Latvijas autosportists Jānis Baumanis no STARD komandas pasaules rallijkrosa čempionāta ("World RX") sezonas pirmo pusi aizvadījis veiksmīgi, kopvērtējumā ierindojoties ceturtajā vietā, turklāt beidzot viņam izdevies iekļūt posma labāko trijniekā, taču svinības uz goda pjedestāla izpalika. Latvietis sarunā ar portālu "Delfi" pastāstīja par sezonas pirmo pusi, kā arī izcēla, ka viņam nākamajos posmos jākļūst stabilākam.
"World RX" čempionātā Baumanis ar savu "Ford Fiesta MK8" četros no pieciem aizvadītajiem posmiem iekļuva finālā. Norvēģijā izcīnītā vieta "Top 3" viņam neradīja tik lielu prieku, jo šis rezultāts iegūts pēc tam, kad tiesneši diskvalificēja sākotnējo uzvarētāju Antonu Marklundu. Tāpēc saņemt trofeju un aplieties ar šampanieti uz goda pjedestāla viņš nevarēja.
Kopvērtējumā ar izcīnītiem 79 punktiem Baumanis ierindojas ceturtajā vietā, zaudējot tikai brāļiem Timmijam un Kevinam Hanseniem ("Peugeot 208"), kuri iekrājuši 107 un 106 punktus, un 92 punktus ieguvušajam Andresam Bakerūdam ("Audi S1"). Aiz latvieša ar 78 punktiem ierindojas Niklass Gronholms un Timurs Timerzjanovs ("Hyundai I20"), kuriem ir 78 punkti, bet turpat ar 74 punktiem ir Laiams Dorans ("Audi S1"). Līdz šim rezultāti tabulā bijuši pietiekami blīvi, tāpēc sagaidāms, ka sezonas turpinājums būs aizraujošs.
Ja pirms sezonas teiktu, ka sezonas vidū kopvērtējumā būsi ceturtajā vietā, ko tu par to domātu?
Pirms sezonas likmes bija salīdzinoši augstas, jo likās, ka čempionāts būs nedaudz vieglāks, ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem. Taču čempionātā konkurence kļuvusi līdzvērtīgāka. Protams, ir sportisti, kuri brauc pa priekšu un konstanti uzrāda ļoti labus rezultātus, bet mums tā stabilitāte ir nedaudz pazudusi. Ceturtā vieta šobrīd ir super. Skaidrs, ka Gronholms būs ātrāks un gribēs tikt man garām, taču ir grūti kaut ko prognozēt. Rezultāti var strauji mainīties, bet man svarīgākais ir iegūt stabilitāti.
Tu šajā sezonā četros no pieciem posmiem esi iekļuvis finālā. Kāda īsti ir problēma ar stabilitāti?
Šajā sezonā tikai divi braucēji četras reizes sasnieguši finālu – es un Dorans. Jā, no tāda viedokļa stabilitāte ir ļoti laba. Tāpat arī pusfinālos un finālos viss bijis puslīdz labi. Taču esmu neapmierināts ar to, ka no piecām sacensībām trijās vai četrās man ir bijušas problēmas pirmajā kvalifikācijas braucienā, bet pēc tam otro kvalifikāciju aizvadu teju perfekti. Tad atkal trešajā un ceturtajā kvalifikācijā kaut kas nesanāk. Tas notiek pārāk bieži, šādas kļūdas nedrīkst būt. Tāpēc nākamajos posmos gribas iegūt stabilitāti, lai kvalifikācijās varētu iegūt pēc iespējas vairāk punktu. Gribētos konstanti būt labāko pieciniekā.
Ja sezonas laikā mēs posmos bijām 17 vai 18 braucēji, tad nākamajā posmā Zviedrijā būs 25 dalībnieki, un pie šāda sportistu skaita tas uzreiz var maksāt vietu pusfinālā.
Pirmo kvalifikāciju izlozes tev nav bijušas veiksmīgas, jo bieži esi kopā ar favorītiem.
Jā, neesmu arī ielozēts pirmajā vai otrajā starta pozīcijā, vienmēr esmu bijis vidū vai ārmalā, kas nav pateicīgākās vietas. Jācer, ka nākamajos piecos posmos būs veiksmīgāk.
Komanda ziņoja, ka bijušas problēmas arī ar sajūgu. Cik lielu iespaidu tas atstāja uz taviem startiem?
Jā, bija problēmas, bet nebija mums vienīgajiem. Viena firma vairākām komandām piegādāja sajūgus, un visiem bija kāds brāķis. Sajūgu diski ļoti ātri nodila un sakarsa. Tā bija problēma, bet izskatās, ka ar to esam tikuši galā, taču tik un tā starti nav tik labi. Meklējam risinājumus un eksperimentējam, bet pie šī grafika nav iespējams veikt mašīnas testus.
To starpību, kuru šobrīd ieguvis kopvērtējuma līderu trio, ir iespējams atspēlēt?
Hansenu "Peugeot", Bakerūda "Audi" un Gronholma un Timerzjanova "Hyundai" kļūst tikai ātrāki, bet mēs lēnāk uzlabojam savu ātrumu. Zviedrijā mums būs viens uzlabojums, kas varētu palīdzēt startā un trasē, bet tām trim komandām jau mašīna pašos pamatos ir uzbūvēta ļoti labi. Viņi mājasdarbu izpildījuši ļoti labi, bet mēs to vēl neesam pabeiguši. Mēs tik un tā cīnāmies ļoti labi, Norvēģijā izcīnījām ceturto vietu, bet beigās dabūjām trešo.
