Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā otrdien bija paredzēts izskatīt "Parex bankas" mazākuma akcionāru ‒ Rafaela Deifta, Aleksandra Jakovenko, Filipa Rajevska un Jeļenas Rjazanskas ‒ prasību pret Finanšu ministriju (FM), Privatizācijas aģentūru (PA), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) reģionālo pārstāvniecību Baltijas valstīs un banku "Citadele".
Tiesnese Anna Mihailova lietas dalībniekus sēdes sākumā informēja, ka pirmdien, 19.martā, saņemts Ārlietu ministrijas (ĀM) paziņojums, kurā vērsta uzmanība uz ERAB dibināšanas līgumu, kura dalībvalsts ir arī Latvija, un tajā iekļautajām normām saistībā ar bankas imunitātēm un privilēģijām. Atbilstoši šim līgumam prasību pret ERAB var iesniegt tikai tādas valsts teritorijā, kurā atrodas bankas birojs. ĀM informējis, ka ERAB nav biroja Latvijā, tādēļ tai ir imunitāte pret tiesas procesu Latvijā. Turklāt banka ir apstiprinājusi tās imunitāti pret jurisdikciju šajā lietā, kā arī informējusi, ka tā nav atteikusies un nevēlas no tās atteikties, vienlaikus ERAB saglabā tiesības iestāties tiesas procesā, ja tā uzskatīs to par nepieciešamu. Tiesa saņēmusi analogu dokumentu arī no ERAB.
"Parex bankas" mazākuma akcionāru pārstāvis advokāts Uģis Grūbe sacīja, ka minēto apstākļu dēļ lietas izskatīšana uz laiku būtu jāatliek un ERAB saprātīgā termiņā būtu jāiesniedz tiesai dokumenti, kas apliecinātu apgalvojumus par tādiem ERAB dibināšanas līgumā esošajiem nosacījumiem, kas būtu šķēršļi lietas izskatīšanai kādā no Latvijas tiesām. Turklāt arī viņš tik īsā laikā nevarēja iegūt ziņas par pilnvaru apmēru ERAB pārstāvniecībai Viļņā.
Kad no ERAB tiktu saņemti attiecīgie dokumenti, varētu lemt, vai prasība sadalāma vai sūtāma izskatīšanai uz Lietuvu.
Grūbe arī apšaubīja ĀM lomu šajā lietā, jo ERAB nav diplomātiskas institūcijas statusā. "Tā ir komercdarbības veikšanai izveidota institūcija un tās darbība Latvijā ir redzama ‒ viņi pērk un pārdod akcijas un veic citus darījumus, un ar to pelna," viņš norādīja un piebilda, ka nav korekti, ja viena komercsabiedrība izmanto ĀM sava biznesa aizsardzībai.
Gan FM, gan bankas "Citadele", gan arī PA pārstāvji pievienojās lietas atlikšanai. Pēc PA pārstāvja advokāta Raivja Leimaņa teiktā, ja Latvija ar likumu ir pievienojusies ERAB dibināšanas līgumam, normatīvo aktu hierarhijā šim dokumentam ir augstāks spēks nekā Latvijas likumiem, tostarp Civilprocesa likumam. "Ja bankas dibināšanas līgumā paredzēta imunitāte attiecībā uz tiesvedības procesiem Latvijā, tad saprotams, ka banka nevar būt par atbildētāju šajā lietā. Līdz ar to prasību tādā veidā, kādā tā ir izvirzīta, nemaz nav iespējams skatīt Latvijas tiesās," viņš atzina un pauda viedokli, ka apstākļu noskaidrošanai lietas izskatīšana būtu atliekama.
Tiesa otrdien nolēma izsludināt pārtraukumu līdz 22.martam, lai izvērtētu lietā esošos dokumentus un lemtu par lietas izskatīšanas atlikšanu.
Jau ziņots, ka "Parex bankas" mazākuma akcionāri tiesā prasa nodrošināt viņu tiesības iegādāties "Parex bankas" reorganizācijā izveidotās bankas "Citadele" akcijas un reorganizācijas gaitā nodarītā morālā kaitējuma atlīdzināšanu.
Grūbe pastāstīja, ka mazākuma akcionāri lūdz nodrošināt tiesības iegādāties bankas "Citadele" akcijas proporcionāli tam, cik viņiem piederēja pirms tam, kad valdība sāka "Parex bankas" restrukturizāciju. Tāpat lūgts atlīdzināt morālo kaitējumu – pa vienam latam katram prasītājam. "Nav nolūks iedzīvoties uz valsts rēķina. Simboliski. Vairāk atzīt vainu, ka mazākuma akcionāru intereses ir bijušas aizskartas," viņš sacīja.
Pēc advokāta teiktā, 2010.gada 23.martā, kad tika pieņemts lēmums par "Parex bankas" reorganizāciju, Deiftam piederēja 0,0356% bankas akciju, Jakovenko ‒ 0,0115%, Rajevskim ‒ 0,0061%, bet Rjazanskai ‒ 0,0229%.
