Ak, autobraucēj, kurš brauc pie stūres reibumā. Izrādās, ka tu to visnaskāk dari vecumā no 20 līdz 49 gadiem. Pieņemu, ka tas korelē ar kopējo autovadītāju skaitu šajās grupās un pats par sevi neko neizsaka.

Diemžēl, dēļ tā, ka diezgan daudz ir N/A (pants minēts, bet promiles nav norādītas), viennozīmīgi nevar neko izsecināt par promiļu sadalījumu. Gribējās teikt, ka līdz ar gadiem pieaug tendence braukt "zem" nopietnām promilēm (1,5+), bet pilnīgi iespējams, ka šis cipars ir arī citos vecumos liels, bet slēpjas zem tā paša "N/A".

Reibums pēc vecumu grupām un reibuma veida:

Derētu tā kā atbildēt arī uz sākotnēji uzdoto jautājumu par to, kura ražotāja automašīnu šoferi ir naskāki braucēji reibumā. Paņemam tos ražotājus, kuriem pārkāpumu skaits ir 100 un vairāk. Vidējais dzērumā braucošo ir 1%, kas nozīmē, ka Mazda braucēji pie stūres dzērumā sēžas teju divtik biežāk.

Tātad, ja mēs satiekam Mazda un Toyota, tad iespēja, ka pie pirmā stūres ir reibis vadītājs, ir 4,5 reizes lielāka, nekā, ka pie otrā.

Savukārt, ja mēs satiekam pie stūres dzērāju, tad vislielākā iespēja ir, ka tas būs VW.

Sadalījumā pa transportlīdzekļu veidiem, 52% ir vieglie, 39% ir velo, kam ar 4% seko mopēds/motorollers un ar 3% kravas auto.

Nobeigumā

Lai gan dati varbūt nav pēc fen-šui paši pareizākie, no kuriem izdarīt secinājumus, es centos. Galu galā, atbilde uz jautājumu "tiešām BMW autovadītāju starpā visbiežāk ir sastopami idioti?", šķiet, ir sniegta.

Vērts uz šo visu atskatīties pēc gadiem desmit, pievelkot klāt tā brīža situāciju. Uzliku atgādinājumu :) Tad noteikti būs būtiski mainījušies daudzi apstākļi kā pārkāpēju, tā autoparka un pašu policistu ikdienā. Pieļauju, ka arī savadīto pārkāpumu kvalitāte būs augstāka, kā arī dati varbūt būs detalizētāki.

Iespēju ir daudz, ņemot vērā, ka Centrālā statistikas pārvalde publisko dažnedažādus datus par automobiļiem, kurus varētu izmantot kā papildus kritērijus.

Piemēram, reģistrēto automobiļu sadalījums pēc vecuma un degvielas veida gada beigās. Ar šo var izpētīt sakarību starp pārkāpumiem un auto vecumu, bet lai jau paliek citai reizei. Lai gan tagad varu teikt, ka, neskatoties uz to, ka 21+ gadus veci transportlīdzekļi ir 2x mazāk, nekā 10-19, braukšana dzērumā ar tiem piefiksēta gandrīz desmit reizes biežāk, nekā ar 10-19 gadus vecajiem.

Kartēšanai gan CSP dati nav pateicīgi, jo, piemēram, reģistrēto vieglo automobiļu skaits iedzīvotāju personiskajā īpašumā statistiskajos reģionos un republikas pilsētās gada beigās attiecas uz plānošanas vai kultūrvēsturiskajiem reģioniem un lielajām pilsētām, kas parasti ne par ko neliecina, jo lielās pilsētas darba dienās "uzsūc" transportu, bet Zemgale ir pārāk liela kaut kāda priekšstata gūšanai.

Ja jau aizrunājāmies par kartēšanu. Šādām korelācijām vērts izmantot CSDD sniegto statistiku par transportlīdzekļu sadalījumu pa pilsētām un novadiem komplektā ar iedzīvotāju skaitu pēc faktiskās un deklarētās dzīvesvietas, kā arī kaut ko izštukojot par transportlīdzekļu plūsmām, lai varētu piemērot koeficientus (piemēram, Latvijas Valsts ceļu tiešsaistes datus par ceļu noslodzi. Bet tas viss bez kārtīgas, rūpīgas pieejas ar veselu gūzmu papildus datu vairāk vai mazāk būtu minēšana. Interesanta minēšana ;)

Vēl teorijā var savilkt kopā Waze efektivitāti ar šiem ceļu satiksmes negadījumu datiem, lai apjaustu to, cik avārijas Waze palaiž gar degunu. Ja izrādītos, ka to ir relatīvi maz, tad no Waze reģistrētajiem atņemot zināmos CSNg, varētu diezgan droši iegūt saskaņoto un "ai, tur jau nekā nav" gadījumu skaitu.

Labi, beigsim spekulēt un dot iemeslu pavadīt daudz laika kārtējā bezjēdzīgajā datu rakšanā.

Raksta tapšanā izmantotie dati:

Paldies par uzmanību. Kaspars out.

Source

DELFI Auto

Tags

BMW Porsche Volkswagen
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form