Satversmes tiesa (ST) 19. martā ierosinājusi lietu par Autoceļu lietošanas nodevas likuma normu, kas noteica sodu par valsts autoceļa posma lietošanu, ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta.
Kā portāls "Delfi" uzzināja ST, lieta ierosināta par Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9.1 panta otrās daļas redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 30. jūnijam, un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40 panta otrās daļas redakcijā, kas bija spēkā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 30. jūnijam, atbilstībuSatversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9.1 panta otrā daļa redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 30. jūnijam, noteica, ka "par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, šā panta pirmajā daļā minētajai personai uzliek minimālo naudas sodu, kāds par attiecīgo pārkāpumu pārvadātājam paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā."
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40 panta otrā daļa redakcijā, kas bija spēkā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 30. jūnijam, paredzēja, ka par likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu, ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 180 līdz 360 eiro, bet pārvadātājam – no 500 līdz 1000 eiro.
Satversmes 1. pants nosaka ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, bet 92. panta pirmais teikums nosaka, ka "ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā."
Lieta ierosināta pēc Rēzeknes tiesas pieteikuma. Rēzeknes tiesas izskatīšanā ir administratīvā pārkāpuma lieta, kurā ierosināta tiesvedība pēc personas sūdzībām par vairākiem Valsts policijas amatpersonas lēmumiem.
Ar šiem lēmumiem personai, pamatojoties uz apstrīdētajām normām, uzlikti administratīvie sodi par likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu bez autoceļu lietošanas nodevas samaksas.
Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka saskaņā ar apstrīdētajām normām personai nosakāmais naudas soda apmērs neatbilst samērīguma principam, kā arī esot nemainīgs, proti, tiesa neesot tiesīga vērtēt konkrēta pārkāpuma raksturu un smagumu, lai noteiktu samērīgu naudas soda apmēru.
Tādēļ apstrīdētajās normās ietvertais tiesiskais regulējums esot pretrunā ar Eiropas Savienības tiesību normām un neatbilstot Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam.
ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz šā gada 19. maijam iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2021. gada 19. augusts.
Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
