Kā Covid - 19 ietekmējis smēķēšanas ieradumus?
Foto: Publicitātes foto

Latvijas Universitātes profesore Dr. Aija Zobena ir fokusgrupās pētījusi smēķētāju lietošanas paradumu maiņu pandēmijas laikā. Pētījuma mērķis bija noskaidrot smēķētāju, tostarp arī bezdūmu produktu, lietošanu Covid-19 laikā un vai ieviestie valstī ierobežojumi ir izmainījuši paradumus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lielākā daļa pētījuma dalībnieku pandēmijas ierobežojumu laikā strādāja vai studēja attālināti. Interesanti, ka attālinātais darbs ir veicinājis biežāku smēķēšanu. Šis ir viens no blakus efektiem, līdzīgi kā ar lieko svaru, kas parādījies no attālinātā darba. Daļa respondentu atzinuši, ka, apzinoties cigarešu negatīvo ietekmi uz veselību un vēlmi biežāk smēķēt, izvēlējušies alternatīvus cigarešu jeb bezdūmu produktus. Cits iemesls alternatīviem produktiem bija cigarešu smaka un pasīvās smēķēšanas efekts pret līdzcilvēkiem, it īpaši ņemot vērā, ka mājās uzturējās arī bērni. Šīs paradumu izmaiņas neattiecas uz izteikti atkarīgiem cigarešu smēķētājiem ar ilgu gadu stāžu.

Cigarešu lietošana bieži vien ir socializēšanās rezultāts konkrētajā darba kolektīvā. Attālināta strādāšana nozīmē vides maiņu un arī pielāgošanos jaunajiem apstākļiem mājās. Galvenie iemesli, kāpēc smēķētāji izvēlējās pāriet uz alternatīviem smēķēšanas produktiem – iespēja tos lietot diskrēti, samazināts vai neesošs pasīvās smēķēšanas risks, mazāk kaitīgi, ar perspektīvu atmest smēķēšanu pavisam. Gados jauniem cilvēkiem tā ir arī ģimenes plānošanas lieta – pakāpeniski ar mazāk kaitīgu alternatīvu izvēli sperot pirmos soļus atmešanai.

Savukārt kā galvenos iemeslus, kāpēc neizdodas atmest tradicionālās cigaretes, pētniece min garšas pieradumu. Vieglāk pārmaiņām pielāgojas sociālie smēķētāji – tādi, kas smēķē kompānijas dēļ. Savukārt atkarīgais smēķētājs meklēs garšu, nikotīna intensitāti un grūtāk pielāgosies pārmaiņām.

Produktu cenas paaugstināšanas politika nav ietekmējusi paradumu maiņu – pētījuma dalībnieki atzinuši, ka drīzāk pārskatījuši savus ikdienas paradumus un izdevumu struktūru, nekā atteikušies no smēķēšanas. Daļa atzinusi, ka meklējusi ceļus, kā iegādāties smēķēšanas produktus nelegāli.

Starp interesantākajiem atklājumiem pētījumā Aija Zobena min globālu tendenču ienākšanu ikdienā. Latvijā arvien populārākas kļūst tādas kustības kā zero waste un zaļā domāšana. Tas parādās arī smēķēšanas paradumos – gados jaunāki cilvēki sāk pievērst uzmanību, cik un kādi atkritumi rodas no produktu smēķēšanas un kur tie paliek.

Pētnieces pieredze rāda, ka Latvijā ar alternatīvajiem produktiem vairāk nikotīnu uzņem tieši gados jauni cilvēki. Tas nozīmē, ka viens mazais mērķis tiek lēnām sasniegts – cilvēki neizvēlas cigaretes, kas ir veselībai pats kaitīgākais nikotīna produkts. Jaunākiem cilvēkiem pirmsākumi smēķēšanai ir saistīti ar sociālo smēķēšanu jeb smēķēšanas produktu lietošanu kompānijās. Populārākie produkti ir karsējamā tabaka (IQOS) un elektroniskās cigaretes, arī nikotīna spilventiņi un vienreizlietojamās elektroniskās cigaretes – salti. No citām vecuma grupām mazāk kaitīgos alternatīvos produktus vairāk lieto tie, kas agrāk smēķējuši cigaretes, bet pārgājuši uz alternatīvām, jo tās ir mazāk kaitīgas un cilvēki vēlas dzīvot veselīgāk.

Nikotīna produktu lietošanas pamatā ir individualitātes izpausme. Sabiedrībā attieksme pret tabakas produktiem mainās. To ietekmē arī apkārtējā vide un sociālais spiediens – sabiedrībā jūtama tendence "nesmēķēšanas kultam", tā vietā izvēloties veselīgu dzīvesveidu, sportu un uzturu. Līdz ar to, lietotāji ikdienā vēlas noslēpt savu cigarešu smēķēšanu un vairāk izvēlas alternatīvos, mazāk kaitīgos bezdūmu produktus, kurus var lietot diskrēti no apkārtējiem, no kolēģiem darbā un sabiedriskās vietās. Savukārt smēķētāji, kas vēlas atmest cigaretes, bezdūmu produktiem izvēlas tradicionālās garšas, kas būtu līdzīgas cigaretēm.

Ar mērķi iepazīstināt jaunākos sabiedrības aptaujas datus un atklāti diskutēt par smēķēšanas kaitējuma samazināšanas politiku un alternatīvām, Bezdūmu nozares asociācija rīkoja semināru "Bezdūmu sabiedrības veidošana Latvijā un ārvalstīs". Seminārā piedalījās nozares profesionāļi no Latvijas un ārvalstīm, kas ļāva iepazīties ar ārvalstu pieredzi, kļūdām un panākumiem virzībā virzībā uz bezdūmu sabiedrību.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form