Cik liels bija tavs prieks par iegūto trešo vietu Norvēģijā?
Kausu dabūju, kad viesnīcā ēdu vakariņas. Tas nav tas pats. Ir forši to paveikt līdzjutēju, ģimenes un atbalstītāju dēļ, taču trešais biju tikai uz papīra. Gribas kāpt uz pjedestāla, aplieties ar šampanieti.
Vienīgais posms, kurā tev neizdevās iekļūt finālā, bija Lielbritānijā, kur tikai konkurenta avārija pārtrauca pusfināla braucienu, kurā tu jau biji aizcīnījies līdz otrajai vietai. Kā tu jūties pēc šādas neveiksmes?
Cenšos par to pārāk nedomāt, jo tāds jau tas sports ir. Citreiz veiksme uzsmaida, citreiz – ne. Šajā gadījumā pēc cita kļūdas trasē tika parādīti sarkanie karogi. Kad ieraudzīju sarkanos karogus, sapratu, ka manas iespējas šādu startu atkārtot būs ļoti mazas, jo konkurenti nākamajā startā mācēs nosegt savas pozīcijas. Silverstonas trasē apdzīšana ir ļoti sarežģīta, tāpēc atliek paļauties uz startu un džokera apļa stratēģiju.
Rallijkrosā dinamika ir ļoti liela, taču apdzīšanu trasē tiešā cīņā nav tik bieži, cik gribētos autosporta mīļotājiem. Kā tu uz to skaties kā braucējs?
Šosezon mašīnas spēkos ir tik līdzīgas, ka apdzīt var tikai tad, ja kāds kļūdās. Varētu teikt, ka šogad braucēji kļūdas pieļauj daudz mazāk nekā iepriekšējos gados. Piemēram, Norvēģijā pusfinālā Timerzjanovs kļūdījās un es viņu apdzinu. Arī Abrings kļūdījās, un viņam tiku garām pa ārmalu. Es viņiem visu laiku biju tuvu pie aizmugurējā bufera un mēģināju braukt savu trajektoriju, cenšoties panākt, lai viņi kļūdās. Kopumā piloti brauc tīrāk.
Man sanākuši arī vairāki labi manevri pirmajā pagriezienā pēc starta pusfinālos un finālos. Parasti esmu kaut ko izdomājis, un pēc tam ir gandarījums, ja to izdevies izpildīt. Tur ir jābūt "čujam", nevar tā vienkārši aiztaisīt acis un braukt pagriezienā. Sekundes tūkstošdaļā ir jānovērtē situācija trasē. Piemēram, Barselonā pēdējā aplī taisnē biju ceturtajā pozīcijā, konkurents pieļāva kļūdu, sākot par ātru bremzēt, un es zibenīgi izmantoju šo iespēju.
Norvēģijas posmā fināla rezultāti kļuva zināmi tikai pēc tiesnešu lēmumiem, un viņu piespriestā diskvalifikācija Marklundam deva trešo vietu. Tad vēl sekundes sods Kevinam Hansenam par cīņu ar Gronholmu. Kā tu vispār vērtē šādas situācijas, kuras izšķir tiesnešu lēmumi?
Sākumā visi bija nesaprašanā, par ko sodīts Hansens. Ar tēvu meklējām, kur tad īsti bija tas pārkāpums, bet tad atradām, ka piektajā vai sestajā aplī Hansens pieļāva kļūdu, viņš atgriezās trajektorijā, bet Gronholms jau bija blakus. Viņi abi saskrējās, Hansens nedaudz izsita Gronholmu ārā no trajektorijas, un viņš zaudēja kādu sekundi. Problēma šobrīd ir tiesnešos, jo viņi no posma uz posmu mainās. Varbūt ne gluži katrā posmā ir citi, bet trīs posmos strādā vieni, tad divos – citi. Katram cilvēkam ir savs redzējums, kas arī rada lēmumu nevienmērīgumu. Sekundes sods Hansenam par šo incidentu ir pilnīgi nesaprotams. Katrā kvalifikācijas braucienā varētu dot šādus sodus. Tās 600 zirgspēku jaudīgās rallijkrosa mašīnas slapjā laikā ir grūti vadāmas, un šī mazā kļūda nebija apzināta. Domāju, ka tiesneši šādu sodu iedeva, jo Abū Dabī bija līdzīga situācija, tikai sekundes sodu piesprieda Gronholmam.
Skatītājiem tas nedaudz bojā sportu. Piemēram, Norvēģijas posmā skatītājiem uzvarēja Marklunds, bet F-1 posmā Kanādā skatītāji redzēja, kā uzvar Sebastjans Fetels. Tas, ko FIA (Starptautiskā Automobiļu federācija – red.) dara ar saviem lēmumiem, nedaudz bojā sportu. Tehniskie noteikumi, protams, ir jāievēro, un šajā gadījumā Marklunds bija jāsoda. Taču par tādiem maziem gadījumiem nebūtu jāsoda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
