Alternatīvās degvielas daudz straujāk palīdzētu mazināt kaitīgos izmešus kravas transporta jomā  (9)

Plāns, kura pamatā ir tā sauktais klimata likums, ir daļa no ES ilgtermiņa apņemšanās panākt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam. Tomēr, pēc ekspertu domām, daļu plāna varētu izpildīt daudz agrāk.

Risinot jautājumus, kas saistīti ar transportu, kas rada apmēra trešdaļu siltumnīcefekta gāzu emisiju, Latvija plāno veicināt pāreju uz elektriskajiem transportlīdzekļiem un alternatīvo degvielu izmantošanu, kā arī veicināt tam nepieciešamās infrastruktūras attīstību. Šāda virzība ir ietverta Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata rīcības plānā un Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā, kā arī Transporta enerģētikas likumprojektā.

Līdzīgi likumdošanas akti, ieskaitot likumu par alternatīvajām degvielām, ir pieņemti arī Lietuvā. Kaimiņvalstī tie no ES mērķa fondiem, pašvaldībām un valsts budžeta nodrošinās 51 miljonu eiro, tos novirzot alternatīvo degvielu – biodegvielas, biometāna un ūdeņraža – ražošanas veicināšanai.

Smagā transporta ražotājs "Iveco" jau vairāk nekā divas desmitgades izstrādā ar alternatīvām degvielām darbināmus transportlīdzekļus, un kompānijas Baltijas pārstāvniecības vadītājs Ernests Jakubonis norāda, ka rūpnieciski attīstītās Rietumeiropas valstis – Itālija, Vācija un Francija – biometāna ražošanai pievērš lielu uzmanību.

"Šajās trijās valstīs vien katru gadu tiek uzbūvēti vairāki desmiti biometāna ražotņu, tādējādi nodrošinot tīru degvielu tiem, kas nodarbojas ar komercpārvadājumiem. Biometāna izmantošana samazina CO2 izmešus par līdz pat 95 procentiem, un citu kaitīgā piesārņojuma veidu – slāpekļa oksīda, cieto daļiņu – emisija sarūk par 90-95%," skaidro Jakubonis.

Pēc eksperta teiktā, automašīnas, ko darbina ar šo gāzi, daudzās valstīs tiek klasificētas kā zemo izmešu transports un tālab līdztekus pozitīvam ekoloģiskajam efektam tās iegūst vairākas citas priekšrocības: piekļuvi visām teritorijām bez ierobežojumiem, un dažās valstīs to iegādei paredzētas subsīdijas vai ir spēkā nodokļu atvieglojumi.

Viens no perspektīvajiem virzieniem

Lietuvas Nacionālajā enerģētikas un klimata rīcības plānā teikts, ka "sašķidrinātā dabasgāze kā degviela pašlaik ir vienīgā "tīrā" tehnoloģija smagajā transportā. Salīdzinot ar vieglo transportu, smagajam transportam nav citu alternatīvo tehnoloģiju, un lēmumi par izmešu samazināšanu ir jāpieņem jau šodien".

Dokumentā arī atzīmēts, ka sinerģija starp atjaunojamiem enerģijas avotiem un sašķidrinātu dabasgāzi ir viens no perspektīvajiem virzieniem. Jakubonis uzskata, ka to nenosaka tikai ekoloģijas faktors, bet arī biometāna ražošanas lielais komerciālais potenciāls.

"Rietumeiropas valstīs biometāna ražošana tiek attīstīta gan tāpēc, lai apmierinātu iekšējā tirgus vajadzības, gan tāpēc, lai risinātu daudzus citus jautājumus. Tas ir efektīvs veids, kā risināt piesārņojuma problēmas, tas iespējo aprites ekonomiku, kā arī palīdz risināt sociālos jautājumus. Visbeidzot tā, protams, ir komerciāla darbība," atzīmē eksperts.

Efektīvāka alternatīva

Aprīļa vidū Eiropas Revīzijas palāta publicēja ziņojumu, kas atklāja, ka elektrisko transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras attīstība ES valstīs ir pārāk lēna. Ziņojumā teikts, ka situācija dažādās valstīs var atšķirties, taču tiek būvēts pārāk maz staciju un trūkst maksājumu sistēmu salāgošanas, integrējot tās vienā platformā, un tas ir neērti autovadītājiem, kas ceļo starp valstīm.

Ziņojumā arīdzan minēts, ka dažās valstīs joprojām trūkst reāllaika režīmā strādājošu lietotņu, kas informē autovadītājus par uzlādes staciju statusu, to noslogojumu u.tml.

Eiropas Komisija ir nospraudusi mērķi līdz 2025. gadam palielināt publiski pieejamu elektrisko transportlīdzekļu uzlādes punktu skaitu līdz 1 miljonam, taču auditori ir skeptiski par tā sasniegšanu. Pašlaik 27 ES valstīs un Lielbritānijā ir aptuveni 250 tūkstošu uzlādes staciju, tāpēc katru gadu vajadzētu atvērt 150 tūkstošus jaunu staciju jeb 3 tūkstošus nedēļā.

Pēc Jakuboņa domām, elektrisko transportlīdzekļu plašu ieviešanu daļēji var aizstāt ar alternatīvām, enerģijas nesēja funkciju pildot gāzei, un tādējādi nodrošināt robustu un ekonomiski efektīvu risinājumu. Ar biometānu darbināmi transportlīdzekļi var kļūt par lētu un tīru alternatīvu pašreizējam pilsētas un piepilsētas transportam vai bērnu skolas transportam.

"Elektrisko autobusu sniedzamība labvēlīgos apstākļos ir daži simti kilometru, taču ziemā tā var sarukt par 35, pat 50%, tāpēc šādu transportu nevar uzskatīt par īsti efektīvu. Savukārt, piemēram, ar saspiestu dabasgāzi darbināmais "Iveco Daily NP" var nobraukt 350-450 km – būtībā tādus pašus attālumus kā dīzeļa mašīna aukstā laikā, un tvertnes uzpildīšana ir ievērojami ātrāka nekā baterijas uzlāde," salīdzina eksperts.

Pēc viņa teiktā, ar biometānu darbināms piepilsētas transports efektīvi tuvina gan tiem valsts mērķiem, kuri attiecas uz piesārņojuma samazināšanā dzīvojamajos rajonos, gan veicina alternatīvo degvielu attīstību, turklāt rentablā veidā. Jakubonis saredz vēl citu ieguvumu – izmantojot biometānu, valsts samazina atkarību no citiem energonesējiem. Otrkārt, ja ir traucēta elektrības padeve, gāze paliek nozīmīga alternatīva mobilitātes saglabāšanai.

Pašlaik Lietuvā ir deviņas saspiestās dabasgāzes uzpildes stacijas, un nepieciešamības gadījumā to skaitu varētu viegli palielināt, savukārt Latvijā ir sešas CNG uzpildes vietas, to operators, kompānija "Virši-A", staciju skaitu plāno palielināt līdz desmit.

Eksistē arī daži tehnoloģiju piemēri, kas demonstrē, ka ar gāzi darbināmu automašīnu var uzpildīt, izmantojot mājsaimniecības gāzes caurulei pieslēgtu kompresoru. Tāds risinājums varētu būt nākotnes alternatīva elektriskās automašīnas baterijas uzlādēšanai nakts laikā.