Ceļu satiksmes drošības jomā uzsvaru liks uz vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanu  (79)

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka "viens no galvenajiem pasākumiem 2021. gadā ir plānotais vidējā ātruma kontroles ieviešanas projekts, ko realizēs "Latvijas Valsts ceļi". Citu valstu, kā arī Latvijas prakse liecina, ka sistemātiski veikta ātruma kontrole ievērojami samazina ceļu satiksmes negadījumu skaitu un seku smagumu. Šo ņemot vērā, plānojam sākt izvietot uz Latvijas ceļiem vidējā ātruma kontroles mērierīces, kas kopīgi ar stacionārajiem radariem nodrošinās arvien plašāku kontroles klātbūtni ceļu satiksmē."

Ātruma kontrole ar vidējā ātruma noteikšanas sistēmu paredz, ka transportlīdzekļa ātrums tiek fiksēts, ņemot vērā laiku, ko spēkrats pavada no viena punkta līdz nākamajam. Pirmā kamera nofotografē transportlīdzekļa numurzīmi un fiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt otra kamera posma beigās atkārtoti nofotografē transportlīdzekli, lai pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju aprēķinātu, ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļā posmā. Ja vidējas braukšanas ātrums bijis lielāks par šajā ceļa posmā atļauto ātrumu, tad autovadītājam tiek noformēts administratīvā pārkāpuma protokols.

Šādas ātruma mērīšanas pilotprojekts 2019. gada pavasarī tika ieviests ceļa posmā Tīnūži-Koknese, tomēr gadu vēlāk naudas trūkuma dēļ vidējā braukšanas ātruma radars tika izslēgts.

Padomes locekļi vienojās šogad atbalstīt 26 ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses projektus un pasākumus 1,8 miljoni eiro apmērā. Padome vienojās lūgt iekļaut ceļu satiksmes drošības tematiku sabiedriskajā pasūtījumā sabiedriskajiem medijiem.

Padomes locekļi iepazinās ar ceļu satiksmes drošības statistiku (ceļu satiksmes negadījumi un pārkāpumi ceļu satiksmē) par 2020. gadu. Valsts policijas pārstāvis Normunds Krapsis uzsvēra, ka pērn uz Latvijas ceļiem dzīvību zaudējuši 139 cilvēki, tostarp 10 bērni. Tie ir sliktāki rezultāti nekā gadu iepriekš.

Tāpat Krapsis norādīja, ka pandēmijas apstākļos, kad Latvijā ir ieviesta virkne dažādu ierobežojumu, būtiski ir samazinājies negadījumu skaits uz valsts ceļiem. Iekšlietu ministrs akcentēja katastrofālo dzērājšoferu skaita palielināšanos un aicināja izvērtēt iespēju atgriezties pie administratīvā aresta atjaunošanas. Ceļu satiksmes drošības padomes sēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumu sekmīgā īstenošanā būtiska nozīme ir sadarbībai starp visām atbildīgajām institūcijām.

Sanāksmes dalībnieki atbalstīja virzīšanai izskatīšanai Ministru kabinetā padomei prezentēto Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027. gadam projektu, kā arī pārrunāja CSDP vienotās vizuālās identitātes koncepciju.

Padomes locekļi izskatīja informāciju arī par Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.-2020. gadam rezultatīvo rādītāju izpildi, atzīmējot nelielu progresu un atsevišķas pozīcijas, kur plānotie rezultāti ir sasniegti. Par 70% ir sasniegts bojāgājušo skaita samazinājums, par plānoto lielāks uzlabojums sasniegts attiecībā uz bojāgājušo mototransporta vadītāju un pasažieru, komerctransporta negadījumos ievainoto skaita samazinājumu. Samazinājies arī nepareiza ātruma izvēles rezultātā notikušajos negadījumos bojāgājušo un vadītāju alkohola vai narkotisko vielu ietekmē izraisītos negadījumos bojāgājušo skaits.

Sēdes dalībnieki izskatīja ar CSDP domnīcas darba rezultātus, atskaiti par 2020. gadā realizētajiem projektiem ceļu satiksmes negadījumu novēršanai un profilaksei.

Diskusijā piedalījās Satiksmes ministrijas, Iekšlietu ministrijas, CSDD, "Latvijas Valsts ceļi", Valsts policijas, Rīgas domes Satiksmes departamenta un RTU pārstāvji, kā arī citi sadarbības partneri un nevalstisko organizāciju pārstāvji.