Foto: LETA
Griķu cenas šā gada jūlijā, salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju, ir pieaugušas par 158%, liecina Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) apkopotie dati.

Pērn jūlijā kilograms griķu veikalos maksāja 82 santīmus, bet šogad – jau 2,12 latus.

Centrs informē, ka kopumā pārtikas produktu cenas Rīgas veikalos jūlijā ir bijušas stabilas un lielākajai daļai pārtikas produktu jūlijā salīdzinājumā ar jūniju cenas ir bijušas bez izmaiņām. Savukārt salīdiznājumā ar pagājušā gada jūliju ļoti būtiski ir pieaugušas piena produktu cenas, bet samazinājušās dārzeņu cenas, informē centrs.

Centra dati liecina, ka āboli "Jonagold" gada laikā kļuvuši par 58% dārgāki, maltā kafija sadārdzinājusies par 47%, skābais krējums - par 39%, jogurts "Baltais" ar persikiem - par 37%, bet fasēts biezpiens - par 36%.

Kefīra cena gada laikā augusi par 34%, fasētā 2% piena cena - par 30%, saulespuķu eļļas - par 30%, jogurta bez piedevām par 27%, 25% skābā krējuma - par 25%, 3,5% pilnpiena - par 23%, sviesta - par 22%, bet Krievijas siera - par 20%.

Par 38% lētāk nekā pagājušā gada jūlijā šogad var iegādāties importa gurķus, vietējie tomāti kļuvuši par 28% lētāki, apelsīni - par 23%, mandarīni - par 22%, vietējie galviņkāposti - par 18%, importa tomāti - par 17%, vietējie gurķi - par 14%, citroni - par 13%, banāni - par 9%, bet bumbieri - par 7% lētāki.

Centra vadītāja Ingūna Gulbe uzskata, ka cenu pieaugums daļēji skaidrojams ar izejvielu cenu pieaugumu attiecīgajiem produktiem. Savukārt dārzeņu cenu samazinājumam ir vairāki iemesli, piemēram, pagājušajā gadā Polijā bija lieli plūdi, bet Krievijā un Ukrainā sausums, tāpēc tur dārzeņi neizauga. Polijas dārzeņi arī Latvijā maksāja dārgāk, bet daļa Latvijā izaudzēto dārzeņu tika eksportēta uz Krieviju un izveidojās atsevišķu dārzeņu deficīts.

Gulbe norāda, ka lielu ietekmi atstāja arī E. coli baktērijas skandāls un Krievijas importa aizliegums Eiropas Savienības dārzeņiem. "Cilvēki kļuva piesardzīgi pret dārzeņiem. Tas viss ir veicinājis dārzeņu cenas samazināšanos," norāda Gulbe. Viņasprāt, "Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu šo situāciju izmantot savā labā un lielos daudzumos lietot vietējos dārzeņus uzturā, gan svaigus, gan sagatavot krājumus ziemai, jo mediķi jau ilgstoši ir satraukušies pat to, ka mēs par maz uzturā lietojam dārzeņus".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!