Rallijs Latvijā 2011: ledū, lietū, putekļos un skaitļos
Foto: DELFI

Skatoties pēc "sausās" statistikas un sacensību aprakstiem, 2011. gada sezona Latvijas rallijā kārtējo reizi raksturojama kā veiksmīga un intriģējoša. Taču bez skaitļiem un sabiedrisko attiecību speciālistu rakstiem ir arī reālā īstenība, un tā reizēm mēdz būs atšķirīga.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Laikā, kad pasaules ekonomikai pāri gāzās krīze, Latvijas rallijā par to nekas neliecināja - ar vērienu sarīkotas sacensības, plašs dalībnieku skaits, spēcīgas automašīnas un konkurence. Šīs sezonas beigās izskatījās, ka nu krīze beidzot ir nonākusi arī līdz Latvijas rallijam, turklāt ne organizatoriskā, bet tieši "cilvēciskā" ziņā, jo, piemēram, sezonas noslēdzošajā posmā, rallijā "Latvija 2011" pieteikumu sarakstā vienu brīdi gandrīz puse bija ārzemju braucēji... Jāatzīst arī fakts, ka klasiskā rallija un rallijsprinta čempionātu apvienošana vienā pasākumā deva sajūtu, ka dalībnieku skaits sacensībās tikai pieaudzis.

Statistikas skaitļi šosezon gan ir tikpat iepriecinoši kā allaž - prestižākajā un starptautiski atpazīstamākajā N4 klasē Latvijas čempionāta ieskaitē startējušas 26 ekipāžas, bet tikai piecas no tām - visos septiņos čempionāta posmos, viena - sešos.

2011.gada Latvijas rallija čempionāta kopvērtējums.

N4 klases braucēju iecienītākais posms bijis Talsu rallijs, kurā bez ieskaites punktiem, ko dod pirmo 10 vietu ieguvējiem, palika piecas ekipāžas un vēl četras izstājās. Otrs rallijs ar viskuplāko N4 klases dalībnieku skaitu bija Latvijas čempionāta debitants, rallijs "Latgale" - 18 ekipāžas.

Arī A Plus klasē bilde tīri pieklājīga - čempionāta ieskaitei bija pieteikušās un posmos piedalījušās 28 ekipāžas, no tām trīs ar spēcīgajām WRC klases automašīnām un divas ar jaunās R4 klases spēkratiem, bet tikai viena no ekipāžām - Jānis Āzis/Ainārs Princis - startēja visos Latvijas čempionāta posmos. Šai klasē salīdzinoši daudz braucēju, kas piedalījušies tikai vienā LČ rallijā - deviņas.

Grupa 2WD, spriežot pēc kopvērtējuma tabulas, bijusi viskuplākā - 35 pieteiktas ekipāžas, pie punktiem tikušas 27, taču objektīvi spriežot, tieši šī klase visvairāk ieguvusi no divu čempionātu - rallija un rallijsprinta - apvienošanas, jo šīs klases pārstāvji veido sprinta kodolu un mugurkaulu.

Kopumā Latvijas rallija čempionātā šogad oficiāli piedalījušās 89 ekipāžas, taču katrās sacensībās ir bijuši sportisti, kas piedalījušies tajās bez "pierakstīšanās" čempionāta ieskaitē, īpaši ārzemju braucēji. Ar kvantitāti viss tā kā būtu kārtībā. Bet kā ar kvalitāti?

N4 klasē galvenie "aktieri" lielākoties ir palikuši tie paši, kas pēdējo četru piecu gadu laikā - brāļi Neikšāni, no kuriem arvien ātrāks un pārliecinošāks kļūst jaunākais, Andis, Aivis Egle, Jānis Vorobjovs. Viņiem šosezon pievienojās Jānis Dūcis, kurš uzskatāms par vienu no retajiem, kas pārstāv Latvijas rallija vadības iecerēto ideālo attīstības ķēdīti - vispirms pilots apgūst pieredzi mazākās sacensībās, tad "izaug" rallijsprintā, un tad pārnāk uz klasisko ralliju ar tā garākajām distancēm un augstāko prestižu. Sezonas sākumā sevi kā vienu no potenciālajiem pretendentiem uz kādu no medaļām pieteica Jānis Feldmanis, taču vasaras vidū viņš nolēma pārbūvēt savu "Mitsubishi Lancer EvoX" par R4 grupas auto un pievienojās A Plus klasei. Turklāt no 26 Latvijas čempionātā pieteiktajām ekipāžām 17 bijuši ārzemnieki - krievi, lietuvieši, igauņi... Latvijā būtu palikušas tikai deviņas N4 klases ekipāžas?

Sezonas sākumā N4 klasē atgriezās Ivars Vasaraudzis ar jaunākās paaudzes "Mitsubishi Lancer EvoX", taču atgriešanās nebija veiksmīga un tādā pat garā turpinājās visa sezona - Ivars izstājās abos ziemas rallijos, uzvarēja rallijā "Latgale", jau pārsēdies ierastajā "Mitsubishi Lancer WRC" auto, bet tas arī palika viņa pēdējais "iznāciens" šāgada Latvijas čempionātā. Lieki piebilst, ka Vasaraudža neesamība sacensībās nebūt neuzlabo to kvalitāti, taču tas nav atkarīgs tikai no pilota vai organizatori gribēšanas...

A Plus klasē situācija nosacīti nedaudz labāka - te pārsvarā ir Latvijas braucēji, taču arī šos 28 pilotus, kas saņēmuši (vai nav saņēmuši) ieskaites punktus 2011. gada Latvijas čempionātā, nevar viennozīmīgi vērtēt, jo šai klasē liela daļa ekipāžu sevi vairāk dēvētu par piederīgām rallijsprintam, un tikai abu disciplīnu apvienošana ir viņus ievietojusi "lielajā" kopvērtējumā. Jo sprinta braucējiem tomēr ir sava "attiecību kārtošana", ar igauni Georgu Grosu vai Mārtiņu Svili diez vai viņi plānoja tieši cīnīties.

2WD grupa bija vienīgā, kurā līdz pēdējām sacīkstēm nebija zināms, kas būs šāgada Latvijas čempioni, tā kā intriga saglabājās, bet mums ne pārāk iepriecinoša - uz zelta medaļu pretendēja lietuvietis Vitauts Baranausks un igaunis Markuss Abrams. Veiksmes gadījumā uz sudrabu varēja pretendēt Ralfs Sirmacis, taču veiksme nebija viņa sabiedrotā, un Latvijas čempionāta goda pjedestāls ir pavisam internacionāls - zelts Baranauskam, sudrabs Abramam, bronza - krievam Dmitrijam Mjačinam. Bet ja nebūtu četras izstāšanās Sirmacim, ja ne izlaisti pieci posmi Jānim Kārkliņam, ja ne četras izstāšanās Ivo Ķilpim...

Nevar teikt, ka 2011. gada Latvijas rallija sezona būtu vērtējama kā neizdevusies, gluži otrādi, jo ir izdevies noturēt augstu sacensību organizācijas kvalitāti, tā piesaistot kaimiņvalstu braucējus, taču izskatās, ka ar vidusmēra viesu ekipāžām čempionāta intrigu noturēt neizdosies, un parādās pirmās pazīmes, ka Latvija pagriežas uz to pusi, kurā ir augstā līmenī noorganizēts rallija čempionāts ar viduvēju dalībnieku sastāvu. Saprotams, ka skatītājus vairāk interesē mazāk meistarīgo braucēju kļūdas un avārijas, bet diez vai tā ir rallija būtība un sūtība...

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

A plus Rallijs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form