"Audi" šī gada Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) kongresā rosināja diskusiju par to, kā izmantot mākslīgo intelektu cilvēces labā. Atklājot globālo samitu "AI for Good Global Summit", "Audi" izpilddirektors Ruperts Štadlers skaidroja, ka automatizēta braukšana sniedz iespēju būtiski uzlabot cilvēku dzīvi.
Tomēr, lai mazinātu pārmērīgas ekspektācijas, viņš brīdināja: "Nenovēršamu avāriju gadījumā mēs uzskatītu, ka lēmums būtu jāpieņem autonomajam automobilim. Taču dilemmas situāciju nevar atrisināt ne cilvēks, ne iekārta." Tādēļ viņš piebilda, ka papildu juridiskajiem jautājumiem ir jāapspriež arī ētiskie jautājumi saistībā ar jauno tehnoloģiju izmantošanu.
Pirmajā globālajā samitā "AI for Good Global Summit" Ženēvā "Audi" izpilddirektors ANO ekspertiem norādīja: "Sabiedrībā nepieciešams diskutēt par autonomās braukšanas iespējamo milzu potenciālu un tās saistību ar ētiskajiem un tiesiskajiem jautājumiem."
Zinātnes un nozares eksperti mākslīgo intelektu uzskata par galveno tehnoloģiju autonomās braukšanas jomā. Tas palīdz vadīt automobili, pieņemot lēmumus, kas izriet no vides uztveres un analīzes. Bet kurš ir atbildīgs, ja notiek nelaimes gadījums, un kā nenovēršamu briesmu situācijā būtu jārīkojas autonomi braucošajam automobilim? Štadlers skaidro: "Mēs nopietni attiecamies pret sabiedrības bažām un esam apņēmušies risināt šo jautājumu."
Pēdējo divu gadu laikā autobūves uzņēmums "Audi" ir izveidojis starpnozaru tīkla iniciatīvu "beyond", piesaistot starptautiski atzītus mākslīgā intelekta ekspertus zinātnes un uzņēmējdarbības jomā. Iniciatīva ir vērsta uz mākslīgā intelekta sociālo ietekmi automobiļu un darba vidē.
Pirmos rīkotos pasākumus apmeklēja filozofi, psihologi, juridiskie eksperti, datorzinātnieki un jaunie uzņēmēji. Seminārā par autonomās braukšanas ētiskajiem un juridiskajiem jautājumiem kopā ar "Audi" ekspertiem piedalījās arī citi dalībnieki − Aijads Rāvans un Keita Dārlinga no "MIT Media Lab", Lučiāno Floridi no Oksfordas Universitātes un Braiants Volkers Smits no Dienvidkarolīnas Universitātes.
Šīs iniciatīvas prezentācijā globālajā samitā iekļauta arī publiskā diskusija. "Automobiļu nozare nevar viena atbildēt uz visiem ētiskajiem un juridiskajiem jautājumiem saistībā ar autonomo braukšanu. Zinātnei, uzņēmējdarbībai, politiķiem un sabiedrībai ir jāsadarbojas," skaidro Štadlers. Tādēļ nākamais iniciatīvas solis ir paplašināt iesaistīto skaitu un veicināt sadarbību pētniecībā.
Otrs temats, uz ko ir vērsta šī iniciatīva − darba vides nākotne mākslīgā intelekta laikmetā. "Mums ir nepieciešama diferencēta izpratne par to, kā mākslīgais intelekts maina mūsu darba vidi," skaidro Štadlers. Tas attiecas gan uz darba tirgus pamatmehānismu, gan uz konkrētiem uzņēmumu projektiem. "Mūsu mērķis ir ideāla cilvēku un iekārtu sadarbība," uzsver "Audi" izpilddirektors Štadlers. Doma par moduļu montāžu bez montāžas līnijas ir piemērs tam, kā šī mijiedarbība izskatītos modernā rūpnīcā.
"Būtībā mums ir jānodrošina, ka mākslīgais intelekts tiek izmantots sabiedrības labā. Tas, kā mākslīgais intelekts maina mūsu dzīvi, ir atkarīgs no mums visiem un no tā, kādā veidā mēs izmantojam jauno tehnoloģiju potenciālu," sacīja Štadlers.
ANO kongresa Ženēvā organizatori ir Starptautiskā Telekomunikāciju savienība (ITU), Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas atbild par informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, kā arī Pītera Diamandisa izveidotais "XPrize" fonds. Trīs dienu ilgajā samitā pirmo reizi tikās vadošie starptautiskie eksperti, lai apspriestu mākslīgā intelekta potenciālu globālo izaicinājumu risināšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