Grūbe uzsvēra, ka visi "Parex bankas" mazākuma akcionāri tika pilnīgi izstumti no līdzdalības "Parex bankas" reorganizācijā. Tā dēvētie restrukturizācijas projekti, ko izstrādāja starptautiskais finanšu konsultants "Nomura International Plc.", tika turēti pilnīgā slepenībā no mazākuma akcionāriem gan izstrādes laikā, gan arī pēc tam, kad tos apstiprināja valdība. Līdz ar to mazākuma akcionāriem netika dotas tiesības izteikt savu viedokli ne par bankas reorganizācijas plānu, ne arī par līdzdalību jaunizveidotajā bankā "Citadele".
Reorganizācijas kārtības neievērošana nedeva "Parex bankas" mazākuma akcionāriem iespējas līdzdarboties reorganizācijā ar tām metodēm, kas paredzētas Komerclikumā. "Prasības iesniedzējiem, tāpat kā visiem mazākuma akcionāriem un pat akcionāriem ar būtisku ieteikmi, netika dotas balsstiesības šā jautājuma lemšanā, jo akcionāru sapulces lēmumu aizstāja lielākā akcionāra faktiskais patiesā labuma guvējs ‒ Latvijas valsts, kuras vārdā lēmumu pieņēma valdība. Mazākuma akcionāriem netika dota iespēja paziņot par vēlmi iegūt akcijas jaundibinātajā sabiedrībā [bankā "Citadele"]," klāstīja Grūbe.
Viņš teica, ka, pēc prasības pieteikuma iesniedzēju uzskata, viņiem jāgarantē iespēja otrreizējā tirgū iegādāties no esošajiem bankas "Citadele" akcionāriem ‒ PA un ERAB ‒ bankas "Citadele" akcijas proporcionāli viņu līdzdalībai "Parex bankas" kapitālā par akciju nominālo vērtību.
Minētie "Parex bankas" mazākuma akcionāri arī uzskata, ka reorganizācijas dēļ ir būtiski pārkāptas viņu tiesības un nodarīts kaitējums mantiskajām interesēm. Pēc "Parex bankas" sadalīšanas viņi palikuši akcionāri daudz mazākā bankā, kura vairs neveic bankas darbību, ir nepelnoša. Savukārt banka "Citadele" ir nesalīdzināmi labākā stāvoklī ne tikai attiecībā pret "Parex banku", bet arī pret daudzām citām Latvijas kredītiestādēm, jo tās kredītu portfelis ir praktiski brīvs no nekustamo īpašumu burbuļa jeb nekustamo īpašumu tirgus krīzes izraisītā nedrošo kredītu būtiskā īpatsvara.
Tā kā valsts ir rupji pārkāpusi mazākuma akcionāru tiesības, prasības iesniedzēji uzskata, ka viņiem nodarīts morālais kaitējums, kas izpaudās ne tikai mantiskā rakstura pametumā, bet arī dziļi morālā aizskārumā, ko veicināja pilnīga neziņa pret valsts patvaļu pret indivīda tiesībām un tiesiskajām interesēm, pavēstīja Grūbe.
Advokāts arī atzina – lai gan "Parex bankas" mazākuma akcionāriem radušies arī zaudējumi, to piedziņa netiek prasīta, lai nepārmestu, ka prasība tiesā iesniegta iedzīvošanās nolūkā.
FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis savukārt sacīja, ka ministrija "Parex banka" mazākuma akcionāru prasību daļā par morālā kaitējuma piedziņu uzskata par pilnībā nepamatotu un noraidāmu, jo nav konstatējami normatīvajos aktos noteiktie kaitējuma atlīdzināšanas priekšnoteikumi. Proti, ministrija uzskata, ka nav izdarīta vai pieļauta neatļauta darbība, kuras dēļ nodarīts kaitējums mazākuma akcionāru interesēm.
"Parex banka", kas tobrīd bija otra lielākā Latvijas banka, 2008.gada rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība 2008.gada 8.novembrī pieņēma lēmumu kļūt par "Parex bankas" kontrolpaketes īpašnieci, iegūstot 51% bankas akciju. Savukārt 3.decembrī valdība ārkārtas sēdē jau nolēma pārņemt 84,83% "Parex bankas" akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam 51% bankas akciju iegūstot arī bankas līdzšinējiem lielākajiem akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim atlikušos 34% akciju.
2010.gada 1.augustā beidzās "Parex bankas" operacionālās sadalīšanas process. Valdība 2010.gada martā pieņēma lēmumu par "Parex bankas" restrukturizācijas modeli, nodalot daļu aktīvu jaunā bankā. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no "Parex bankas" tika izdalīta daļa aktīvu un izveidota jauna banka ‒ "Citadele".
Pagājušā gada beigās "Parex bankas" kapitālā Privatizācijas aģentūrai piederēja 84,15% akciju, ERAB – 12,74%, bet mazākuma akcionāriem – 3,11%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
