Foto: Publicitātes foto

Autosports Itālijā ir bijis ļoti nozīmīgs lielāko daļu pagājušā gadsimta. Pirmajā gadsimta pusē vairumā sacensību uzvaru guva "Alfa Romeo" un "Maserati" braucēji, savukārt vēlāk līderiem pievienojās arī "Ferrari".

Sacensību gars ir teju iekodēts šo ražotāju gēnos, taču salīdzinoši nesen sīvie sāncenši kļuvuši par pavisam tuviem draugiem. Pagājušā gadsimta beigās "Ferrari" un "Maserati" apvienoja spēkus un daļēji darbojās kā viens uzņēmums, uzsākot jaunu sadaļu abu uzņēmumu vēsturē.

"Itāļu auto ražotāji ir savstarpēji cieši saistīti – viņu atsevišķie stāsti un pagātne ir atšķirīga, taču šobrīd lielākā daļa pieder vienam koncernam. Tādiem uzņēmumiem, kā "Maserati" un "Ferrari" ir līdzīga pieeja sacīkšu automašīnu ražošanai un to tehnoloģiju pielāgošanai arī ikdienas automašīnām. Ir pavisam likumsakarīgi, ka pēc vairāku gadu desmitu sacenšanās konkurenti ir izlēmuši izmantot abu ražotāju stiprās puses, lai kopīgi veidotu vēl labākas automašīnas," stāsta Evelina Avina, "Maserati" preču zīmes vadītāja.

Filmas cienīgs stāsts

Visu lielāko Itālijas autoražotāju vēsture ir cieši savijusies, un šajā stāstā galveno lomu spēlējuši tādi vārdi, kas vairs nepastāv, piemēram, "De Tomaso". Bet "Ferrari" un "Maserati" kopīgā vēsture ir unikāla pat Itālijas kontekstā.

"Maserati" 20. gadsimtā ieguva daudzas neatkārtojamas uzvaras, tai skaitā Pirmās formulas (F-1) čempionu titulus, taču tam sekoja traģiskais negadījums "Mille Miglia" sacensībās 1957. gadā, pēc kura uzņēmums pārstāja darboties autosporta jomā un koncentrējās uz ikdienas automašīnu ražošanu.

Tomēr sacensības, protams, pilnībā nepazuda no ražotāja ikdienas – "Maserati" automašīnas aizvien izmantoja autosportā, taču galvenokārt privātajās komandās, kamēr ražotāja spējīgie inženieri turpināja rūpēties par auto attīstību. Tieši tas bija gads, kad parādījās izcilākās "Maserati" automašīnas, kas tagad maksā simtiem tūkstošus vai pat miljonus eiro, piemēram, "3500 GT", "5000 GT", "Mistral", pirmās paaudzes "Quattroporte" un "Ghibli".

Tajā pat laikā "Ferrari" ieguva aizvien lielāku popularitāti – Enco Ferrari, uzņēmuma dibinātājs, vērsa galveno uzņēmuma uzmanību uz autosportu, un tas vēlāk atmaksājās, ļaujot iegūt desmitiem uzvaru F-1 un citās sacensībās un čempionātos.

70. gados daļa "Ferrari" un "Maserati" akciju tika pārdotas, un dažus gadus vēlāk norisinājās degvielas krīze, kas visā pasaulē samazināja pieprasījumu pēc sporta mašīnām par vairākiem desmitiem procentu, un tas abus ražotājus spēcīgi ietekmēja. Tā rezultātā "Maserati" nokļuva cita sporta mašīnu ražotāja "De Tomaso" kontrolē.

Pēc vairāku veiksmīgu modeļu, piemēram, "Biturbo", parādīšanās, "Maserati" atkal nokļuva pārmaiņu posmā – tam mainījās galvenie akcionāri. 1993. gadā par vairākuma "Maserati" akciju īpašnieku kļuva koncerns, kam piederēja arī "Ferrari" un kas šodien zināms kā FCA. Tikai dažus gadus vēlāk, 1999. gadā, "Ferrari" tika nodota pilna "Maserati" pārvaldība.

Sports un greznība – divi vienā

Šīs savienības dalībnieki lieliski papildināja viens otru. Jau no pirmsākumiem "Maserati" bija pazīstams kā sportisku un vienlaikus greznu un ekskluzīvu auto ražotājs. Savukārt "Ferrari" bija slavens ar pasaulē labākajām sporta automašīnām, jaudīgākajiem dzinējiem un automašīnu piekares saderību.

Bet kā uzbūvēt ideālo automašīnu? Atbilde ir vienkārša – ļaujot "Maserati" veidot automašīnas virsbūvi un interjeru, bet "Ferrari" ļaut parūpēties par dzinēju. Tā ticis darīts ar visām "Maserati" automašīnām kopš 2002. gada, un šīs sadarbības pirmie rezultāti bija "Coupé" un "Spyder" modeļi ar atmosfēriskiem 4,2 litru dzinējiem. Tāds pats dzinējs jau drīz tika izmantots arī "Quattroporte" modelī, bet abu ražotāju kopdarbi, kas atstājuši lielāko iespaidu uz pasauli un būvēti uz tās pašas platformas, ir "Ferrari Enzo" un "Maserati MC12" modeļi.

Tieši "MC12" bija automašīna, kas iezīmēja "Maserati" atgriešanos pie autosporta un nesa ražotājam vairākas diezgan iespaidīgas uzvaras, tai skaitā četrus FIA GT braucēju čempiona titulus un piecu komandu uzvaras no 2005. līdz 2009. gadam. "MC12" bieži vien pielīdzināja "Enzo", un savu izcilību tas pierādīja leģendārajā Nirburgringas Nordšlaifes trasē – "MC12" sasniedza apļa laiku 7:24.29 jau vienā aplī, pieveicot trasi par sekundi ātrāk nekā radniecīgais "Enzo".

Abu leģendāro automašīnu ražotāju sadarbība ar to nebeidzās – atmosfēriskie 4,7 litru "Ferrari" dzinēji tika izmantoti arī "Maserati GranCabrio" un "GranTurismo" modeļos. Vēlāk jaunās paaudzes "Quattroporte", "Ghibli" un "Levante" modeļi tika aprīkoti ar "Ferrari" veidotajiem trīs un 3,8 litru divu turbokompresoru benzīna dzinējiem. No tiem pats jaudīgākais ir izmantots "Quattroporte GTS" modelī, sasniedzot 530 ZS jaudu, tāpēc luksus klases sedans spēj sasniegt 100 km/h ātrumu tikai 4,7 sekundēs.

Šo divu zīmolu apvienība veidoja ne tikai augstas kvalitātes automašīnas, bet "Maserati" cena "premium" segmentā bija arī ļoti konkurētspējīga. Piemēram, ekskluzīvs "Levante" apvidus auto maksā no 77 000 eiro un "Ghibli" sedans no 72 000 eiro.
Foto: Publicitātes foto

"Maserati" jau ir paziņojuši par plānu tuvākajā desmitgadē paplašināt modeļu klāstu un attīstīt jaunus dzinējus, lai līdzās jaudīgajiem "Ferrari" dzinējiem attīstītu arī augstas efektivitātes hibrīda spēkstacijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!