Pētījums: 'ēnu ekonomikas' daļa privātajā sektorā pērn - 38,1%

2009.gadā ēnu ekonomikas apjoms privātajā sektorā Latvijā bija 36,6%, tādējādi pērn ēnu ekonomika privātajā sektorā ir palielinājusies par 1,5 procentpunktiem.

2010.gadā Latvijas privātajā sektorā bijis augstākais ēnu ekonomikas apjoms Baltijā. Igaunijā 2010.gadā ēnu ekonomikas apjoms privātajā sektorā bija 19,4%, bet Lietuvā - 18,8%.

Tāpat secināts, ka no aptaujātajiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu vadītājiem un īpašniekiem Latvijā pērn ir bijis lielākais neuzrādīto ienākumu apjoms (33,7%), tai seko Lietuva (16,6%) un Igaunija (11,4%).

Pērn 14,6% Latvijas uzņēmēju ir slēpuši darbinieku skaitu uzņēmumā, Igaunijā - 9,7%, bet Lietuvā - 7,9%.

2010.gadā Latvijā aplokšņu algas maksājuši 35,5% uzņēmumu, Igaunijā - 19,6%, bet Lietuvā 15,8%. Savukārt kukuļos Latvijas uzņēmēji pērn samaksājuši 10,8% no uzņēmuma ieņēmumiem, Lietuvā - 9,3%, bet Igaunijā - 5,6%.

Tāpat pētījumā atklāts, ka ēnu ekonomikas apjoms privātajā sektorā Latvijā pērn bijis vislielākais Rīgā (42%), tai seko Vidzeme (30%), Zemgale (29,6%), Kurzeme (27,7%), bet Latgalē tas bijis viszemākais (26%).

Latvijā pērn ēnu ekonomikā visvairāk darbojās būvniecības nozares pārstāvji (53,6%), tai seko pakalpojumi (41,7%), mazumtirdzniecība (40,9%), vairumtirdzniecība (31%) un rūpniecība (25,9%).

Pētījumā arī atklāta uzņēmēju apmierinātība ar valsts pārvaldi - visvairāk ar to ir apmierināti igauņi (56%), tiem seko lietuvieši (41,8%) un latvieši (34,4%), savukārt par valsts nodokļu politiku visneapmierinātākie ir latviešu uzņēmēji (44,2%), kuriem seko lietuvieši (21%) un igauņi (5,2%). Ar savas valsts nodokļu politiku ir apmierināti 38,1% igauņu, 17,6% lietuviešu un 5,2% latviešu.

Arī valsts atbalstu uzņēmējdarbībai Latvijas uzņēmēji vērtē visnegatīvāk (36,2%), tiem seko lietuvieši (32,8%) un igauņi (8,9%). Igaunijas uzņēmēji ir visapmierinātākie ar valsts atbalstu uzņēmējdarbībai - to apliecinājuši 27,4% aptaujāto uzņēmēju, Lietuvā apmierināti ir 9,8%, bet Latvijā - 8,1%.

Pētījums tika veikts laika posmā no šā gada marta līdz aprīlim, aptaujājot 591 Latvijas, 536 Lietuvas un 500 Igaunijas uzņēmumu vadītāju un īpašnieku.