Foto: DELFI
Jēkabpils novada domes rīkotajā publiskajā apspriešanā par kokskaidu granulu rūpnīcas būvi pilsētas pierobežā saņemtas kopumā 423 anketas. Piecās no tām pausts atbalsts rūpnīcas būvei, bet 418 - pret to iebilsts, vēsta avīze "Brīvā Daugava".

Saņemtas arī vēstules ar vairākiem strādājošo parakstiem, tostarp no diviem Jēkabpils uzņēmumiem ar argumentiem pret ražotnes būvniecību.

Ziņojumā par sabiedriskās apspriešanas rezultātiem apkopots, ka no rūpnīcas ieceres atbalstītājiem visbiežāk izskanējis arguments par to, ka ir vajadzīgas jaunas darbavietas, taču šāda rūpnīca jābūvē citur, savukārt rūpnīcas pretinieku biežākie argumenti ir tādi, ka tā iecerēta pārāk tuvu pilsētas dzīvojamajam rajonam, ka tā pasliktinās apkārtējo iedzīvotāju dzīves vidi, bojās ielas un piesārņos vidi.

Kokskaidu granulu rūpnīcas būves ieceri pilsētas pierobežā noraidījusi arī Jēkabpils pašvaldība, vienlaikus pilsēta aicinājusi investorus izvēlēties būvēt šādu rūpnīcu pilsētas neizmantotajās rūpnieciskajās teritorijās. Arī no "Selko īpašumi" saņemts piedāvājums būvēt ražotni kādā no šai firmai piederošajiem zemes gabaliem Salas novadā, taču tajā vietā teritoriālplānojums nepieļaujot rūpniecisko apbūvi.

Jēkabpils novada dome 1. martā ārkārtas sēdē apstiprināja gala ziņojumu par kokskaidu granulu rūpnīcas būvniecības ieceres publiskās apspriešanas rezultātiem. Nolemts arī pieprasīt no šīs idejas virzītājiem virkni papildu dokumentācijas, tostarp pilnu tehnoloģisko aprakstu, būvniecības ieceres situācijas plānu, kā arī neatkarīgu ekspertu atzinumu par šādas būves iespējamo ietekmi uz vidi un apkārtējo teritoriju, kā arī citus. Pēc šādu dokumentu saņemšanas projekta virzītājiem SIA "NGF" nāksies organizēt vēl vienu būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

SIA "NGF" pārstāvis norādīja, ka iepriekš solītie dokumenti pašvaldībā varētu tikt iesniegti līdz 9. martam. Tika apliecināts, ka ir saņemts piedāvājums no Jēkabpils rūpnīcu būvēt tieši pilsētā, taču pagaidām vēl tiekot veikti aprēķini, jo piedāvātajā vietā Jēkabpilī esot klajš lauks, kamēr iecerētajā vietā Ābeļu pagastā ēku korpusi, lai gan cietuši no laika zoba, tomēr ir.

"Jāatzīst, ka daži cilvēki ir labi pastrādājuši, savācot tik lielu skaitu parakstu pret rūpnīcu, bet mēs neveicām nekādus pasākumus, lai savāktu parakstus par rūpnīcu. Gribu atgādināt, ka citas līdzīgas rūpnīcas, kas jau strādā Latvijā, nevarētu tikt uzceltas, ja tās neiekļautos tajos normatīvos, ko paredz Latvijas likumdošana," laikrakstam sacījis "NGF" pārstāvis.

Pēc Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektora Jāņa Subatiņa laikrakstam sacītā, koģenerācijas principa izmantošana šādās rūpnīcās Latvijā ir ļoti maz pētīta. "Nozīmīgākais kaitējums varētu būt šķeldošanas troksnis, bet visgrūtāk novēršamais kaitējums apkārtnei — putekļi un izmeši," pieļāva Subatiņš.

Viņš arī teicis, ka rūpnīcas ieceres virzītājiem būs jāpierāda, ka iedzīvotāju dzīves vide nepasliktināsies. Savukārt nauda, kas no šādas rūpnīcas varētu ienākt pašvaldības budžetā nodokļos, esot neliela — ap 30 000 latu īpašuma nodokļa un dabas resursu nodokļa veidā gadā, kas esot mazāk par 1% no pašvaldības budžeta, tātad pašvaldības finansiālais ieguvums no tās varētu būt pavisam neliels.

Par jaunu dokumentu pieprasīšanu no rūpnīcas idejas virzītājiem un jaunas publiskās apspriešanas rīkošanu nobalsojuši visi desmit Jēkabpils novada domes deputāti, kuri bija klāt izbraukuma novada domes sēdē Ābeļos. Uz sēdi sanākušie iedzīvotāji mudināja pašvaldību noteikt termiņus, kādos pieprasītie dokumenti jāiesniedz, un mainīt teritoriālplānojumu, lai nepieļautu ražošanas objektu parādīšanos pilsētas privātmāju rajonam tieši kaimiņos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!