2024. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās ir palielinājies par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās IKP pieaudzis par 0,9%.
Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 9,3 miljardi eiro.
Lauksaimniecības nozarē novērots pieaugums par 1,7%, ko ietekmēja pieaugums augkopības nozarē (par 14,6%) un kritums lopkopībā (par 2,5%). Zivsaimniecības nozarē vērojams kāpums par 14,2%, kā arī palielinājumu par 4,8 % uzrādījusi mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.
Dažādu ārēju un iekšēju ietekmējošo faktoru rezultātā ilgstošs lejupslīdes periods (apjomu kritums septīto ceturksni pēc kārtas) iestājies apstrādes rūpniecībā, kas samazinājusies par 5,3%. To ietekmēja kritums lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 1,5%. Kritums vērojams arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 11,5%), nemetālisko minerālu ražošanā (par 11,2%), elektrisko iekārtu ražošanā (par 3,6%), kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 16,8%). Savukārt apstrādes rūpniecību pozitīvi ietekmēja pieaugums tās otrajā lielākajā nozarē – pārtikas produktu ražošanā – par 1,8%. Ražošanas apjomi kāpuši arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē (par 9,2%).
Pēc straujajiem ražošanas apjomu kāpumiem pērn, būvniecības nozares produkcijas apjoms šī gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 5,5%. Lai gan divas no trīs būvniecības apakšnozarēm uzrāda apjomu kāpumu, tas neatsvēra kritumu ēku būvniecībā, kur jaunu būvniecības līgumu trūkuma dēļ novērots samazinājums par 22,0%.
Tirdzniecības nozarē konstatēts samazinājums par 1,7%, ko ietekmēja kritums vairumtirdzniecībā (par 4,3 %) un automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē (par 3,7 %).
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare šajā ceturksnī uzrāda kritumu.
Informācijas un komunikāciju nozaru darbībā novērots kritums par 3,2%. To veicināja apjoma kritums telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā (par 1,4%) un datorprogrammēšanā un konsultēšanā (par 4,7%).
Finanšu un apdrošināšanas nozares pieaugumu 1,8 % apmērā ietekmēja kāpums apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē un finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošās darbībās – attiecīgi 20,9% un 12,2% apmērā.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
