Daugavas Ziemeļu šķērsojumu varētu sākt būvēt 2007. vai 2008.gadā, prognozēja Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL).
Kā prognozēja mērs, ap šo laiku varētu būt pabeigta Ziemeļu šķērsojuma un un Ziemeļu maģistrāles projekta izstrāde un atrisināts finansējuma jautājums. Kad tilts varētu tikt pabeigts viņš pagaidām neprognozēja.

Aksenoks atgādināja, ka Rīgas dome iesniegusi pieteikumu Eiropas Savienības (ES) finansējumam tilta un maģistrāles būvniecībai. Iecerēts, ka ES piešķirs tiltam 12 miljonus eiro.

"Ja šī nauda netiks piešķirta tiltu nāksies būvēt pašu līdzekļiem," sacīja Aksenoks.

Citu tiltu būvniecība pagaidām neesot iecerēta. Tomēr nav izslēgta iespēja, ka varētu būt kādi priekšlikumi no uzņēmējiem privātajai un publiskajai partnerībai un arī citi tilti varētu tikt uzbūvēti, sacīja mērs.

Kā ziņots, veicot transporta modelēšanu Rīgas attīstības plāna 2006.-2018.gadam izstrādes gaitā, noskaidrots, ka svarīgākais pasākums pilsētas attīstībai transporta jomā ir Ziemeļu trases ar Daugavas Ziemeļu šķērsojumu izbūve, liecina jaunā Rīgas attīstības plāna otrā redakcija.

Tāpat secināts, ka lielu ieguldījumu pilsētas transporta situācijas uzlabošanā dotu arī Hanzas šķērsojums pār Daugavu.

Tādēļ Rīgas attīstības plānā nākamo 12 gadu laikā paredzēta gan Ziemeļu trases un šķērsojuma izbūve, gan Hanzas šķērsojuma izbūve.

Kā norādīts plāna otrajā redakcijā, labākie rādītāji transporta situācijas uzlabošanai pilsētas līmenī ir Hanzas šķērsojumam, bet starptautiskā un reģionālā līmenī - Ziemeļu šķērsojumam.

Veicot modelēšanu, noskaidrojies, ka viszemākā efektivitāte pilsētas transporta situācijas uzlabošanā būtu tad, ja tiktu izbūvēts tikai Zemgales un Lucavsalas šķērsojums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!