Foto: Publicitātes foto
Latviešiem tīk tehniskie sporta veidi, un tajos mūsējiem ir labi panākumi - vai tas būtu rallijs, motokross, bobslejs, skeletons, pat vieglatlētikā labāki rezultāti tajās disciplīnās, kur vajadzīgs kas "tehnisks", piemēram, šķēps. Tāpēc nevajadzētu pārāk izbrīnīties par to, ka 17 gadus vecais jēkabpilietis Reinis Nitišs šosezon ir kļuvis par vienu no Eiropas rallijkrosa līderi.

Vēl jo vairāk tam nevajadzētu izbrīnīt tāpēc, ka nekur citur jau tas puisis īsti nevarēja nokļūt, augot tādā ģimenē - spēcīgi autokrosā un trekā savulaik bija viņa tētis Aigars Nitišs un arī krusttēvs Vilnis Buholcs. Šie vīri arī ir jaunās autosporta zvaigznes galvenais "balsts un pamats", lai gan uzvaras un slavu tomēr Reinis kaldinājis, pats grozot stūri un spiežot pedāļus. Un to viņš dara jau 13 gadus!

"Es braucu autokrosā, Reinis visu laiku līdzi, klēpī sēž, pie mašīnām. Aizvedām uz kartingu,un tā arī aizgāja. Nebija tā, ka nepatika. Reizēm gan - puikas ārā spēlējas, bet viņam jāstrādā," stāsta sportista tēvs Aigars Nitišs.

Šāgada Eiropas rallijkrosa čempionātā Reinis Nitišs pārstāv Somijas komandu "Set Promotions", kas ir vairākkārtēji Eiropas čempioni, un startē "Super1600" klasē ar "Renault Clio".

"Komandā nonācu, pateicoties Uģim Traubergam," stāsta Reinis. "Pagājušogad, kad vēl startēju ar savu veco mašīnu, skatījāmies, kas brauc pa priekšu, un tie bija somu komandas pārstāvji, kas brauca A finālos. Uģim tur bija "gali" un tā sanācām kopā."

""Super1600" klase bija mums vienīgais reālais variants startam Eiropas rallijkrosā, kurā ir trīs klases - "Touringcar" ar aizmugures piedziņas mašīnām, "Supercar" - pilnpiedziņas auto un 1600, kas ir priekšpiedziņa," turpina Reinis. "Turklāt pārējām klasēm ir 18 gadu vecuma ierobežojums."

Kā jau parasti lielās sacensībās, galvenā uzmanība kā no skatītāju, tā mediju un "promouteru" puses ir jaudīgākajām klasēm, spēcīgākajiem auto, kas rallijkrosa gadījumā ir "Supercar". Tajā šogad startē atraktīvais norvēģu pasaules rallija čempions Peters Solbergs, viesojas citas autosporta zvaigznes, un tas viss novērš uzmanību no Latvijas braucēja panākumiem.

"Jā, sākumā bija tā, ka mazajai klasei vispār nepievērsa nekādu uzmanību, pirmajā posmā nebija pat nebija apbalvošana, jo aizmirsa..." smejas Reinis. "Nebija ieplānota. Bet nu jau organizatori sāk kaut ko risināt, lai arī pie mums būtu vairāk braucēju. Pirms Zviedrijas posma bija sapulce, kurā piedalījās lielās komandas, un to pieprasīja."

Kāda ir sajūta tagad, kad pats ir kļuvis par līderi, kuru pārspēt ir gods un kurš ir "mērķis" pārējiem konkurentiem? "Pagājušogad pa priekšu braucošie šķita kaut kas neiedomājams, nesasniedzams. Šogad, kad ir gan tehnika, gan pašam izaugsme braukšanā, ir iespēja cīnīties par augstākajām vietām, nu jau visi esam vienādi," spriež Reinis.

Pie panākumiem un uzvarām jaunais jēkabpilietis Latvijas autosporta sabiedrību "pieradināja" jau ar šīs sezonas sākumu. Pirmajā posmā Lielbritānijā Reinim sestā vieta, bet uz trešo posmu jau varēja kāpt uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena, un tā trīs sacīkstes pēc kārtas, līdz Zviedrijā "tikai" otrā vieta.

"Anglija - pirmais un tāpēc vissmagākais posms, psiholoģiski visgrūtākais. Ja tagad atskatos uz to sacīksti, trase bija visvieglākā, bet pats bez pieredzes. Portugālē jau bija nedaudz labāk, bet arī īsti pārliecības nebija," atceras Reinis. "Ungārijā braucienos biju viens no ātrākajiem, pieredze arī bija nākusi klāt, un arī pārliecība par sevi bija augusi. Tur sasniedzām pirmo uzvaru. Somijā stimulu deva tas, ka pagājušogad tajā trasē biju braucis un to zināju. Iekšēji jutu, ka visam jābūt kārtībā. Tajā trasē vairāk bija asfalts, kas man padodas labāk, tomēr pirms tam 12 gadi kartingā. Norvēģijā trešā uzvara pēc kārtas - pēc pirmajām divām jau vairs negribējās finišēt zemāk. Redzēju, ka varu cīnīties par to pirmo vietu, tad to arī darīju. Nebija, kur atkāpties. Tad Zviedrijā otrā vieta, bet tur bija seši līdzvērtīgi braucēji, kas varēja uzvarēt. Kam trase padevās labāk, kam vairāk paveicās... Man "nesagāja", vienu braucienu savas kļūdas dēļ nefinišēju. Braucu visiem pa priekšu, uz tramplīna uzgāju pa nepareizu trajektoriju, un pēc tramplīna jau biju trases malā."

