Viņš pauda, ka Auto asociācija sevī asociācijas biedri kopā nodarbina vairāk nekā 1500 darbiniekus un nodokļos gadā samaksā 80 miljonus eiro. "Mūsu biedru klienti pārstāv praktiski visas nozares un jau tagad ir novērojams, ka krīze ir skārusi tās visas. Ir apstājusies ne tikai automašīnu tirdzniecība, bet arī apkope un remonts," skaidroja Kulbergs.
Viņš norādīja, ka Auto asociācija pievienojas citu nozaru pārstāvošo organizāciju viedoklim, ka pašreizējā Ministru kabineta (MK) pieeja, nosakot atsevišķas krīzes skartās nozares ir kļūdaina un nerisinās problēmu, tādēļ asociācija aicina valdību izstrādāt atbalsta mehānismus uzņēmumiem neatkarīgi no darbības nozares.
Kulbergs norādīja, ka krīzes līdzšinējā attīstība ļauj prognozēt, ka auto tirdzniecība apstāsies pilnībā, kā arī būtiski samazināsies auto remontu un apkopju apjoms. Tas nozīmē štatu samazināšanu par 50% un vairāk, kā arī grūti realizējamu krājumu veidošanos, kas prasīs papildu finansējumu saistību nodrošināšanai. Kopējais Auto asociācijas biedru uzņēmumiem nepieciešamais atbalsta apjoms varētu sasniegt 11,5 miljonus eiro, no kuriem 80% sastāda personāla dīkstāves izmaksas un 20% nepieciešamās kredītu garantijas saistību pildīšanai ar piegādātājiem.
Tāpat Auto asociācijas biedri ir gatavi ņemt dalību pārtikas un medikamentu loģistikas nodrošināšanai krīzes apstākļos, iesaistot to rīcībā esošo personālu un transporta vienību uzkrājumus. Tas ļautu dīkstāves apmaksai nepieciešamo finansējumu izmantot valstij kritisku loģistikas problēmu risināšanai, pauda Kulbergs.
Viņš uzsvēra, ka šis ir īstais brīdis valstij sniegt atbalstu godīgiem nodokļu maksātājiem. Auto asociācijā ir apvienojušies 0,5% no visas nozares uzņēmumiem, nodarbina 7% darbinieku, veido 46% apgrozījuma un nomaksā 40% no visas nozares nodokļiem. Kulbergs norādīja, ka auto tirdzniecības un remonta nozare kopā veido 1,4 miljardi jeb vairāk nekā 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP).
Kā ziņots, Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, kurā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksu darba ņēmējiem.
Par spīti vairāku uzņēmēju organizāciju iebildumiem iecerēts, ka Ministru kabinets noteiks nozares, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami likumā noteiktie pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi.
Vairāku tautsaimniecības nozaru organizācijas vienoti aicina valdību rast atbalsta mehānismus uzņēmumu atbalstam, kam būtiski ir krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai nozarei, teikts sešu rūpniecības nozaru kopīgajā vēstulē valdībai un Saeimai.
Vēstulē uzsvērts, ka krīze ir skārusi visus, neatkarīgi no nozares. "Dažās nozarēs tas ir acīmredzams, kā viesmīlībā, taču notiekošais jau ir tiešā veidā skāris vai vistuvākajā laikā ietekmēs arī visas ražojošās un eksportējošās nozares. Gan informācijas tehnoloģijas (IT), gan metālapstrādi, elektroniku, kokrūpniecību un visus pārējos. Iemesli tam ir dažādi. Vieniem lielie pasūtītāji Eiropā un Amerikā aptur savas ražošanas, piemēram, autorūpniecībā, citiem pārtrūkst piegādes ķēdes, bet IT pasūtītāji iesaldē projektus," teikts vēstulē.
Gala lēmums par likumprojektu būs jāpieņem Saeimai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
