Raidījums: apšaubāmi līgumi ar apdrošināšanas brokeriem liek mainīt likumdošanu  (16)

Raidījums norāda, ka šis jautājums atkal aktualizējies saistībā ar Rīgas mēra Nila Ušakova ārštata padomnieka Ērika Teilāna dzīvesbiedrei Jūlijai Teilānei piederošo kompāniju "Attollo brokers", kas Rīgas domes sabiedrību iepirkumos redzami sākusi ielauzties kopš 2010.gada. Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāzē nav atrodamas ziņas, ka kāda konkursa rezultātā šī apdrošināšanās brokeru kompānija būtu tikusi pie tiesībām apkalpot "Rīgas centrāltirgus" un "Rīgas ūdens" apdrošināšanas līgumus. Taču šo iestāžu izsludinātājos konkursos nolikumos kā līguma apkalpotājs norādīts tieši Teilānei piederošais "Attollo".

Konkurss netika rīkots arī pagājušogad, kad Attollo tika pie tiesībām apkalpot Rīgas namu pārvaldnieku. Joprojām nav zināmi rezultāti pārvaldnieka izsludinātajā konkursā par vairāk nekā 3300 darbinieku veselības apdrošināšanu. Taču neatkarīgi no konkursa rezultātiem, jau šobrīd zināms, ka vērienīgo līgumu apkalpos tieši Attollo.

"de facto" arī tapis zināms, ka visticamākais treknu ienākumu daļu "Attollo brokers" nodrošina līgums ar Rīgas domei piederošo "Rīgas satiksmi". Pašvaldības uzņēmums 2011.gadā par apdrošināšanas pakalpojumiem samaksāja vairāk nekā miljonu latu (1 078 733,6 LVL). Arī šos līgumus šobrīd apkalpo "Attollo brokers". Lieki piebilst – konkurss brokera izvēlei netika rīkots. "Viņi paši nāc ar savu piedāvājumu, kas mums bija izdevīgāks par iepriekšējo, mums nebija iemesls teikt viņiem nē," skaidroja "Rīgas satiksmes" Komunikāciju daļas vadītājs Viktors Zaķis.

Kā attaisnojumu, kāpēc nav ticis rīkots konkurss, iestādes min to, ka brokeris atlīdzību saņem nevis no pasūtītāja, piemēram, Rīgas satiksmes, bet gan no apdrošinātāja. Tas gan ir nepārliecinošs arguments, jo brokera atlīdzību apdrošinātājs tik un tā iekļauj apdrošināšanas prēmijā, ko galu galā samaksā pircējs. Taču tiesības apkalpot līgumu brokerim var būt pat ļoti izdevīgas – tiek minēts, ka brokeru pakalpojumu atlīdzība var sasniegt pat 10 un vairāk procentus no apdrošināšanas prēmijas lieluma. Rīgas satiksmes gadījumā tas nozīmē, ka brokeris bez konkursa ticis pie darījuma, kas ienes daudzus desmitus tūkstošus latu.

Tikmēr Rīgas mērs Nils Ušakovs atturas vērtēt, vai viņa padomnieka dzīvesbiedres firmas iekļaušana apdrošināšanas līgumos bez konkursa ir ētiska. Viņš arī kategoriski nenoliedz, ka Teilāns varētu būt sekmējis savas sievas firmas darbību pašvaldības uzņēmumos, taču steidz apgalvot – viss noticis likuma ietvaros. "Ja Teilāna kungs būdams mans ārštata padomnieks, vai tas nozīmē, ka viņam vajadzētu pārdot vienu no apdrošināšanas firmām, kas strādā vairāk nekā 10 gadus tirgū, tas būtu dīvaini," sacīja Ušakovs.

Situācija gan nav tik viennozīmīga, kā to Rīgas mērs mēģina pasniegt. Gan Iepirkumu uzraudzības birojs, gan arī finanšu ministrija un tirgus uzraugi ir vienoti pārliecībā, ka arī brokeri jāizraugās saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma normām. "Tas ir pasūtītāju izvēles jautājums, pasūtītāji, kuri prot lasīt likumu, tie viņu piemēro, tie, kas teiksim tā, vēlas no šī regulējuma kaut kādā veidā izvairīties, viņi izmanto šāda veida interpretāciju," skaidroja Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta direktors Mārtiņš Brencis.

Šobrīd Saeima skata labojumus Publisko iepirkumu likumā un visticamākais, tos papildinās arī ar pantiem, kas regulē apdrošināšanas brokeru un pašu apdrošinātāju attiecības. Viena no iecerēm, ko atbalsta arī paši brokeri – jau nolikumā ierakstīt noteiktu procentu apmēru, kādu atlīdzību apdrošināšanas brokeris saņems.

Konkrēta atlīdzības apmēra iekļaušana nolikumā ļautu izvairīties no domstarpībām ar apdrošinātājiem. Bet, lai valsts un pašvaldības iestādes nevarētu likumu katru reizi traktēt pa savam, viens no priekšlikumiem – ja brokeri piesaista kā ekspertu arī konkursa nolikumu rakstīšanai, par to būtu jāmaksā pasūtītājam.

Turklāt Finanšu ministrija arī ierosinājusi likumā noteikt, ka par līgumcenu uzskatāma arī netiešā atlīdzība, ko brokeris saņem no apdrošinātāja. Šādu labojumu atbalstījusi arī Saeimas atbildīgā komisija, kas nozīmē tikai to, ka – ja likumu apstiprinās arī Saeima, vairs nebūs iespēju likuma pantus tulkot pēc patikšanas un arī brokeris būs jāizraugās publisko iepirkumu likuma kārtībā.

"Likums pašlaik vispārējās nostādnēs to paredz, tas, ka uz atsevišķiem pakalpojumiem un iepērkot atsevišķus pakalpojumus, ne līdz galam izprot likumu, acīmredzot tad mums ir jāpalīdz saprast šis likums līdz galam," sacīja Brencis.