Lai gan Reiņa kontā ir trīs uzvaras, viņa pārsvars pār tuvāko sekotāju, dāni Ulriku Linnemanu ir tikai 13 punkti, kas rada papildus intrigu katrā no atlikušajiem trim punktiem. Tas, pateicoties izmaiņām šajā "jaunā parauga" Eiropas čempionātā, jo tika ieviesta jauna punktu skaitīšanas sistēma. "Ieskaitē rēķina visus posmus, visus braucienus, tā kā galvenais ir stabilitāte," norāda Nitišs. "Visi braucieni jābrauc līdz galam! Tā, piemēram, Supercar klases kopvērtējuma līderis Timurs Tamerzjanovs nav uzvarējis nevienā posmā, bet ir pirmais! Jebkura kļūda maksā kopvērtējuma punktus, kā man Zviedrijā."

Nākot no autosportistu sabiedrības, Reinim, jādomā, padoma devēju apkārt ir gana - gan vērtīgu, gan "speciālistu". "Līdz kaut kādam brīdim mans galvenais padomdevējs bija tētis, tagad jau arī vēl paskatās no malas kontaktcīņas trasē, bet mums komandā ir savi speciālisti, kas visu izvērtē, kādi dalībnieki, kāds būs "džokera" aplis, izdara riepu izvēli. Kā formulā - katram braucējam sava stratēģija." saka Reinis. "Pagājušogad bija daudz mācītāju - kurš būtu pa to trajektoriju braucis, kurš būtu startu "zadzis"..."

"Sākumā mēs ar [bijušo autokrosistu] Uģi Traubergu skatījāmies, kā Reinis brauc, mācījām, bet tagad ir tā, ka pat nevajag tajā komandas teltī iet iekšā, nevajag traucēt. Komanda ir ļoti profesionāla, 10 reizes uzvarējuši čempionātā, pieredze viņiem ir," atzīst Aigars Nitišs.

Savulaik Latvijas autosportā populārs bija sauklis "Latvietis - Eiropas čempions!", uz ko tiecās Latvijas autokrosa meistari, bet vēlāk to "adapēja" arī citās motoru sporta disciplīnās, un izskatās, ka Reinis Nitišs to var atkal "izcelt saulītē". "Vēl jau tie atlikušie posmi labi jānobrauc, un uz tiem jāliek lielais uzsvars," prātīgi norāda sportists. "Ir jācīnās. Pagājušogad esmu braucis Vācijas trasē, kur notiks sezonas noslēdzošais posms, Francijas trasē esmu aizvadījis testus, vienīgā trase no tiem trim pēdējiem posmiem, kur neesmu bijis, ir Austrija."

Ņemot vērā to, ka Eiropas rallijkrosa čempionāts tomēr piedzīvo pārmaiņu laikus, kādi ir Reiņa tālākie plāni? "Nekādu. Nav skaidrības vēl par pašu čempionātu, par tā formātu," atklāts ir Reiņa tēvs Aigars. "Tam grib piešķirt pasaules čempionāta statusu, ko arī panāks. Tad ienāks "lielās" divīzijas mašīnas. Bet vai būs "pavadošā klase" vai nebūs? Arī mūsu komandai apnicis 1,6 mašīnas skrūvēt, viņi grib ar jaudīgākām mašīnām strādāt. Pagaidām nevar saprast, kā viss veidosies."

"Ja atrastu finansējumu - var jau kāpt iekšā un braukt arī ar "divīzijas" auto. Kā pagājušā gada čempions Andreass Bakerūds, kurš Zviedrijas posmu novinnēja. Pusi sezonas skatījās, mācījās, bet nu uzvarēja. Nav jau tur nekā tāda, bet "rubļus" vajag salasīt," saka Aigars Nitišs, sakot pateicību tiem, kas Reini atbalsta šajā sezonā - Latvijas Dzelceļa infrastruktūrai, "Adugs", "Oškalns", "Ponsse", "Inos", "Live Rīga", Rēzeknes gaļas kombinātam, "XL transports", "alfis".

Uzvaras, pjedestāli, mašīnas un "dzelži" ir viens, bet tomēr Reinim ir arī citi lieli darbi un pienākumi - tehnikums, kur vēl atlikuši divi mācību gadi. "Skolā viss kārtībā! Skolotāja zina, ka neko neiekavēšu," pārliecināti saka Reinis.

Stundas, viņam gan, iespējams, nāksies kavēt arī pēc šīs sezonas beigām - Reinis ir uzaicināts uz "Global Rallycross" sacensībām ASV, Lasvegasā! Pagaidām gan vēl nav pavisam skaidri zināms, vai šis starts notiks, taču ielūgums ir saņemts, kas ir vēl viens apliecinājums latviešu motoru sporta spējām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!