CSDD vadītājs rosina automātiski atslēgt mobilo sakaru tīklu autovadītājiem braucošā spēkratā
Foto: LETA

Amatpersonas, kas šodien bija pulcējušās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, rosināja satiksmes drošības uzlabošanai lemt arī par nedrošo gājēju pāreju, kuras maz izmanto, slēgšanu un mobilo telefonu izmantošanas ierobežošanu autovadītājiem.

Ceļus satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vadītājs Andris Lukstiņš norādīja uz problēmu ar mobilo telefonu lietošanu, piemēram, īsziņu rakstīšanu. Tāpēc vispār būtu jāaizliedz lietot attiecīgās ierīces, piemēram, ar mobilo sakaru operatoriem vienojoties, ka, pārvietojoties ar automašīnu ātrāk par 30 kilometriem stundā, attiecīgās ierīces tiek atslēgtas, pauda CSDD vadītājs.

Piektdien CSDD publicēja paziņojumu, kurā detalizētāk skaidro šo izskanējušo informāciju par mobilo tālruņu ierobežošanu automobiļos.

Komisijas sēde bija veltīta Ceļu satiksmes drošības plāna 2017. – 2020. gadam īstenošanas rezultātiem. Valsts kontroles (VK) pārstāve Inese Kalvāne norādīja, ka ir ieviests VK ieteikums mērķtiecīgāk rīkot satiksmes drošības kampaņas, veicot rezultātu novērtēšanu. Kalvāne arī vērsa uzmanību, ka ir jāievieš sistēma, kur uzkrātu datus par negadījumiem, kas nodrošinātu informāciju negadījumu novēršanai nākotnē. Viņa norādīja, ka varētu netikt sasniegts plānā nospraustais mērķis – 2020. gadā bojāgājušo skaitu samazināt uz pusi salīdzinājumā ar 2010.gadu.

Satiksmes ministrijas pārstāvis Talivaldis Vectirāns norādīja, ka mērķis ir samazināt bojāgājušo skaitu par 50% – no 218 līdz 109. Savukārt pērn bojā gāja 148 cilvēki. Kā vienu no avāriju iemesliem viņš minēja to, ka siltajā laikā, tajā skaitā vasarā atsevišķi autovadītāji nenovērtē situācijas bīstamību, tāpēc notiek daudz dažādas frontālas sadursmes.

Vectirāns atzina, ka atbilstoši nesamazinās smagi ievainoto skaits, tāpēc ir jāstrādā pie risinājuma rašanas arī šajā jautājumā. Smagi ievainoto skaits 2018.gadā bija 542, 2017.gadā - 496, bet 2016.gadā - 520.

Arī viņš norādīja, ka nepieciešams padziļināti pētīt ceļu satiksmes negadījumu (CSN) iemeslus, kas arī ticis darīts, izpētot 84 smagos CSN 2016.gadā Rīgas reģionā. Šajā pētījumā no 21 CSN uz gājēju pārejām tika secināts, ka deviņas gājēju pārejas neatbilst nosacījumiem, piemēram, to novietojums vai arī tas, ka pirms tām ir izvietotas pārāk daudz citu ceļa zīmju, kas var novērst autovadītāju uzmanību, skaidroja SM pārstāvis.

"Latvijas Valsts ceļu" (LVC) pārstāvis Māris Zaļaiskalns cita starpā norādīja, ka satiksmes drošības veicināšanai būs jālemj arī par atsevišķu gājēju pāreju likvidēšanu, kuras izmanto tik neliels gājēju skaits, ka šī vieta neatbilst gājēju pārejas statusam.

Zaļaiskalns norādīja, ka šādas nepamatoti iekārtotas gājēju pārejas apdraud gājēju drošību, jo to mazās izmantošanas dēļ autovadītāji nerēķinās, ka kāds gājējs šo pāreju patiešām izmantos. Savukārt gājējam šī pāreja rada maldīgu sajūtu, ka visi autovadītāji sagaida, ka viņš izmantos šo šķērsojuma vietu, izrietēja no LVC pārstāvja teiktā.

Vectirāns norādīja, ka iemesli CSN ir arī gājēji bez atstarojošiem elementiem, kā arī gājēji, kas pārvietojas alkohola reibumā. Tāpat nogurums ir satiksmes negadījumus veicinošs faktors. Šo domu papildināja CSDD vadītājs Andris Lukstiņš, norādot, ka noguruma dēļ veidojas "sekundes miegs", kas ir pat bīstamāks par lielu daļu no gadījumiem, kad tiek braukts alkohola reibumā.

SM pārstāvis norādīja, ka problēma ir arī tas, ka automašīnas aizmugurē sēdošie nelieto drošības jostu. Tāpat būtu nepieciešams uzstādīt nepieciešamās zīmes, kā arī ņemt vērā drošības auditā paustos ieteikumus, kas ne vienmēr ir ieviesti, pauda Vectirāns. Tas gan skaidrojums ar to, ka atbildīgo darbinieku rīcībā nav nepieciešamie miljoni izmaiņu veikšanai. Tāpat secināts, ka Valsts policija CSN nefiksē visu informāciju - par atstarojošo elementu, atstarojošo vestu un drošības jostu lietošanu, kā arī riepu stāvokli.

Viņš arī skaidroja, ka ir gadījumi, kad kāds automašīnas vadītājs nomirst vēl pirms ceļu satiksmes negadījuma, tāpēc ģimenes ārstiem jāpievērš uzmanība, piemēram, sirds veselības riskiem. Attiecīgos gadījumos vai nu jāliedz braukšana, vai jāveic veselības kontroles, pauda Vectirāns.

Šogad plānots arī ieviest tehniskos līdzekļus autoceļu malā vietās, kur savvaļas dzīvnieki šķērso autoceļu. Ar šiem līdzekļiem paredzēts atbaidīt dzīvniekus no ceļa šķērsošanas brīdī, kamēr pa to brauc kāda automašīna.

Valsts policijas priekšnieka vietnieks Artis Velšs cita starpā norādīja, ka nepieciešami ceļu infrastruktūras uzlabojumi, lai samazinātu transportlīdzekļu frontālās sadursmes.

Komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) no savas puses pauda bažas par atsevišķu pārvietojamo ātruma noteikšanas ierīču iegādi, ņemot vērā, ka Valsts policijas automašīnās ir aprīkojums, ko izmantot šādām vajadzībām.

Source

LETA

Tags

Andris Lukstiņš CSDD Saeima Satiksmes ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form